◆ Skolēnu vasaras nodarbinātības programmai Latvijā pieteikušies 950 darba devēji un gandrīz 14 tūkstoši skolēnu

Teksts – LĪGA AIJA LAGZDIŅA, «LATVIJAS AVĪZE»

Nauda ceļojumiem, studijām vai ikdienas iztikai – tās ir dažas motivācijas, kas vasarā mudina skolēnus strādāt. Darbs vasaras brīvlaikā ne tikai sniedz jauniešiem pirmo darba pieredzi, bet arī veido nākotnes darbaspēku.

Tomēr konkurence starp skolēniem ir gana sīva, un pieprasījums pēc vasaras darbavietām daudzviet joprojām pārsniedz vakanču skaitu. Daudzi darbu meklē ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) palīdzību, kas skolēniem darbu vasaras brīvlaikā piedāvā jau kopš 2004. gada. Laika gaitā aug gan darba devēju un pārstāvēto nozaru loks, gan nodarbināto jauniešu skaits.

Šogad programmai pieteikušies 950 darba devēji, iepriekš informēja Labklājības ministrija. Skolēnu vasaras nodarbinātībai paredzētais finansējums šogad ir palielināts līdz 5,3 miljoniem eiro, ar to var vienu mēnesi nodarbināt 13,8 tūkstošus skolēnu.

Cimdiņš ar rociņu

Visbiežāk jauniešiem piedāvā palīgstrādnieku amatus teritorijas vai telpu uzkopšanā, viesmīļu un pavāru palīgu darbu u. tml. Taču pēdējos gados arvien biežāk parādoties iespējas arī specifiskās nozarēs, īpaši informācijas tehnoloģiju un finanšu sektorā.

Patlaban aktuālo darbavietu sarakstā NVA mājaslapā ir piedāvājums skolēnam strādāt par ģenerāldirektora palīgu, kurā pausts: «Sveicināts, mans topošais asistent! Vai tu esi tas, kurš atbrīvos manas rokas, būsi mana uzticības persona, mans plānotājs un procesu uzlabotājs, un mums saskanēs kā cimdiņam ar rociņu? Tad tieši tu esi tas, kuru es meklēju!»

«Darba devēji arvien biežāk piesakās programmai ar mērķi veidot ilgtermiņa saikni ar potenciālo darbaspēku,» skaidro NVA Nodarbinātības departamenta direktors Pāvels Beļisovs, «pirmā pieredze skolēniem ir iepazīšanās ar nozari un darba vidi. Mazāk vērtē viņu sniegumu, vairāk – interesi, attieksmi un motivāciju.»

Arī NVA Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane laikrakstam «Bauskas Dzīve» iepriekš uzsvērusi pozitīvos piemērus, kad uzņēmumam izveidojas ļoti laba sadarbība ar jaunieti, kas turpinās vairākus gadus.

Izaudzina nākotnes darbaspēku

Bieži pēc veiksmīgi aizvadītas vasaras jaunieši piesakās pastāvīgam darbam, laikrakstam «Brīvā Daugava» saka apraksta «Rimi Latvia» komunikācijas vadītāja Everita Bičkova: «Tā ir iespēja iegūt pieredzi, pierādīt sevi un veidot karjeru stabilā uzņēmumā.» Šogad «Rimi Latvia» NVA pieteikusi rekordskaitu vakanču – vairāk nekā tūkstoti, ko aizpilda ap 700 jauniešu. Kāds nostrādā divus mēnešus, savukārt cits – mēnesi.

P. Beļisovs min, ka darba devēji, kas piedāvā vakances sarežģītākās un augsti kvalificētās profesijās, bieži vien ir patīkami pārsteigti par skolēnu kompetenci: «Viņi atzīst, ka jaunieši ir gudri, atbildīgi, iesaka oriģinālas idejas, dažkārt skolēni sniedz reālu vērtību uzņēmuma darbībai.» Atlases process ir līdzīgs kā darba tirgū – vērtē atzīmes, prasmes, organizē testus. «Konkurence uz šīm vakancēm ir augsta, tāpēc darba devēji pret atlasi izturas ļoti nopietni.»

Priekšroka pilngadīgajiem?

