VIENALDZĪBA ROBEŽOJAS AR NODEVĪBU. FAKTS: Bauskas novadā pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā bija viszemākā vēlētāju aktivitāte visā Latvijā. Balsot atnāca tikai 27,41% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Šogad līdz 31. maijam attālināti notiek signālvēlēšanas 16–17 gadus veciem jauniešiem; Bauskas novadā arī viņi jau demonstrē zemu interesi – līdz šai nedēļai bija nobalsojuši nedaudz vairāk kā 10 procenti.
Domes deputātu saraksts īss,/ Lielākais divus, nu labi – trīs,/ Nosauks Miķelis pēc atmiņas,/ Kad atkal vēlēšanu kampaņa./ Kur kūtrumam tas pamats,/ Ka nosarcis viss novads?/ Apgriezts jautājums ir tāds:/ Varbūt vainīgs kandidāts?/ Partijām rūp tikai liste,/ Nevis vēlētāju likstas./ Jaunieši savā burbulī,/ Skaidrā vai skurbulī,/ Tik tālu no īstenības,/ Cik vāvere sprostā no brīvības,/ Astoņas partijas vadīt grib Bausku,/ Vecmuižu, Iecavu, Rundāli jauku,/ Par to esam atbildīgi,/ Nebūsim mēs vienaldzīgi!
ZĪMĒJUMS – VILNIS BULAVS, RĪMES – DAINA ZIEMELE
Redakcijas sleja
ANITA ROZENTĀLE
Neliedziet bērniem demokrātiju!
Sestdien, 7. jūnijā, vienlaikus ar Latvijas pašvaldību vēlēšanām Bauskas novadā pirmo reizi notiks vēlēšanas bērniem un jauniešiem. Iniciatīva «Demokrātija sākas ģimenē» aicinās jauno paaudzi paust savu viedokli un piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Šī iniciatīva vietnē bauskasdzive.lv raisījusi noraidošus, izsmejošus un ironiskus komentārus. Vienmēr esmu gandarīta, ka cilvēki seko līdzi norisēm un pauž savu attieksmi, ka ir viedoklis, kam varu gan piekrist, gan nepiekrist. Šoreiz iniciatīvas «noriešanai» nepiekrītu.
Bērniem un jauniešiem tiks piedāvāta iespēja balstot par savai vecuma grupai aktuālu uzlabojumu vai aktivitāti, ko pašvaldība īstenos atbilstoši balsojuma rezultātam. Pirmsskolēni balsos par, viņuprāt, labāko atstarotāju.
Demokrātijas prasmes sākas jau pirmsskolā, kad bērni apgūst pirmos līdzdalības soļus un dažādu balsošanas tehniku. Viņus bremzēt var tikai pieaugušie…
Niknie komentētāji raksta: «Kā vispār ko šādu var rīkot bērniem, tā kropļojot izpratni par vēlēšanām. Vēlēšanās izvēlas cilvēku, kuram tu dod iespēju/lemšanu..» Nav gluži tiesa, jo demokrātijā balsošana vispār ir visietekmīgākais veids, kā paust savu viedokli. Un aplami teikt, ka mēs varam balsojot izvēlēties tikai cilvēkus, kuriem dot iespēju lemšanai. Mēs balsojam platformā «Mana balss» par lietām un procesiem, ko gribam ieviest; mēs balsojam par labāko variantu ielas nosaukumam, kā pavisam nesen Iecavā; nupat Bauskas novadā sākusies balsošana par līdzdalības budžeta projektu pieteikumiem. Un šādu piemēru ir daudz. Un, protams, pašvaldību vai Saeimas vēlēšanas ir tas stiprākais demokrātijas stūrakmens.
Tomēr bērnam demokrātisko viedokļa paušanu balsojot nav iespējams uzreiz iemācīt ar balsošanu vēlēšanās par vietējo domi. Tas jāapgūst pakāpeniski, atbilstīgi vecumam, un agrīnā vecumā vislabāk mācīties caur rotaļām. Arī demokrātiju. Tāpēc neliedziet to bērniem un ņemiet viņus līdzi uz vēlēšanu iecirkni. ◆
Kas, jūsuprāt, nosaka zemo aktivitāti vēlēšanās mūsu novadā un ko varētu darīt, lai interesi paaugstinātu?
Mobilais iecirknis palīdz
– Taurkalnes ciems ir tālu no Bauskas novada centra, un pat tuvākā apdzīvotā vieta Valle ir tālāk nekā kaimiņu novada pilsēta Jaunjelgava. Te cilvēkiem nav viegli nokļūt līdz tuvākajam vēlēšanu iecirknim Bauskas novadā, jo sabiedriskais transports kursē reti un nebija izveidojies arī ieradums savstarpēji apvienoties ar privāto autotransportu, lai aizbrauktu nobalsot vēlēšanu dienā.
