Iecavnieks Atis Avots nosūtījis vēstuli Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai par SIA «Bauskas novada komunālserviss» ūdenssaimniecības tarifu projektu. Publicējam vēstules saturu:
Latvijas republikas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» 17. oktobra laidienā bija publicēts SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS ) paziņojums par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, kas balstās uz vienotu tarifu noteikšanu ūdensapgādes pakalpojumiem un kanalizācijas pakalpojumiem visā Bauskas novadā.
Vienotā tarifa noteikšana ir kā turpinājums administratīvi teritoriālajai reformai nolūkā uzlabot dzīves apstākļus Bauskas novada iedzīvotājiem, bet tarifu paaugstināšana ir kā reformas blakne, kas ļauj apšaubīt reformas mērķi.
Iepazīstoties un izvērtējot BKNS regulatoram iesniegto paziņojumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, rodas neskaidrības par izmaksu pamatotību un caurspīdīgumu.
1. Postenis «Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu norakstījums» ūdensapgādes tarifam pieaug par 292%, bet kanalizācijas tarifam – par 167%. Rodas neskaidrība:
1.1. Vai pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums uzņē-
mumā ir sadalīts atbilstoši pa visiem pakalpojumu veidiem?
1.2. Vai nemateriālo vērtību norakstījums (licences, datorprogrammas, koncesijas u. c. nemateriālās vērtības), kas pēc ekonomiskā satura atbilst ilglaicīgām nākamo periodu izmaksām, nav ieskaitītas tarifa projektā vienā piegājienā?
Ja norakstīšana notiek nepamatoti strauji, tas samazina ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamo ieņēmumu summu un liecina par sliktu komercpraksi, kā arī var novest pie peļņas slēpšanas no patērētājiem, īpašniekiem un valsts.
2. Postenis «Pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izmaksas» pieaug ūdensapgādei par 544%, kanalizācijai – par 129%. Rodas aizdomas, ka kapitālremonta izmaksas, kuru ietekme ir vairāk nekā viens gads, ir pieskaitītas kārtējām izmaksām.
3. Juridisko pakalpojumu izmaksas būtu jāsedz ar kavējuma un soda naudām vainīgajām personām, nevis visiem godprātīgajiem pakalpojumu lietotājiem.
4. Nav skaidrības par postenī «Ūdens un notekūdeņu uzskaites mērinstrumentu iegādes un verifikācijas izmaksas» ietvertajām izmaksām, kas attiecīgi pieaug ūdenim par 540% un kanalizācijai – par 2421% jeb 24,21 reizi! Jautājums – kādas izmaksas sedz ar tarifu, kādas – ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas izmaksām, un kādas sedz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki?
5. Postenis «Kredīta procentu maksājumi un pamatsummas atmaksa» ūdensapgādei pieaug par 425%, kanalizācijai – par 46780% jeb 467,8 reizes.
Jautājums – vai tie ir īstermiņa vai ilgtermiņa kredīti? Šeit procentu maksājumi būtu jāatdala no pamatsummas maksājumiem, jo ilgtermiņa kredītu pamatsumma jāsedz no pamatlīdzekļu nolietojuma, citādi pamatsumma tarifa kalkulācijā ieietu divas reizes.
6. Kopsavilkuma 3. tabulā «Ūdens bilance» redzams, ka ūdens kopējie zudumi pieaug no 73 806 kubikmetriem līdz 153 621 kubikmetriem jeb par 48%. Tātad remonta un uzturēšanas izmaksas nedod vajadzīgo efektu. Jautājums – kādēļ?
Lai gūtu patiesu ieskatu par ūdensapgādes pakalpojumu un kanalizācijas pakalpojumu tarifu projekta lietu kārtību, nepieciešama pieeja BNKS grāmatvedības uzskaites pirmdokumentiem. Tos tiesīgs pieprasīt no iesniedzēja ir tikai Regulators. Lūdzu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju izvērtēt radušās neskaidrības par atsevišķu izmaksu posteņu kopsummu daudzkārtīgo pieaugumu un iespējām tās samazināt, jo Regulatoram jāaizstāv lietotāju intereses.
Teksts: Atis Avots
Foto: ilustratīvs no arhīva