Ne visi darba devēji vēlas nolīgt nepilngadīgus skolēnus. Nepilngadīgajiem paredzētās vakances aizpildās ātri, tāpēc vēlāk pieteikušies jaunieši var saņemt atteikumu, raksta avīze «Brīvā Daugava». Reizēm skolēni jau janvāra sākumā jautājot par vasaras darbu veikalos.

Tirdzniecības tīkla «Lats» pārstāvis laikrakstam «Staburags» atzinis, ka pieņem jauniešus no 18 gadiem, jo jāstrādā arī pie kases. «Alūksnes un Malienas Ziņas» raksta, ka kafejnīcā «Marta» nolīgst tikai pilngadīgus jauniešus, jo jāpasniedz alkohols un jānovāc dzērienu glāzes.

«Nepilngadīgo nodarbināšanu regulē stingrāk – gan par darba laiku, gan apstākļiem. Papildus jānodrošina apmācīts darba vadītājs un jāievēro specifiskas prasības, par kurām informējam visus uzņēmumus,» norāda P. Beļisovs. To bieži uztver kā papildu administratīvo slogu un lielāku atbildību. «Dažos amatos ir drošības riski un likumi neļauj nodarbināt personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.»

«Pastāv arī stereotipi, ka pilngadīgs jaunietis ir nobriedušāks, atbildīgāks, tādēļ viņam var uzticēt vairāk un sarežģītākus uzdevumus. Tomēr lielākā daļa skolēnu, kas piesakās NVA, ir nepilngadīgi. Savukārt tie, kas jau sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk meklē darbu patstāvīgi, tēmējot uz labāk atalgotām vietām ārpus skolēnu programmas,» stāsta P. Beļisovs.

Ogu lasīšana apnīk

Reģionālie laikraksti apraksta problēmu – pieprasījums pēc darbavietām bieži pārsniedz piedāvājumu. NVA pārstāvis P. Beļisovs piekrīt: «Skolēnu iespējas vasaras darbam joprojām ir ierobežotas, jo ierobežots ir piedāvājums.» NVA mājaslapā gan pieejamas vairāk nekā 300 vakances, tomēr tās ne vienmēr atbilst skolēnu vēlmēm – nedz pēc atrašanās vietas, nedz darāmā specifikas.

Nereti strādātgribošie jaunieši meklē darbu laukos. Darbaroku vasarā vienmēr trūkst ogu saimniecībām, tādēļ tās nolīgst pašlasītājus vai viesstrādniekus. Vai sezonas darbus nevarētu piedāvāt vietējiem skolēniem? Zemeņu audzētavā «Blomi zemenes» atzīst, ka skolēni šim darbam ne vienmēr ir piemēroti – viņiem neesot pacietības, darbs ātri apnīkot.

Strādāt, tusēt vai uzpīpēt

Uzņēmuma «Kapačmuiža» īpašnieks Jānis Kapačs laikrakstam «Brīvā Daugava» stāsta, ka zemeņu lasīšanā nodarbina skolēnus, atlīdzību aprēķinot pēc salasīto ogu daudzuma. Uzņēmējs stāsta, ka skolēni ir dažādi: viens atbrauc ar patiesu vēlmi strādāt, cits – lai vienkārši patusētu, bet vēl kāds – lai uzpīpētu. «Tad jāsaka, lai vairs nebrauc,» piebilst saimnieks.

Stādaudzētavas «Meža Rasas» īpašniece Aija Ozoliņa agrāk nodarbinājuši skolēnus NVA programmā, bet tagad tajā vairs nepiedalās. Skolēnus te joprojām nodarbina, taču A. Ozoliņa skarbi vērtē jauniešu darba spējas: «Audzinām paaudzi, kas negrib un neprot strādāt. Viņi nav ravējuši biešu laukus, kā mēs bērnībā. Daudzi pat nezāles neatšķir. Vecāki viņiem visu nodrošina, tāpēc trūkst motivācijas. Nereti vēlme strādāt izplēn jau pēc trim stundām vai vienas dienas.»

Tomēr ne visi ir vienādi. «Ja kāds iztur mēnesi, tad zinu, ka viņš dzīvē nepazudīs. Tie, kas pie mums nostrādājuši ilgāk, vēlāk kaut ko sasniedz,» novērojusi A. Ozoliņa.