Tāpēc ziņa par mobilo iecirkni, kas šajās vēlēšanās trīs stundas 6. jūnijā no pulksten 12 līdz 15 būs atvērts Taurkalnes bibliotēkā, ir ļoti iepriecinoša. Tas varētu palielināt vēlētāju līdzdalību, jo ikviens varēs atnākt nobalsot tepat bibliotēkā. Jau saņemtas atzinīgas atsauksmes no ciematniekiem, ceru redzēt atsaucību balsošanas dienā. ◆
līdzdalības
eksperts
Atdot ticību līdzdalībai
– Zema aktivitāte vēlēšanās līdzās neapmierinātībai ir apzināta pasivitāte, kas signalizē par vilšanos un sajūtu, ka cilvēka balss netiek sadzirdēta. Bieži vien iedzīvotāji, kuri pauž atšķirīgu viedokli, tiek marginalizēti. Pat konstruktīva kritika tiek uztverta kā apdraudējums un ignorēta. Pat labas idejas noraida, un sabiedrībā nostiprinās sajūta: «Mani šeit nevajag.» Tā rodas apātija, kas patiesībā ir klusējošs protests.
Šāda situācija var veidoties nejauši, bet tikpat bieži to veido mērķtiecīgi ar augstprātīgu komunikāciju un slēgtu pārvaldību no pašvaldību puses.
Viens no ceļiem to labot – stiprināt dzīvotspējīgu nevalstisko sektoru (NVO), kas nav atkarīgs no pašvaldības labvēlības, kur līderi darbojas pāri entuziasma robežām un neuzskata politiku par nākamo soli. Ja novadā ir spēcīgas NVO, kas spēj mobilizēt cilvēkus, mazināt varas aroganci un sekmēt labu pārvaldību, cilvēki atgūst ticību līdzdalībai. Viņi atsāk meklēt vietu sabiedrībā un vēlēšanu procesā.
Svarīga ir kritiskā domāšana, kas palīdz vērtēt un atbildīgi rīkoties. Tai jābūt gan pilsoniskajā sabiedrībā, gan NVO, gan arī neatkarīgajā presē. ◆
Jankovskis, biedrības «Laiks
jauniešiem» vadītājs
Novērtējam, nevis zākājam
– Biedrība «Laiks jauniešiem» ļoti aktīvi aicināja iedzīvotājus vēlēšanās izvēlēties sev tīkamākos kandidātus.
Intervējot anonīmi cilvēkus uz ielām, diemžēl ļoti liela daļa respondentu neplāno doties uz vēlēšanām vai nav izdomājuši, par ko atdot savu balsi. Komandā esam runājuši par zemo vēlētāju aktivitāti un interesi par politiku. Problēma ir kompleksa, sākot no komunikācijas mājās, turpinot ar neveiksmīgiem solījumiem un līdz galam neizveidotiem kandidātu sarakstiem. Tomēr tā nav tikai novada problēma, bet valstiska. Politika sabiedrībā ir kļuvusi savā ziņā par lamuvārdu, un tas ir jāmaina. Ja kāds cilvēks kandidē vēlēšanās – novērtējam, nevis zākājam!
Aicinām novadniekus nepalikt mājās un atdot balsi par kādu no kandidātu sarakstiem, tas ir īpaši svarīgi, lai pēc gada vai diviem mēs nesūkstītos un neteiktu – «viss slikti», «kāda jēga?» utt. Grūti prognozēt, cik cilvēku piedalīsies vēlēšanās, bet ceru, ka sasniegsim vismaz 40–50 procentu slieksni, kas būtu ievērojams lēciens kopš «Covid vēlēšanām». ◆
«Bauskas Dzīve» jautā
Vai pazīstat kādu, kurš nemēdz balsot vēlēšanās?
Jeļena Forste,
vēsturisko tērpu rekonstruktore ◆
– Nē, bet pieļauju, ka grūtāk balsot ir tiem, kuri dzīvo tālāk no iecirkņiem. Es uzskatu, ka jābalso ir visiem.
Māris Kreitenbergs, pensionārs ◆
– Es domāju, ka lielākā daļa negrib balsot, jo ir jāizvēlas konkrēta partija, nevis cilvēki.
Ints Lūsis, pensionārs ◆
– Es zinu dažus, kuri nebalso. Domāju, ka viņiem nav vēlmes un intereses, un tas veido negatīvu nostāju.
Stefans Sergejenkovs, mācās ◆
– No saviem apkārtējiem neesmu dzirdējis, ka kāds nebalsos.
Ērika Vilciņa, pensionāre ◆
– Man liekas, ka visi tuvinieki šajās vēlēšanās balsos.
