Jau
ilgstošā laika periodā laikraksta „Diena” žurnālistes Kristīnas
Putincevas sagatavotajās publikācijās paustais viedoklis maldina
sabiedrību un diskreditē Bauskas novada pašvaldības darbu. Ir skaidri
saskatāmas pazīmes, ka šīs publikācijas tiek izmantotas kā instruments
iekšējās politiskās cīņās Bauskas novada domē, tiešā veidā skarot arī
pašvaldības vadību, Bauskas novada administrācijas darbu un darbiniekus.
Šāda maldinoša un vienpusēja informācija pausta arī publikācijās:
• Iepirkuma dārgās lamatas; Autors: Kristīna Putinceva, Diena. 2014.gada 27.augusts
• Bauskā sporta halles būvniecību maldinoši dēvē par rekonstrukciju; Autors: Kristīna Putinceva, Diena. 2015.gada 6. marts
• Nedienām jauni vaibsti; Autors: Kristīna Putinceva, Diena. 2014.gada 23. oktobris
• Starptautiskā sadraudzība un tai tērētās summas kā pašvaldību spogulis; Autors: Kristīna Putinceva. 2014. gada 3.septembris
Arī
2015.gada 12.maija laikrakstā „Diena” publicētajā žurnālistes Kristīnas
Putincevas publikācijā „Pašvaldību stūrē kā privātuzņēmumu” sniegtā
informācija ir nepatiesa, faktu izklāsts ir subjektīvs un falsificēts,
ar tendenci uz sabiedrības maldināšanu par Bauskas novada pašvaldības
darbu.
Sadarbība ar presi vienmēr bijusi operatīva un korekta
Publikācijas
ievadā Bauskas novada pašvaldībai tiek pārmests gausa informācijas
apmaiņa un sadarbības ar presi trūkums. Bauskas novada pašvaldība
vienmēr ir bijusi atvērta sadarbībai ar medijiem. Atbildes tiek sniegtas
operatīvi, un tajās detalizēti izklāstīta prasītā informācija. Ir
gadījumi, kad mediju pieprasītā informācija ir cieši saistīta ar kādas
citas kompetentas institūcijas atzinumiem un, līdz šo atzinumu
saņemšanai, pašvaldība informāciju nav tiesīga sniegt. Sabiedrisko
attiecību speciālisti Bauskas novada pašvaldībā nekad no vadības nesaņem
ne rakstiskus, ne mutiskus rīkojumus nesniegt atbildes medijiem.
Gadījumos, kad pašvaldība pamatota iemesla dēļ atturas no viedokļa
paušanas, tas mediju pārstāvim tiek korekti paskaidrots un pamatots.
„Laikraksta “Bauskas Dzīve” un Bauskas novada domes sabiedrisko
attiecību speciālistu savstarpējo komunikāciju vērtēju kā lietišķu,
profesionālu, operatīvu. Nav bijis mūsu praksē vispār gadījumu, kad
administrācija ignorētu žurnālistu jautājumus vai pieprasītu jautājumus
ierakstītas vēstules veidā. Atbildes laikraksts no Bauskas novada
administrācijas saņem pat dažu stundu laikā, par mēnesi nekad nav bijis
runas,” sadarbību ar Bauskas novada pašvaldību raksturo laikraksta
„Bauskas Dzīve” redaktore Anita Rozentāle.
Pašvaldība noraida apvainojumus par nepatiesiem anketu rezultātiem
Nekompetents
un ar faktiem nepamatots ir arī sporta halles būvniecības uzsākšanas
procesa un ar to saistītās publiskās apspriešanas norises izklāsts.
Sporta halles būvniecības publiskā apspriešana ilga no 2015.gada 2.marta
līdz 2015.gada 23.martam. Lielākā daļa iedzīvotāju aizpildīto aptaujas
lapu tika iesniegtas jau marta vidū. Pēdējās anketas tika saņemtas
23.marta vēlā pēcpusdienā. Aptaujas lapas tika pārskaitītas vairākas
reizes un 2015.gada 26.martā, piedaloties Bauskas novada pašvaldības
iestādes „Bauskas novada administrācija” izpilddirektora vietniecei
Inetai Ruhockai, Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko
speciālistei Ievai Šominai un Kancelejas vadītājai Līgai Jubertei tika
sastādīts akts, kurā fiksēts, ka publiskās apspriešanas laikā no
2015.gada 2.marta līdz 2015.gada 23.martam saņemtas 338 aptaujas lapas.
