Lai uzdotu šo jautājumu, ir vairāki iemesli. Vispirms tā ir katastrofālā situācija demogrāfijā. Vidēji katra Latvijas sieviete dzemdē tikai 1,3 bērnus, tādi ir statistikas dati. Tas nozīmē, ka pārskatāmā laika periodā Latvijā iedzimto nebūs. Tukšo vietu aizpildīs iebraucēji no valstīm, kur dzimstība ir lielāka. Sievietes un ģimenes loma Latvijas nākotnē ir milzīga.Ikdienas gaitās satiekoties ar cilvēkiem, bieži nonākam pie valsts politikas apspriešanas. Vairums iedzīvotāju ļoti kritiski izsakās par Saeimas un Ministru kabineta darbu. Izņēmums ir ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kuru daudzi slavē. Tomēr gandrīz neviens no sarunu biedriem neatzīst savu atbildību par valstī notiekošo – vainīgi ir tikai tie tur «augšā». Kā lielākie tautas apzadzēji tiek minēti Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, retāk Aivars Lembergs. Viņi esot iznīcinājuši Latvijā tautsaimniecību, samazinājuši pensijas un algas. V. Dombrovskis savukārt esot panācis, ka pensijas atkal ir palielinātas. Daži pat uzskata, ka arī pašlaik Šķēle un Šlesers ir pie varas, kaut Šķēle līdz šī gada pavasarim septiņus gadus nedarbojās politikā, bet Šlesers vairāk nekā gadu nav ministrs. Abu «Š» kritizētājiem esmu jautājis: ja reiz šie vīri ir tādi noziedznieki, kāpēc viņi nav cietumā? Desmit gadu Latvijas tiesiskuma garants bija ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Ministru kabinetu jau pusotru gadu vada Valdis Dombrovskis, iekšlietu ministre tikpat ilgi ir Linda Mūrniece, tieslietu ministre ilgu laiku bija Solvita Āboltiņa, korupciju apkaro Juta Strīķe, iepriekš arī Aleksejs Loskutovs. Pašreizējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis solīja pārbaudīt Meierovica biedrības finanses un uzreiz dabūja pa ausīm. Kāpēc gan tautā valda tāds noskaņojums? Manuprāt, masu informācijas līdzekļos – radio, televīzijā, kā arī vairākos laikrakstos, it sevišķi tajos, kas saistīti ar «Dienu» un Sarmīti Ēlerti, – tiek kultivēts vecais, pazīstamais latviešu skaudīgums. Tev iet slikti, jo oligarhi (Šķēle, Šlesers, Lembergs) ar savām kabatas partijām jeb bandām (lietojot Latvijas Radio un televīzijas žurnālista Kārļa Streipa leksiku) tevi ir apzaguši, paši iedzīvojoties miljonos. Nekādā gadījumā viņus vairs nevar laist pie varas, jo tad turpināsies valsts izzagšana. Tas nekas, ka to nekādi nevar pierādīt. Tikmēr valsts pārvaldes optimizēšana – lineārās algu apcirpšanas un štatu niecīga samazināšana – nav nozīmīga. Tas nekas, ka agrāk iesāktie valsts nozīmes infrastruktūras attīstības projekti tiek apturēti un ierobežoti, jo tos savulaik sākuši nepareizie A. Šlesers, A. Lembergs un Tautas partija. Kā būtu labāk? Abi «Š» nopelna miljonu un tu – simts latu, nākamajā ciklā «Š» nopelna desmit miljonu, bet tu – tūkstoti? Vai arī – V. Dombrovskis no starptautiskajiem aizdevējiem saņem tūkstoti, un tev kā bezdarbniekam vai maznodrošinātajam tiek latu liels pabalsts vai simtlatnieka stipendija? Daudzi uzskata, ka vajag godīgi sadalīt to, kas ir. Lai visi būtu vienādi trūcīgi. Tā vietā, lai pūlētos, domātu, ieguldītu, strādātu, pelnītu un vairotu labklājību. Andrim Šķēlem ir pārmests par pārtikas ražošanas uzņēmumu privatizāciju un to vēlāku pārdošanu. Manuprāt, privatizācijas laikā katrā tautsaimniecības nozarē, īpaši mašīnbūvē un elektronikas ražošanā, vajadzēja savu A. Šķēli. Iespējams, tad pastāvētu VEF, «Radiotehnika», RAF un citi lieli uzņēmumi. Šo Latvijas rūpniecības flagmaņu vairs nav, bet pārtikas ražotnes darbojas. Latvijas jaunāko laiku vēsturē 10. Saeimas vēlēšanas būs unikālas ar to, ka nav neviena «jaunā spēka» ar jaunu vadoni, kas, solot pilnīgi jaunus laikus, iegūs vairākumu deputātu vietu Saeimā. Vēlēšanās startē apvienībās sagrupējušies ilgāku laiku pazīstami politiskie spēki. Partijas un gandrīz katru deputāta kandidātu varam novērtēt pēc to agrākajiem darbiem. Lai izlemtu, par ko balsot, derētu iepazīties ar partiju sagatavotām programmām. Turklāt ir iespējams sazināties ar partiju līderiem, deputātu kandidātiem, tikties ar viņiem, uzdot konkrētus jautājumus par programmā solīto. Jāvērtē kandidātu izglītība un kvalifikācija. Saeimā ir jāstrādā speciālistiem. Svarīgākās jomas ir politoloģija, jurisprudence, ekonomika. 2. oktobris parādīs, kādi esam – vai pietiks prāta ievēlēt Saeimā politiķus, kuri spēs panākt ekonomikas augšupeju un tautas attīstību. Atteikties piedalīties vēlēšanās, manuprāt, ir gļēvi. Par rezultātu būsim atbildīgi visi. Ja neizmantoji savu balsi, nav tiesību sūdzēties.
