Nepieciešams izvērtēt iespējas lauksaimniekiem noteikt obligātu prasību apdrošināties pret pamata riskiem, tostarp ilgstošām lietavām, veldri un krusu, aģentūrai LETA pastāstīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, komentējot jautājumu par nepieciešamību atkārtoti izskatīt iespēju izveidot riska fondu, kurā lauksaimnieki veiktu iemaksas, lai segtu dabas katastrofu un citus zaudējumus.
Viņš akcentēja, ka varbūt nepieciešams rīkoties līdzīgi, kā noteikts transporta nozarē, ka transportlīdzeklim obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polise ir obligāta un jānosaka, ka šādas polises pret pamata riskiem lauksaimniekiem arī jāiegādājas obligāti. Šāds lēmums varētu arī palīdzēt mazināt spriedzi, kas katru gadu rodas klimatisko apstākļu un to radīto postījumu dēļ.
Lazdiņš minēja, ka, pēc provizoriskajiem aprēķiniem, šogad slikto laikapstākļu dēļ cietušas lauksaimniecības zemes aptuveni 50 000 hektāru platībā, radot lauksaimniekiem zaudējumus aptuveni 63 miljonu eiro apmērā.
Tāpat “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs akcentēja, ka pēdējo trīs gadu laikā lauksaimniekiem atbalstā par laikapstākļu radītajiem postījumiem izmaksāti vairāk nekā 100 miljoni eiro. “Man ir tikai viens jautājums, kā mēs uzkrāsim šādu riska fonda pamatkapitālu, lai mēs spētu trīs gados izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus eiro,” uzsvēra Lazdiņš.
Viņš norādīja, ka Latvijā kopējā sējplatība svārstās no viena līdz 1,1 miljonam hektāru. “Rēķiniet cik ir jāiemaksā šajā budžetā, lai segtu tikai pēdējo trīs gadu izmaksas, bet, ja tas tā turpināsies? Tas nozīmē, ka izmaksām jābūt vēl lielākām, un ir jautājums, vai lauksaimnieks būs gatavs par katru hektāru šo summu arī maksāt,” akcentēja “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs.
Lazdiņš teica, ka var meklēt labāko risinājumu un modeli, bet šādu fondu nebūs iespējams iedarbināt tuvākajā laikā, uzsverot, ka Latvijā ir stabila un saprotama risku mazināšanas programma – “Sējumu un dzīvnieku apdrošināšana”, kas labi darbojas. Tāpēc Latvijā pareizais solis ir apdrošināt pēc iespējas vairāk platību, kā dēļ kritīsies arī polišu izmaksas.
“Jā, mēs varam runāt par riska fondu, bet mēs neredzam, kā viņš varētu sākt strādāt un kā viņš varētu pilnvērtīgi strādāt. Tas ir darbs, pie kā mēs varam piesēsties un sākt sarunas, bet šobrīd mums ir tiešām jāattīsta apdrošināšana,” sacīja “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka jūnija sākumā, reaģējot uz maija izskaņas būtiskajiem nokrišņiem, kas radīja plūdus, appludināja tīrumus un dārzus, kā arī varētu iznīcināt šā gada ražu, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzsvēra nepieciešamību atkārtoti izvērtēt iespējas par riska fonda izveidi.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka sarunas par riska fonda ieviešanu lauksaimnieki varētu turpināt rudenī pēc ražas novākšanas, kad liela daļa darbu būs padarīti un varēs novērtēt šā gada laikapstākļu ietekmi.
Ministrs jau pērn, reaģējot uz pagājušā gada jūlija izskaņas vētru un būtiskajām lietusgāzēm, aicināja lauksaimniekus vienoties par riska fonda izveidi, lai uzlabotu drošību dabas katastrofu un citu risku gadījumos. Tomēr novembra izskaņā jautājums par riska fonda ieviešanu tika atlikts, jo lauksaimniekiem bija būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu.
Gūtmanis toreiz atzīmēja, ka lauksaimnieku starpā nebija vienprātības par to, kurš veiktu iemaksas Riska fondā, kā arī, cik lielas šīs iemaksas būtu, jo, lai fonds varētu reāli strādāt, iemaksām būtu jābūt nozīmīgām.
Krauze arī pauda, ka Eiropas Komisija (EK) šobrīd ir sākusi neoficiāli izrādīt nevēlēšanos katru gadu kompensēt dalībvalstu lauksaimnieku zaudējumus un lēnām virza ideju, ka dalībvalstīm pašām jāplāno riski, kas ir saistīti ar klimatiskajiem apstākļiem, tostarp veidojot riska fondus.
“Ir pirmās indikācijas, ka EK vēlas, lai dalībvalstis pašas uzņemas atbildību un plāno šādus riska fondus,” teica Krauze.
Foto: LETA