228 aptaujas lapās iedzīvotāji izteikuši atbalstu sporta halles
būvniecībai Pilskalna ielā 26, Bauskā atbilstoši SIA „Projektēšanas
birojs AUSTRUMI” izstrādātajam tehniskajam projektam, 60 aptaujas lapās
iedzīvotāji noraida sporta halles būvniecību, savukārt 50 aptaujas lapas
uzskatāmas par nederīgām (nav norādīts iesniedzējs, vai tas nav
identificējams, u.c.) No 50 nederīgajām anketām ar atbalstošu viedokli
bija 32, ar noraidošu viedokli 18 aptaujas lapas.
Bauskas
novada administrācija 2015.gada 24.martā, apkopojot publiskās aptaujas
lapas, konstatēja, ka četrpadsmit aptaujas lapas ir vienādi elektroniski
aizpildītas, piecās no tām pat ir identiski vienāda kļūda datumā,
norādīts “22.02.2015.” datums, kad Bauskas novada dome vēl nebija
pieņēmusi lēmumu par publiskās apspriešanas rīkošanu. Telefoniski
sazinoties ar vairākiem aptaujas lapu iesniedzējiem, divi iesniedzēji
noliedza, ka šādu aptaujas lapu būtu pildījuši un iesnieguši, kā arī
informēja, ka nav zinājuši par šādu publisko apspriešanu un paredzēto
sporta halles būvniecību Bauskā. Iepriekšminētais radīja aizdomas par
nelikumīgu personas datu izmantošanu un nepamatotu personu datu izgūšanu
no Iedzīvotāju reģistra, publiskās apspriešanas aptaujas lapu
aizpildīšanai. Turklāt kļūdainās aptaujas lapas bija vienādi noformētas
ar vienu no Bauskas novada administrācijas darbinieces aizpildīto
anketu, kas mudināja uz aizdomām, ka aptaujas lapas noformējusi viena un
tā pati persona. Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece
I.Ruhocka, pēc šo faktu atklāšanas uzsāka apstākļu noskaidrošanu, jo
iespējamā personas datu izmantošana ir sodāma un nedrīkst tikt atstāta
bez ievērības.
Bauskas pilsētas stadionā nepieciešama moderna, prasībām atbilstoša slēgtā sporta halle
Publikācijā
ir apšaubīta plānotās sporta halles būvniecības vieta. Pašvaldība
uzskata, ka sporta halles būvniecībai izvēlētā vieta ir loģiski
saprotama un pamatojama. Viens no Bauskas lepnumiem ir sporta stadions,
kurā aktīvi sporto novada bērni un jaunieši, trenējas pieaugušie, notiek
dažāda līmeņa vietējas, nacionālas, pat starptautiska līmeņa
sacensības. Izprotot šo nenovērtējamo resursu, kuru pašvaldība saņēmusi
mantojumā vēl no Latvijas pirmās neatkarības gadiem, bet ļoti labi
apzinoties, ka attīstībai ir jāturpinās, ir tikai saprotami, ka
stadionam ir nepieciešama moderna slēgtā sporta halle, kas kontekstā ar
tur jau esošo sporta būvi veidotu vienotu sporta kompleksu. Plānojumā
paredzēts ne vien izbūvēt ēku, bet arī mūsdienīgi sakārtot volejbola,
tenisa un handbola laukumus. Terasēs plānots izvietot soliņus un atpūtas
vietas sporta bāzes apmeklētājiem. Būvniecības noslēgumā, paredzēts
sakārtot pilsētnieku iecienītu peldvietu Mūsas upes krastā, radot
pievilcīgu kopskatu pilsētas vidē. Tāpat maldīgi ir norādīt, ka ēka tiks
iegremdēta zemē. Pazemē neatrodas neviens no ēkas stāviem, bet,
izbūvējot ēku krasta terasēs, daļa no ēkas zemākā līmeņa konstrukcijas
piekļausies pielīdzinātajai nogāzei. Pēc projektētāju aprēķiniem
oriģinālais projektēšanas risinājums varētu palielināt projekta izmaksas
līdz 5 % no kopējām ēkas būvniecības izmaksām.