Naudas šķērdēšana

«Kopš pašvaldība nodarbina skolēnus, interese par stādaudzētavu ir mazinājusies,» secina «Meža Rasu» īpašniece. Viņasprāt, valsts programmā daudzviet piedāvā darbu, kas neprasa lielu piepūli vai atbildību: «Nezāļu ravēšana pāris kvadrātmetru dienā ir vienkārši naudas šķērdēšana.»

«Brīvā Daugava» raksta, ka Jēkabpils novadā skolēni pašvaldībā bieži nodarbināti labiekārtošanā, ravē nezāles starp bruģakmeņiem. Daļa sabiedrības šādu darbu uzskata par mazefektīvu un nelietderīgu.

Jēkabpils pašvaldības nodarbinātības speciāliste Ilze Akilova gan uzsver, ka ravēšana ilgtermiņā esot efektīvāka. Pirms dažiem gadiem nezāļu iznīdēšanai izmēģināta izdedzināšana, tomēr no tās atteicās, atgriežoties pie roku darba. Neesot jau jāravē visu laiku – pietiekot ar reizi mēnesī.

Cer uz celtniecību

Markuss un Emīls mācās Rīgā, bet dzīvo Jēkabpilī. Šovasar viņi pirmo reizi izmēģinājuši algotu darbu – ravējuši nezāles Rīgas ielas bruģim. Pašu puišu vārdiem – darbs viņiem pie sirds īpaši neiet, taču jāstrādā vien ir. Abi labprātāk pļautu zāli, taču bērniem tādu darbu, tāpat kā kokzāģēšanu, neuztic. Pēc mēneša pašvaldībā abi cer strādāt vecāku celtniecības uzņēmumā, kur darbs būšot interesantāks.

Bauskas pusē skolēniem piedāvā darbu Rundāles pilī. «Bauskas Dzīves» aptaujātie jaunieši atzinuši – viņiem patīk iespēja pašiem nopelnīt un lietderīgi pavadīt laiku, nevis vienkārši sēdēt mājās. Rainers, kuram šovasar paliks 18 gadi, pirmo reizi strādā Rundālē – viņa pienākumos ir zāliena pļaušana. Desmitās klases skolniece Sabīne no Pilsrundāles te strādā jau otro vasaru, viņas ikdiena ir grābšana, nācies arī paravēt. Tā kā mājās Sabīnei nav dārza, šie darbi apgūti tieši šeit – praksē.

Zēni izvēlas «sieviešu darbus»

NVA pārstāvis P. Beļisovs teic, ka jaunieši palīdz lauzt darba tirgū valdošos dzimumu stereotipus: «Mūsdienu jaunieši ir drosmīgi, atvērti un izmēģina dažādas profesijas, tāpēc dzimumu stereotipi mazinās. Zēni izvēlas darbus, kas tradicionāli uzskatīti par «sieviešu profesijām», piemēram, strādā par trauku mazgātājiem vai istabeņiem, kas patiesībā ir fiziski smags darbs. Savukārt meitenes nereti izvēlas tehniskas nodarbošanās.»

Latvijā ir nozares, kur dzimumu līdzsvars ir nesasniegts mērķis. Darba devēji atzīst, ka aprūpē ir grūti piesaistīt vīriešus. Lielākoties aprūpētājas ir sievietes, lai gan šis darbs prasa fizisku izturību. Kā «Latvijas Avīzei» stāsta aprūpes centra «Stella Maris» saimnieciskās daļas vadītājas vietniece Sandra Slava, te strādā gan meitenes, gan zēni, un dzimumu proporcija skolēnu vidū ir visai sabalansēta.

NVA dzimumu līdzsvara kampaņas nerīko, jo mērķis ir atspoguļot reālo darba tirgu. «Katrs jaunietis izvēlas sev piemērotāko. Kādam svarīga ir pieredze, citam – ienākumi, daļa vēlas redzēt, vai nozare patīk. Nereti jaunieši piedalās tādēļ, lai palīdzētu ģimenei ar ienākumiem,» uzsver P. Beļisovs.

