Darbs
pie datora un citiem ekrāniem šobrīd jau ir ikdiena ļoti
daudziem. Tie ir ne tikai biroju darbinieki, bet arī studenti un
skolēni, kā arī citu jomu pārstāvji, kuriem jāpielāgojas
attālinātu mācību un darba režīmam. Tāpēc vēl aktuālāks
nekā iepriekš kļūst jautājums, kā saglabāt labu pašsajūtu un
novērst riskus, kas rodas veselībai, ilgstoši izmantojot ekrānus
un atrodoties pie rakstāmgalda. Visbiežāk sūdzības ir tieši par
redzes diskomfortu, arī galvassāpēm, nogurumu, miega problēmām
un citiem simptomiem. Kā tos novērst un mazināt? Esam apkopojuši
dažus noderīgus ieteikumus.
Pie
ekrāniem jālieto datorbrilles
Datorbrilles
ir
speciālas brilles, kuru uzdevums ir pasargāt acis no ekrānu zilās
gaismas ietekmes. Datorbrilles var būt gan bez, gan ar dioptrijām –
tas atkarīgs no lietotāja vajadzībām. Parastas datorbrilles var
iegādāties bez receptes, bet datorbrilles ar dioptrijām jāizgatavo
pēc acu ārsta izsniegtas receptes. Zilo gaismu izstaro ne tikai
dators, bet arī citi ekrāni – televizors, planšete,
viedtālrunis. Dienas laikā uzņemtās zilās gaisma daudzums var
būt diezgan liels. Nelielā apjomā zilā gaisma nav kaitīga, bet
ilgstoša tās iedarbība var
izraisīt dažādus nepatīkamus simptomus, kas ietekmē ne tikai
acis, bet veselību un pašsajūtu kopumā.
Visbiežāk
sūdzības ir par acu sasprindzinājumu, miglošanos, sausumu, arī
galvassāpēm. Ilgtermiņā zilā gaisma var pat izraisīt acu un
redzes bojājumus, jo tā rada lielāku enerģijas daudzumu un
spiedienu uz acīm.
Datorbriļļu
izmantošana ir efektīvs veids, kā uzlabot acu labsajūtu, mazināt
nogurumu, miega traucējumus un cita veida diskomfortu. Šādas
brilles droši var izmantot arī bērni un jaunieši, jo arī viņu
ikdienā ekrānu lietošanas laiks ir ievērojami pieaudzis.
Jāiekārto
ergonomiska darba vide
Gan
acu sasprindzinājumu, gan vispārējo ķermeņa diskomfortu
iespējams mazināt, ja darba vai mācību vide ir iekārtota
atbilstoši ergonomikas pamatnosacījumiem. Šie likumi nosaka, cik
augstam attiecībā pret augumu jābūt galdam, kādā leņķī labāk
novietot ekrānu, no kuras puses un cik spilgtu apgaismojumu izmantot
un kurā vietā telpā labāk novietot rakstāmgaldu. Nozīme ir arī
krēsla augstumam, muguras un roku atbalstam un citām niansēm. Par
to, kā tieši jūsu mājās iekārtot ergonomisku darba un mācību
vidi, vislabāk konsultēties ar šīs jomas speciālistu, kas sniegs
individuālus ieteikumus. Tāpat noderēs interneta vidē pieejamā
informācija par ergonomikas pamatlikumiem.
Telpā
jānodrošina optimāls mikroklimats
Acu
sausums, galvassāpes, miegainība, alerģiskas reakcijas un citi
nepatīkami simptomi var būt saistīti arī ar telpas mikroklimatu.
Jānodrošina, ka telpa tiek pietiekami bieži vēdināta. Tāpat
jānoregulē optimāla gaisa temperatūra robežā no 18 līdz 22
grādiem. Noteikti jārūpējas arī par mitruma balansu – gaisam
nav jābūt ne pārāk sausam, ne mitram. Vislabāk izmantot ierīces,
kas mēra telpas temperatūru, mitrumu, ideālā gadījumā arī
ogļskābās gāzes koncentrāciju. Tas ļaus sekot rādītājiem,
vajadzības gadījumā veikt korekcijas un uzlabot klimatu, mitrinot
vai sausinot gaisu, veicot papildu vēdināšanu un citas
aktivitātes.
Jāievēro
atpūtas pauzes ik pēc 1-2 stundām
Speciālisti
rekomendē ideālā gadījumā ik pēc stundas darba pie datora
ievērot 10-15 minūšu atpūtas pauzi. Ja tas nav iespējams, tad
šādu pauzi jāveido vismaz reizi divās stundās. Šajā laikā
acis tiešām jāatpūtina, nav jālasa dokumenti, jāskatās
viedtālrunī vai citā ekrānā. Vislabāk paskatīties tālumā,
veikt acu vingrinājumus, piecelties no krēsla un izkustēties,
aiziet pēc kafijas, ūdens vai iziet uz dažām minūtēm svaigā
gaisā. Šajā pauzē var paspēt pat veikt dažus fiziskos
vingrinājumus, kas mazinās nogurumu un uzlabos asins cirkulāciju,
piemēram, pietupienus, izstaipīšanos, kāpšanu pa kāpnēm vai ko
citu.
Jāseko
uzturam un pietiekami jāuzņem ūdens
Ilgstoša
atrašanās pie datora un citām ierīcēm, mums to pat nemanot, var
negatīvi ietekmēt uztura paradumus. Piemēram, noguruma gadījumā
roka biežāk stiepjas pēc neveselīgām uzkodām. Protams, arī
ilgstoša sēdēšana nenāk par labu fiziskajai formai, tas var
veicināt svara pieaugumu. Tāpēc ir būtiski pārskatīt savus
ieradumus un pārliecināties, ka pamatā ir sabalansētas un
regulāras maltītes, tiek uzņemts pietiekami daudz ūdens. Pie
galda labāk turēt veselīgas uzkodas – augļus, ogas, dārzeņus,
riekstus, bet arī ar tiem nevajag aizrauties pārāk daudz. Labāk
ieturēt regulāras un sātīgas maltītes, tas mazinās vēlmi pēc
našķiem. Tuvumā noteikti jātur ūdens pudele vai glāze, jo tas
atgādinās, ka ir regulāri jāpadzeras. Ūdens trūkums organismā
arī var negatīvi ietekmēt acu un visa organisma labsajūtu.
Jāieplāno
regulāras fiziskās aktivitātes
Lai
kompensētu garās stundas pie datora un citām ierīcēm, jārūpējas,
lai ikdienā būtu gana daudz fizisko aktivitāšu. Vislabāk, ja tā
ir vismaz stunda dienā, bet minimums būtu vismaz trīs reizes
nedēļā pa 60 minūtēm. Nav obligāti jādodas uz sporta zāli un
jānododas smagiem treniņiem. Ikdienā ir daudz iespēju kustēties
– jācenšas daudz staigāt, kāpt pa kāpnēm, nevis izmantot
liftu, var braukt ar velosipēdu, skriet, nūjot, peldēt, vingrot
mājās uz paklājiņa. Darīt jebko citu, kas atbilst spējām un
sagādā prieku. Tas būtiski uzlabos fizisko un emocionālo
pašsajūtu.