„Novada
domes nav gatava gaidīt gadu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības
struktūrfondu līdzekļiem, kas, iespējams, drīzumā tiks piešķirti arī
sporta būvēm. R.Ābelnieks atklāj, ka tiekot gatavota iepirkuma
dokumentācija”, publikācijā norāda Putinceva. Šobrīd jau precīzi
iezīmētas jaunā 2014. – 2020.gada plānošanas perioda prioritātes, tāpat
samērā skaidras ir arī darbības programmas. Nav nekāda pamata uzskatīt,
ka pašvaldībām būs pieejami ES līdzekļi jaunu sporta būvju būvniecībai.
Arī iepirkuma dokumentācijas gatavošana nenozīmē tūlītēju iepirkuma
procedūras uzsākšanu. Iepirkuma dokumentācijas sagatavošana ir
laikietilpīgs process, tāpēc darbs tiek uzsākts laicīgi, lai brīdi, kad
būs tāda iespēja, varētu, lieki nevilcinoties, izsludināt iepirkuma
procedūru.
Analizējot Bauskas novada pašvaldības finanšu situāciju, pielietotas nekorektas datu salīdzināšanas metodes
Publikācijā
apskatītas un no žurnālistes redzes punkta analizētas arī Bauskas
novada pašvaldības finansiālās saistība. Publikācijā norādīts, ka
„pašlaik aizņēmumi sastāda teju 16 miljonus eiro, kas ir desmit procenti
no pamatbudžeta ieņēmumiem, neieskaitot mērķdotācijas.” Šis apgalvojums
ir klaji maldinošs, jo no tā izriet, ka pašvaldības pamatbudžeta (PB)
ieņēmumu apjoms, neieskaitot mērķdotācijas, ir 160 milj. euro, patiesībā PB ieņēmumu apjoms ir 18,2 milj. euro.
Tāpat publikācijā tiek pausts, ka „valsts kopējie aizdevumi visām
pašvaldībām veido 24 miljonus eiro.” Pielietotā datu salīdzināšanas
metode ir ļoti nekorekta. Konkrētajā gadījumā 15,7 milj. euro,
kas ir Bauskas pašvaldības aizņēmumu saistību apjoms uz 31.03.2015., un
ir veidojies ilgstošā laika periodā pat no laika pirms novada izveides
2009.gadā, būtu jāsalīdzina ar visu pašvaldību aizņēmumu parādu
kopapjomu uz šo pašu periodu, kas ir 999,0 milj. euro (saskaņā
ar Valsts kases š.g. 1.ceturkšņa biļetenā pieejamiem datiem, 4. lapā).
Savukārt 24 milj. eiro, ir š.g. 3 mēnešos (K.Putincevas publikācijā tiek
noklusēts!) Valsts kases izsniegtie aizdevumi visām pašvaldībām.
„Pašvaldība
aizņemties drīkst gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem
mērķiem un tikai pēc tam, kad aizņēmuma ņemšanu ir atbalstījusi Finanšu
ministrija. Tātad pašvaldības finansiālā situācija tiek vērtēta, un
nekāda lielā rīcības brīvība aizņemšanās jomā nav iespējama. Jāatzīmē,
ka pašvaldības kārtējā gadā atmaksājamo saistību apmērs nedrīkst
pārsniegt 20 procentus no pašvaldības kārtējā gada plānotajiem
pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam
mērķim. Bauskas novada pašvaldībai saistības veido 9,74 procentus
(jaunākie dati uz 30.04.2015.) no 2015.gada plānotajiem ieņēmumiem.
Aizņemtie līdzekļi tiek ieguldīti novada attīstībā,” novada finansiālo
situāciju raksturo Ekonomikas un finanšu nodaļas vadītāja Ilona Spurķe.
Nekorekti
ir apgalvot, ka pašvaldība aizņēmusies līdzekļus automašīnu iegādei.
Ievērojot to, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības
(preču pirkšana vai noma vai pakalpojumu saņemšana, vai būvdarbu
veikšana ar samaksas termiņu, kas pārsniedz 12 mēnešus) atbilstoši
likuma „Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, pašvaldība nav iegādājusies
automašīnas līzingā, ko apliecina Valsts kases mājas lapā pieejamais
pārskats „Par aizņēmumiem”.