Digitāli vieglāk

Šogad uzlabota programmas digitalizācija, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt augošo skolēnu un darba devēju skaitu. P. Beļisovs norāda, ka tas ievērojami atvieglo administratīvo slodzi: «Jaunā funkcionalitāte ir guvusi atzinību gan no sadarbības partneriem, gan mūsu pašu komandas.»

Darba devēju dokumentācijas iesniegšana tagad notiek digitāli. Viņiem vairs nav jāaizpilda papīra veidlapas vai jāiesniedz dokumenti klātienē. Pieteikšanās notika vakanču platformā, aizpildot elektroniskās formas. Arī visu tālāko procesu – līgumu slēgšanu un izpildi, darba devēju iesniegtās atskaites – NVA administrē digitāli.

Arī skolēni darbavietām bija aicināti pieteikties digitāli ar drošu autentifikāciju. Ar vairāk nekā 15 tūkstošiem pieteikumu sistēma automātiski pārbauda katra identitāti, aizstājot manuālu datu apstrādi. Arī norīkošana notiek attālināti, tāpēc skolēnam vairs nav jādodas uz tuvāko NVA filiāli. Tomēr tiem, kuriem nav pieejas elektroniskajai identifikācijai vai datoram, NVA saglabā iespēju pieteikties klātienē. Šādu gadījumu īpatsvars ir neliels – aptuveni 2% no kopskaita.

Iesaka vienkāršot

Tomēr avīze «Dzirkstele» raksta, ka dažiem bērniem elektroniskā kārtība ir sarežģīta un neērta. Viens no darba devējiem – Vecgulbenes muižas saimnieks Ainars Melders – laikrakstam paudis viedokli, ka sistēma nav līdz galam izstrādāta, viņš iesaka to padarīt saprotamāku un pieejamāku.

Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas uzņēmējdarbības speciāliste, skolēnu nodarbinātības koordinatore Inita Dzenīte novērojusi, ka jaunā elektroniskā pieteikšanās kārtība daļai skolēnu sagādājusi grūtības. Kā ziņo «Ziemeļlatvija», skolēniem jāautentificējas, izmantojot vienu no šīm metodēm: internetbanka, personas apliecība jeb eID karte, lietotne «eParaksts mobile», e-Paraksta karte vai lietotne «Smart-ID». Daudziem bērniem ir pieejama eID karte, taču līdz 15 gadu vecumam to nevar izmantot e-paraksta izveidei. Pēc tam jāsaņem jauna eID karte ar e-parakstu, kas rada papildu birokrātisko slogu. I. Dzenīte uzskata, ka valsts tā rada lieku šķērsli un būtu jāmeklē vienkāršāks risinājums.

Neizprot motivācijas nozīmi

Laikraksts «Ziemeļlatvija» ziņo, ka šogad Smiltenes novada skolēniem, piesakoties vasaras darbam, pašvaldība lūdza iesniegt vienkāršotu CV jeb dzīvesgaitas aprakstu. Aizkraukles pašvaldībā pieteikumam bija jāpievieno motivācijas vēstule. Laikraksts «Staburags» secina, ka jaunieši un viņu vecāki ne vienmēr izprot prasības – daudzi norāda, ka galvenā motivācija ir vēlme nopelnīt, bet nesaprot, kāpēc ar to nepietiek.

Gulbenes novada jauniešu centra «Bāze» vadītāja Valērija Stībele laikrakstam «Dzirkstele» uzsver, ka jauniešiem jāpievērš lielāka uzmanība motivācijas vēstulēm. Centrs rīkoja mācības, kurās jaunieši aicināti apgūt CV un motivācijas vēstuļu rakstīšanu. Lai gan iepriekš daudzi jaunieši pauda, ka mācības būtu noderīgas, tās apmeklēja tikai trīs interesenti. V. Stībele stāsta, ka atlases procesā bijusi acīmredzama atšķirība starp pieteikumiem: kvalitatīvi uzrakstītas motivācijas vēstules vai virspusēji teksti, nereti mākslīgā intelekta ģenerēti, vai pat tikai viena rindiņa par vēlmi nopelnīt.

