Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nolēmis sākt sarunas ar piecām Saeimā pārstāvētajām labējām partijām par atbalstu bezpartejiskam premjera amata kandidātam.Kā šodien žurnālistiem paziņoja Zatlers, sarunas par iespējamajiem premjera amata kandidātiem varētu sākties piektdien, 14.decembrī. Valsts prezidents šodien paziņoja, ka ir pabeidzis sarunas ar politisko partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem un šodien uzklausījis trīs ar finanšu un politisko sistēmu saistītu cilvēku viedokļus. Zatlers interesējies tikai par vienu jautājumu: vai pastāv iespēja, ka Saeimā gūs atbalstu bezpartejisks premjera amata kandidāts. Zatlers savu viedokli formulēja lakoniski, nesniedzot atbildes uz žurnālistu jautājumiem. Prezidents savu viedokli sola paust pēc tam, kad būs noslēgušās viņa sarunas ar partijām. Kā ziņots, Zatlers šodien tikās ar Latvijas-Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētāju Aivi Roni, “Latvijas Krājbankas” prezidentu Mārtiņu Bondaru un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Andri Bērziņu. Iepriekš prezidents divas reizes jau ticies ar partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem – Tautas partijas kandidātu Edgaru Zalānu, Ivaru Godmani (LPP/LC) un partijas “Jaunais laiks” kandidātu Valdi Dombrovski. Informācija raidījuma “Kas notiek Latvijā?” mājaslapā liecina, ka šodien raidījumā viesosies premjera amata kandidāti, personas, kas šodien tikās ar Valsts prezidentu, bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, valsts kontroliere Inguna Sudraba, ārsts Romāns Lācis un filozofe Maija Kūle. Raidījumā diskutēs par to, kāpēc premjera izraudzīšanās process ir tik neprognozējams un pretrunīgs, vai valdības vadītāja krēslā atkal būs pie partijām oficiāli nepiederoša personu, ko par to saka paši politiķi un viņu oponenti. Tiks jautāts, kādu rīcību tuvākajam laikam un izaicinājumiem bagātajam 2008.gadam piedāvā oficiāli un neoficiāli minētie kandidāti, kā panākt sabiedrības uzticēšanos un stabilitāti mainīgajos ekonomiskajos apstākļos, kā skolot jauno paaudzi, lai Latvijas izglītības sistēma negrimtu arvien dziļākā stagnācijā, kādu optimizācijas rezultātu var gaidīt no slimnīcu struktūrplāna īstenošanas un cik enerģētiski atkarīga vai neatkarīga nākotnē būs Latvija.