Būs jāatgriežas pie jautājuma par skolas likvidāciju
Jautājums
par Mežotnes internātvidusskolas likteni pašvaldībā bija aktuāls jau
iepriekšējā sasaukuma laikā. Līdzīgi kā iepriekš, arī šoreiz Mežotnes
internātvidusskolas likvidācijas jautājums neguva vairākuma deputātu
atbalstu un, 2015.gada 20.februārī pret skolas likvidāciju balsojot
deputātiem A.Novickim, A.Feldmanim, S.Jirgensonei, U.Kolužam,
A.Kursītei, J.Landorfam, I.Nagņibedai, J.Rumbam, M.Ružam un V.Čačam,
tika pieņemts lēmums skolu saglabāt. Par galvenajiem skolas pastāvēšanas
argumentiem kļuva direktores Daces Peņķes nākotnes redzējums un
vērienīgās ieceres attiecībā uz to, kā dažādot skolas piedāvājumu un
piesaistīt jaunus audzēkņus, kā arī ēku uzturēšanas izmaksas, kuras
pašvaldībai būs neatkarīgi no tā, vai izglītības iestāde, kas tajā
izvietota, darbojas, vai tiek slēgta.
Priekšsēdētāja vietnieka rīcību izvērtē KNAB
Gadījums
ar Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Alvja Feldmaņa
dienesta auto nav vērtējams viennozīmīgi. Nosodāma ir domes
priekšsēdētāja vietnieka rīcība apstāklī, ka viņš, pretēji tam kā to
paredz domes lēmums, savu dienesta auto nenovietoja tam paredzētajā auto
stāvvietā, bet gan pie sava privātīpašuma. Tomēr jāņem vērā, ka
pašvaldības vadības darba laiks ir nenormēts. Ļoti bieži vadošās
amatpersonas savus amata pienākumus veic arī ārpus darba laika. Šādās
reizēs dienesta auto izmantošana ir saprotama. Kā norāda domes
priekšsēdētāja vietnieks A.Feldmanis, gada garumā degvielu automašīnai
Audi A4 viņš daļēji iegādājies arī par saviem privātajiem līdzekļiem, jo
noteiktā degvielas norma 8l/100km neatbilda faktiskajam degvielas
patēriņam. Šāda priekšsēdētāja vietnieka rīcība nav atbalstāma. Pēc
A.Feldmaņa lūguma tika veikti mērījumi faktiskajam degvielas patēriņam
transportlīdzeklim Audi A4 un pārbaudot degvielas patēriņu atbilstoši
ekspluatācijas apstākļiem, tika konstatēts, ka faktiskais degvielas
patēriņš ir 12 litri uz 100 km. Balstoties uz šī fakta konstatāciju, ar
domes lēmumu tika izdarīti grozījumi Bauskas novada domes 2013.gada
7.augusta lēmumā „Par Bauskas novada pašvaldības īpašumā esošo
transportlīdzekļu nodošanu lietošanā domes priekšsēdētāja vietniekam un
pašvaldības izpilddirektoram”. 2015.gada 17.aprīlī Bauskas novada domē
no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņemts dokuments
Nr.3-14.3/1169 „Par informācijas sniegšanu.” Prasītā informācija KNAB ir
sniegta.
Pamatojoties
uz likuma “Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem” 21.pantu un
balstoties uz visu augstākminēto, kā arī, ņemot vērā žurnālistes
K.Putincevas publikācijā paustos izteikumus, kas personīgi aizskar
pašvaldības amatpersonas, Bauskas novada pašvaldība pieprasa laikraksta
„Diena” redakciju publiski atsaukt 2015.gada 12.maija laikrakstā „Diena”
žurnālistes K.Putincevas publikāciju „Pašvaldību stūrē kā
privātuzņēmumu”, kas satur nepatiesas ziņas par Bauskas novada
pašvaldību, kā arī atvainoties publikācijā minētajām personām par viņu
personību aizskarošajām piezīmēm. Tāpat Bauskas novada pašvaldība aicina
publicēt šīs atklātās vēstules pilnu saturu laikrakstā „Diena”. Aicinām
izvērtēt žurnālistes, publikācijas autores Kristīnas Putincevas
profesionalitāti un rīcību sniedzot laikrakstā “Diena” nepatiesu un
nepierādītu informāciju, tādejādi neievērojot likuma “Par presi un
citiem masu saziņas līdzekļiem” 25.pantā noteiktās žurnālistu tiesības
un rupji pārkāpjot žurnālistu ētikas kodeksu.