Dati jānorāda precīzi

Aizkraukles novada pārstāve Eva Zeipe-Mača uzskata, ka šāda pieeja jauniešus disciplinē un gatavo reālajam darba tirgum, kur motivācijas vēstule bieži vien ir izšķiroša. No tā, cik veiksmīgi tā uzrakstīta, var būt atkarīgs, vai pieteikumu pieņems. Vēstuļu kvalitāte bijusi dažāda: daži vienkārši norādījuši, ka vēlas iegūt naudu vai pieredzi, un šādi pieteikumi noraidīti pirmie. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojams progress: pieteikumu kvalitāte uzlabojusies, un jaunieši kļūst apdomīgāki.

E. Zeipe-Mača min citu problēmu – daudzi nebija precīzi norādījuši e-pasta adreses, tādēļ informāciju bieži nācās nosūtīt arī vecākiem: «Tā ir vēl viena mācība – darba vidē ir svarīgi precīzi norādīt prasītos datus.»

Kā skolas sagatavo darbam

Šķiet, ka šādas prasmes būtu jāapgūst jau skolā. Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA) «Latvijas Avīzei» skaidro: «Viens no skolas uzdevumiem noteikti ir sagatavot jaunieti iekļaušanai darba tirgū. Taču jāņem vērā, ka darba vides prasības mūsdienās mainās ļoti strauji. Vairs nav tik svarīgi, vai kandidāts prot uzrakstīt motivācijas vēstuli pēc pareizas struktūras. Daudz nozīmīgāk ir, vai viņš spēj pārliecinoši, saistošā valodā parādīt izpratni par konkrēto nozari un uzsvērt prasmes, kas amatā būs vajadzīgas. Jauniešiem jāattīsta zināšanas, kas būs vērtīgas jebkurā jomā: spēja skaidri izteikties rakstiski un mutvārdos, informācijpratība, kritiskā domāšana, digitālā pratība un mērķtiecīga teksta veidošana.»

Aģentūrā uzsver, ka darba vidi strauji maina mākslīgā intelekta rīku pieejamība. Tas nozīmē, ka īpaši izcelsies tie kandidāti, kuri spēs parādīt individualitāti un patiesu motivāciju, nevis iesniegs stilistiski pareizus, bet vienveidīgus, automatizēti ģenerētus pieteikumus. Sociālo zinību stundās skolēni analizē darba tirgus tendences, pēta sludinājumus un vērtē, kādas zināšanas, prasmes un izglītības līmenis nepieciešams konkrētiem amatiem, apskata izaugsmes iespējas dažādās profesijās. Pabeidzot pamatskolu, skolēnam jāprot sagatavot motivācijas vēstuli, iesniegumu, lietišķu vēstuli un CV, tostarp digitālā formātā un e-vidē. Šīs prasmes ir ietvertas latviešu valodas mācību satura rezultātos. Vidējās izglītības posmā šīs iemaņas padziļina.

Latvijas skolās patlaban strādā gandrīz 400 pedagogu – karjeras konsultantu, kuru uzdevums ir sagatavot skolēnus iekļaušanai darba tirgū ar karjeras izglītības programmu. VIAA ziņo, ka notiek metodisko materiālu izstrāde pedagogiem, tajos būs iekļauta mūsdienīga un praktiski lietojama informācija gan par lietišķo rakstu sagatavošanu, gan mākslīgā intelekta rīku jēgpilnu izmantošanu tekstveidē. ◆

SKOLĒNU NODARBINĀTĪBAS PROGRAMMA

• Nodarbinātības valsts aģentūra katru gadu no 1. jūnija līdz 31. augustam organizē skolēnu nodarbinātību vasarā jauniešiem no 15 līdz 20 gadiem.

• Skolēnus no 15 līdz 17 gadiem nodarbina ne ilgāk kā 7 stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, bet skolēnus no 18 līdz 20 gadiem – 8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā. Skolēnus nedrīkst nodarbināt paaugstināta riska darbos, kas var ietekmēt viņu drošību, veselību, tikumību un attīstību.

• Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu darba laiku jābūt ne mazāk kā minimālā alga – 740 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA apmaksā 50% no darba algas, darba devējs – otrus 50% un sociālās iemaksas. NVA piešķir dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam.