Bieži vien ir
dzirdams, ka mazi bērni par savu sapņu profesiju dēvē tieši zobārsta profesiju.
Laikam ejot, šī vēlme bieži vien vairs nav aktuāla un tiek aizstāta ar citām.
Lai arī zobārsts nav tik reta profesija, tomēr
profesionalitātes līmenis dažādās zobārstniecības klīnikās ir ļoti atšķirīgs.
Tomēr kā saprast, ka šī profesija ir tieši man, un vai ir vērts mēģināt?
Kāpēc
zobārstniecības fakultātēs ir maz studentu?
Dažreiz gadās arī
tā, ka uzsākot mācības, students saprot, ka izvēlēta fakultāte tomēr nav viņam
piemērota, tāpēc mācības zobārstniecībā pamet. Vēl viens svarīgs faktors ir
valsts centralizētajos eksāmenos iegūtais rezultāts. Izvēloties šo programmu,
vērā ņem CE sertifikātu bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, latviešu valodā un
svešvalodā, kam ir liela nozīme, lai iekļūtu budžeta grupā.
Vai vērts kļūt
par zobārstu?
Zobārsta
profesija vienmēr ir bijusi un arī turpmākos gadus būs pieprasīta ne tikai
Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Tādēļ gan studiju laikā, gan pēc tām ir
plašas iespējas turpmākajai karjerai, strādājot kādā klīnikā, privātpraksē vai
slimnīcā. Tas paver plašākas izaugsmes iespējas savā nozarē un pieredzes
iegūšanā. Mācoties, noteikti neizpaliks arī māka socializēties un sastrādāties
ar kolēģiem. Nozīmīgi ir arī tas, ka zobārsta profesija ir diezgan labi
apmaksāta.
Kādam būtu jābūt
zobārstam?
Parasti pirmās
nopietnās iemaņas tiek iegūtas uzsākot studiju kursu, tomēr priekšzināšanas var
iegūt jau laicīgi sākot apmeklēt dažādu augstskolu piedāvātos sagatavošanās
kursus. Ir svarīgi saprast, ka būt zobārstam nav viegli ne fiziski, ne
emocionāli. Zobārstniecība prasa ļoti lielu pacietību, koncentrēšanās prasmi un
precizitāti. Zobu un mutes problēmas var būt ietekmējušas pacienta personīgo
dzīvi, tāpēc zobārstam jābūt ļoti iejūtīgam un ar labām komunikācijas prasmēm.
Kā jau lielākā
daļa tieši Latvijas zobārstu, lielākoties, arī Dr. Jūlija Katkeviča un viņas
komanda galvenās iemaņas guva RSU studiju programmā zobārstniecība, kur tika
veiksmīgi iegūtas gan praktiskās, gan teorētiskās zināšanas, lai ārstētu
pacientus ar dažādām zobu un mutes saslimšanām. Jādara tas, kas ikdienu sagādās
prieku, lai ne mirkli nebūtu jānožēlo profesijas izvēle.
