
Mēs esam Bauskas novada iedzīvotāji, cilvēki, kam šeit ir mājas, kur norit mūsu dzīve, kur esam iekopuši vidi, attīstījuši savu nodarbošanos, rūpējamies saviem bērniem, mazbērniem un vecākiem. Šeit ir vieta, ko saucam par mājām. Šī ir mūsu Latvija, mūsu dzimtene.
Vērojot vēja parku attīstību, esam sašutuši, cik tuvu tie plānoti apdzīvotām vietām.
Lai arī likumdošana paredz ietekmes uz vidi vērtēšanu, pastāv svarīgi aspekti, ko nevar novērtēt pētījumu trūkuma dēļ. Kā 266 metrus augstas vēja turbīnas ietekmēs cilvēku veselību? Pretrunīgi dati ir par infraskaņu, kas nav dzirdama, tomēr var ietekmēt cilvēku veselību. Infraskaņai pastāv normatīvi mērījumi tikai iekštelpās. Savukārt infraskaņa no turbīnām var plūst arī 90 km attālumā. Tā iet cauri visiem objektiem. Turbīnas radītās skaņas frekvence var būt ļoti zema – 0,25 Hz.
Arvien vairāk parādās iedzīvotāju sūdzības par iespējamu infraskaņas zem 20 Hz ietekmi ne tikai uz cilvēku, bet arī uz mājdzīvnieku veselību un uzvedību. Piedāvātajos pētījumos neparādās infraskaņas ietekme uz putniem, tikai izzināti putnu apmešanās un migrācijas ceļi. Apspriedēs par ietekmi uz vidi atspoguļotas vēja turbīnu spārnu radītās ēnas, saules ņirbēšana, 2 km rādiusā pārsniegti normatīvi par atļauto laiku. Tas ir nopietns faktors, kas varētu ietekmēt cilvēku pašsajūtu.
Atbalsts pret kaitējumu?
Izcelsim «Ignitis renewables» vēja parku projektus «Stelpe 1» un «Stelpe 2». Tomēr tas attiecas uz jebkuru citu kompāniju, kas virza vēja parku būvniecību, īpaši apdzīvotu vietu tuvumā. Tām vajadzētu būt ne mazāk kā 10–20 km vai vēl lielākā attālumā. Atsevišķām viensētām, kas ir tuvāk, būtu jāmaksā kompensācijas.
Dāviņos 2025. gada 14. martā prezentēts vēja parka projekts «Stelpe 2». Raksturota ietekme uz vidi, cilvēkiem, dzīvniekiem, putniem, sikspārņiem un biotopu, kā arī izmaksas, atrašanās vieta, darbu norise, laiks, ainaviskais skatījums u. c. Iedzīvotāji iepazīstināti ar finansiālo atbalstu pašvaldībai, kopienai un iedzīvotājiem parka tuvumā. Tiklīdz vēja parks sāks darbu, esot plānots ikgadējs maksājums 2500 eiro par katru uzstādīto jaudas megavatu vietējās kopienas attīstībai. Iedzīvotājiem 2 km rādiusā izmaksās 1–3 minimālās mēnešalgas ik gadu. «Stelpe 2» plāno uzstādīt turbīnas ar kopējo jaudu 84 megavati. Papildus sola finansiālu atbalstu ideju projektiem.
Vecumniekos martā un aprīlī «Ignitis renewables» rīkoja apspriedes par ietekmi uz vidi projektā «Stelpe 1» ar 11 elektrostacijām, plānotā jauda līdz 77 megavatiem, ar tādiem pašiem finansiāla atbalsta piedāvājumiem. Tas varētu būt liels ieguldījums pagastu infrastruktūras uzlabošanā.
Tomēr apgalvojumi, ka nelabvēlīgā ietekme uz vidi ir samērīga ar ieguvumiem, mūsuprāt, ir nepamatoti un nepārliecinoši. Uzskatām, ka pastāv negatīvs neatgriezenisks risks ietekmei gan uz dabu, gan uz cilvēkresursu, īpaši runājot par veselību un mantojumu, ko mēs atstāsim nākamajai paaudzei.
Mazinās īpašumu vērtību
Lielākā daļa cilvēku, kas ir izvēlējušies dzīvot laukos, apzināti gribējuši izvairīties no industriālās vides. Tā ir ainava, miers, klusums, putnu dziesmas un skaistā dzīvās dabas daudzveidība. Ar šādiem projektiem industriālā vide mums tiek uzspiesta. Vēja turbīnu troksnis, pat ja atbilst normatīviem, var būt ļoti nomācošs.
