Bauskas novada pašvaldības mājaslapā 2. augustā un 6. augustā laikrakstā «Bauskas Dzīve» (14. lpp.) bija publicēts SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNK) paziņojums par siltumenerģijas tarifa izmaiņām Iecavā, pieaugot tarifam par 42%.
Iepazīstoties un izvērtējot paziņojumu ar tajā dotajām diagrammām un tarifu ietekmējošo izmaksu komponentēm, rodas neskaidrības par izmaksu pamatotību un caurspīdīgumu.
Autors: ATIS AVOTS Iecavā
Neskaidrības
1. Diagrammās nav vienāds komponenšu skaits, proti, pašreizējam tarifam ir uzrādītas septiņas pozīcijas, bet projektā astoņas pozīcijas (papildus uzrodas «procenti»).
2. Nav parādīts, kāds ir piegādātās siltumenerģijas apjoms pa gadiem. No paziņojuma skaidrojošās daļas un pirmajā tabulā esošajām summārajām izmaksām var aprēķināt tarifā iekļauto siltumenerģijas daudzumu.
2.1. Pie pašreizējā tarifa (59,06 EUR/Mwh) kopējās izmaksas ir 860 080 eiro, tātad 860080 : 59,06 = 14 563 Mwh.
2.2. Pie tarifa projekta 84,12 eiro/Mwh kopējās izmaksas būs 1 256 660 eiro, tad 1 256 660 : 84,12=14 939 Mwh.
No iegūtajiem skaitļiem redzams, ka ražotā un piegādātā siltuma apjoms nedaudz pieaug 14 939 – 14563 = 376 Mwht.i. +2,8%.
Laika periodā no 2020. gada SIA «Iecavas siltums» ir nākuši klāt no jauna lieli siltumenerģijas patērētāji, proti, vidusskolas aktu zāle, Iecavas sporta zāle Skolas ielā, daudzdzīvokļu māja Rīgas ielā 41a, bet renovēta daudzdzīvokļu māja Tirgus ielā 5 ar 108 dzīvokļiem un Sporta nams Grāfa laukumā 7, divi pēdējie savukārt samazina siltuma patēriņu.
Cik ražo no šķeldas un cik no dabasgāzes?
3. No otrajā punktā aprēķinātajiem siltuma apjomiem var izrēķināt pašražotās siltumenerģijas apjomu un pašražotās siltumenerģijas izmaksas uz 1 Mwh.
Vispirms no kopējā siltuma daudzuma jāatņem iepirktais siltums:
3.1. Pašlaik 14 563 – 8822 = 5721 Mwh.
3.2. Projektā 14 939 – 2500 = 12 439 Mwh
3.3. Pašsaražotā siltuma apjoms pieaug par 6698 Mwh jeb + 216,7%, tas ir, vairāk nekā divas reizes. Līdz ar to ir būtiski parādīt, cik siltuma ražo no šķeldas un cik no dabasgāzes.
Iepriekšējos gados pēc aptuvenām aplēsēm dabasgāze kā papildu kurināmais bija nepieciešama, ja āra temperatūra nokritās zem mīnus 15 grādiem. Tādējādi dabasgāzes cenas ietekme uz kopējām izmaksām ir relatīvi neliela.
3.4. Pašražotā siltuma izmaksas 1 Mwh ražošanai attiecīgi ir:
pašlaik: 250 020 : 5741 = 43,55 EUR/Mwh; bet projektā: 500 790 : 12 439 = 40,26 EUR/Mwh.
4. Tarifa projektā nav parādīta iepirktā siltuma ietekme uz kopējo piegādāto siltumu. Lai redzētu, kā iepirktās siltumenerģijas apjoms un cena ietekmē kopējos rādītājus, vajadzētu parādīt iepirktā siltuma cenu, proti,
pašlaik: 247 000 : 8822 = 28 EUR/Mwh, projektā: 84 000 : 2500 = 33,60 EUR/Mwh.
Var secināt, ka projektā pašražotais siltums ir lētāks nekā bija līdz šim, bet dārgāks par iepirkto siltumu, kas dotu patiesu ieskatu par lietu kārtību ražošanā.
Bažas rada straujais pamatlīdzekļu nolietojuma pieaugums
5. Publikācijas skaidrojošajā daļā ir atsauce uz elektroenerģijas cenas pieaugumu no 47 uz 230 EUR/Mwh. Ne publikācijas diagrammās, ne arī pirmajā tabulā elektrība nav parādīta kā atsevišķa komponente. Tādēļ nav redzama tās patiesā ietekme uz tarifu.
Internetā ir publiski pieejama SIA «Iecavas siltums» publikācija «Par siltumapgādes tarifa noteikšanu ar 2023. gada 1. decembri», uz šo datumu ir atsauce SIA «Bauskas novada komunālserviss» paziņojumā, un šī dokumenta tabulā ir parādīts tāds izmaksu postenis kā «ūdens un elektrība», pašreizējā tarifā tā īpatsvars ir 1,53%, un šāda apjoma komponente ir būtiska apjoma ziņā, nav jau, ar ko salīdzināt pašreizējā tarifā.
6. Paziņojuma diagrammās un pirmajā tabulā ir komponente «pārējās izmaksas» ar 8% lielu īpatsvaru, šis postenis būtu skaidrības labad jāizvērš, lai būtu redzams, ko šis postenis ietver, piemēram, kā ūdens un elektrība, dabas resursu nodoklis (DRN), uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN), uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (UDRN), kārtējais remonts, apdrošināšana, nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) un tamlīdzīgi.
7. Neskaidrības un bažas rada straujais pamatlīdzekļu nolietojuma pieaugums. Pamatlīdzekļu nolietojuma īpatsvars pieaug no 3% uz 11%. Atsauce uz katlumājas rekonstrukciju un savienojošās siltumtrases izbūvi nedod ieskatu par jauno pamatlīdzekļu patieso derīgās lietošanas laiku, aprēķinot nolietojumu. Jautājums – vai tas pēc uzņēmuma grāmatvedības politikas dokumentiem ir noteikts maksimāli garš, vai tarifā ietvertajiem pamatlīdzekļiem pie nolietojuma aprēķina ir atskaitītas ES dotācijas?
Apzināti mazi pamatlīdzekļu derīgās lietošanas termiņi liecina par sliktu komercpraksi un var novest pie peļņas slēpšanas no klientiem, uzņēmuma īpašniekiem un valsts.
Kāpēc pieaug siltuma zudumu īpatsvars tarifā?
8. No paskaidrojuma raksta nav saprotams, kāpēc pieaug siltuma zudumu īpatsvars tarifā, gan zudumu kopsumma.
8.1. Pašlaik zudumu apjoms sastāda 24 870 eiro, palielinoties tarifam par 42%, tas varētu būt: 24 870 x 1,42= 35 320 eiro.
8.2. Tarifa projektā zudumu izmaksas ir 84 170 eiro. Tātad zudumu kopējās izmaksas uz tarifa pieauguma rēķina palielinās kopsummā līdz 35 320 eiro, bet pārējais pieaugums varētu būt uz zudumu palielināšanās rēķina:
81 170 : 35320 = +230% jeb 2,3 reizes. Kāpēc tā?!
9. Tarifa projektā būtiski palielināta peļņa. Peļņas izlietojumam nav norādīti konkrēti siltumapgādes attīstības pasākumi.
Nav redzams uzņēmuma stāvoklis darbā ar debitoru parādiem un rezervju izveidošanu nedrošajiem parādiem. Lielu summu novirzīšana nedrošo parādu segšanai var novest pie peļņas neracionālas izlietošanas.
