Biežais lietus atstājis nopietnas sekas Zemgales laukos. Daudzviet ziemas kvieši sakrituši veldrē, meliorācijas sistēmas pārplūdušas, upes izgājušas no krastiem. Auces pilsētā mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” ūdens līmenis nedēļas vidū kāpis tik strauji, ka nācies to pašiem sūknēt no pagalma, savukārt blakus esošajās vistu kūtīs noslīkuši putni, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Piektdien, iebraucot mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”, iespējams tikai nojaust, kādas sekas atstājis spēcīgais trešdienas lietus daudzums. Saimniecības vadītājs Indulis Ieviņš izrāda skartās teritorijas un stāsta – lai ūdens neiekļūtu fermu novietnēs, trešdienas vakarā šeit norisinājušies vērienīgi glābšanas darbi.
“Ūdens praktiski bija līdz pat vārtiem. Ar traktoru mucām sūknējām ūdeni nost, vedām pāri uz laukiem, kas ir zemāk, lai to lieko ūdeni ātrāk varētu dabūt projām, jo melorācijas sistēma nespēja tik lielu ūdens daudzumu aprīt,” paskaidroja Ieviņš.
Ūdens skāris arī zemākās Auces pilsētas daļas, jo no krastiem izgājusi Auces upe, kas pāris stundu laikā appludinājusi tuvumā esošās putnu novietnes.
“Šodien jau ir nogājis kūtīs ūdens! Tajā galā ir patukšs jau. Stiepām broilerus augšā, un noslīkuši arī bija, nu visādi jau bija,” pastāstīja putnkope Tamāra.
Saimniecība “Vecauce” pagasta teritorijā apsaimnieko 1800 hektārus zemes. Daudzas vasaras kultūras līdz lietavām ir izdevies nokult, uz laukiem palikuši ziemas kvieši, kas daudzviet sakrituši veldrē.
“Labību, kas nokritusi zemē, noguldīja trešdienas lietus. Līdz tam brīdim mēs vēl bijām salīdzinoši optimistiski, bet tagad paliek lieta arvien bēdīgāka, un ir jautājums, kad mēs varēsim tikt uz lauka, lai to, kas ir izaudzis, varētu savākt,” sacīja Ieviņš.
Pārpildītās meliorācijas notekūdeņu sistēmas ar lielo ūdens daudzumu šobrīd galā vēl netiek, arī uz laukiem piebraucamie ceļi daudzviet ir appludināti.
Biedrībā “Zemnieku saeima” norādīja, ka lielu daudzumu ražas ir izdevies nokult pirms lietus. Biedrības vadītājs Juris Lazdiņš nosauca tās kultūras, kas šobrīd Zemgales pusē cietušas visvairāk: “Tie varētu būt ziemas kvieši, mieži, nedaudz vasaras kvieši, bet reģionos, kuros ir dārzeņi, protams, ka šie kultūraugi cieš visvairāk, jo tur ilgstoša ūdens atrašanās uz lauka būtiski ietekmē ražu līdz pat 100% bojāejai.”
Kādi varētu būt zaudējumu apmēri, “Zemnieku saeima” vēl nezina, par to varēšot secināt tikai pēc kulšanas pabeigšanas.
Patērētājiem esot jārēķinās, ka slikto laikapstākļu dēļ rudenī ir gaidāms cenu kāpums kartupeļiem un sakņaugiem.