Dāviņu pagastā vairākiem cilvēkiem plānoto turbīnu tuvumā ir iekopti lauki, kur audzē labību. Tas var pasliktināt ražas ieguvi, jo tieši vēja ietekmē, kas sagāž veldrē sējumus, veidojas vislielākie zaudējumi. Šajā apvidū arī zemes vērtība ir zemāka, līdz ar to vairāk jāiegulda, lai iegūtu ražu. Saimnieki uzskata, ka turbīnas pasliktinās viņu konkurētspēju.
Nav šaubu, ka vēja parks samazinās īpašuma vērtību. Kā pašvaldība skatās uz citu īpašnieku interešu aizskaršanu?
Likumisks pamats
Pieņemot lēmumus, lūdzam ņemt vērā Latvijas Republikas Satversmi, kur 111. pants nosaka: «Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.» 105. pants garantē tiesības uz īpašumu, ko var «ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu». Savukārt 115. pants «aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē».
Satversmes tiesa ir secinājusi, ka demokrātiskā tiesiskā valstī tiesību normas pieņēmēja izvērtējums vispirms ir vērsts uz cilvēka kā augstākās vērtības aizsardzību. Tā atzinusi, ka viens no vides tiesību principiem ir piesardzība, kas ievērojama arī potenciāla riska gadījumos – pat tad, ja risku nevar pilnībā konstatēt vai prognozēt informācijas vai zinātnisku datu nepietiekamības dēļ. Saskaņā ar piesardzības principu vides aizsardzība neaprobežojas tikai ar jau draudošām briesmām un jau iestājušos seku likvidēšanu, bet tā mērķis ir mazināt iespējamās negatīvās sekas nākotnē.
Izstrādājot paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma programmu, ir jāņem vērā Satversmes ilgtspējības princips un garantētās pamata tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments pamatoti norādījis, ka vide nav tikai dabas elementi, bet sociālo un kultūras apstākļu kopums, kas ietekmē indivīda un sabiedrības dzīvi.
Eiropas pilnvara pašvaldībai
Eiropas vietējo pašvaldības hartas preambulā postulēts – «viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara, uzskatot, ka pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopīgi visām Eiropas Padomes dalībvalstīm». 5. pants nosaka, ka «centrālā vai reģionālā vara deleģē savas pilnvaras vietējām varām, tām, cik iespējams, jāļauj šo pilnvaru izpildi brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem».
Līdz ar to novada domei ir iespēja veidot stingrāku regulējumu vēja parka būvniecībā, tai skaitā par vietas izvēli, izvēlēto turbīnu augstumu, nospraust konkrētas vienošanās vai noteikt garantijas mehānismus par utilizēšanu un citiem procesiem, kas saistīti ar vēja turbīnu uzstādīšanu, apkalpošanu un demontāžu. Ir tiesības norādīt uz pētījumu trūkumu ietekmei uz cilvēka veselību.
Vajadzīgs regulējums
Vēja turbīnas izgatavošanas un uzstādīšanas process ir tik dārgs un energoresursus patērējošs, ka rada aizdomas par Zaļā kursa «zaļo fonu». Mēs esam pret vēja parku būvniecību. Ja to nav iespējams apturēt, tad tam jāatrod teritorijas attālos rajonos un jānoteic jaudas ierobežojumi.
Stelpes pagastā «Ignitis renewables» pašlaik ierīko divus saules parkus. Vietējie iedzīvotāji nostādīti fakta priekšā. Arī tas ir risks, jo tā ir ne tikai atjaunojamā enerģija, bet potenciāli nākotnē arī bīstamie atkritumi, nerunājot par to, cik izpostīta ainava un meža resursi 161 ha platībā. Ir jābūt normatīviem par kompensējošiem mehānismiem cilvēkiem, kas dzīvo arī saules enerģijas parku tuvumā. Lūdzam nolikt saprātīgus normatīvus. Redzot hektārus, kas noklāti ar saules paneļiem, Zaļais kurss vairs nešķiet «zaļš».
Lūdzam valsts mērogā risināt un ieviest regulējumu vēja elektrostaciju būvniecībā, saules parku veidošanā, kas ir dabai un cilvēkiem draudzīgāki, kā arī meklēt citus enerģijas ieguves risinājumus. Ceram, ka mūsu novada pašvaldībai, domes deputātiem tagadējā un nākamajā sasaukumā izdosies nosargāt mūsu vidi un resursus, kas piesaistīs arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, kas mūsu novadu sauktu par savām mājām. ◆
*** Vēstule pret lieljaudas vēja parku celtniecību Bauskas novadā, ja līdz apdzīvotai vietai nav ievērots 10–20 km attālums, adresēta Klimata un enerģētikas ministrijai, Vides pārraudzības departamentam, Bauskas novada pašvaldībai, SIA «Ignitis renewables Latvia», laikrakstam «Bauskas Dzīve». Atbildes lūgts sniegt kontaktpersonai Līgai Jankovskai, ievietot pašvaldības mājaslapā un publicēt laikrakstā «Bauskas Dzīve».