Divas lietas paliek ekonomikā nemainīgas – ja pieaugs degvielas cena, tad pieaugs visu preču cena, un, ja pieaug gāzes cena, tad arī pārējo kurināmo resursu cenas pieaugs. Attiecīgi finansiāli bargai ziemai gatavojas gan tie, kas kurina ar gāzi, gan tie, kas ar citiem resursiem.
Pēc šī gada sākuma cenu kāpuma, kas visvairāk skāra gāzes lietotājus, likās, ka vasarā cenas stabilizēsies un kaut kas paliks lētāks. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā nogrieza ne tikai gāzes ceļus, bet ierobežoja arī ierastās kokmateriālu plūsmas, un tas izraisīja koka kurināmā sadārdzinājumu.
Siltuma nozares pārstāvji teica, ka, vērojot biržas cenas, mati stāvus ceļas un tas nav tikai saistībā ar gāzi, lai gan tur pašlaik novērojams vislielākais cenu pieaugums. «Pēc pēdējām prognozēm izskatās, ka siltuma tarifs pieaugs. Neviens šķeldas piegādātājs negrib slēgt līgumu ilgāk par diviem mēnešiem, visi grib slēgt līgumus par biržas cenu – ja tur iet augšā cena, tad arī visiem citiem piegādes cena pieaug,» stāsta SIA «Iecavas siltums» valdes loceklis Andis Kaspars.
«Skaidrības jau patiesībā nav ne par ko. Kā gāzes cena sāk staigāt, tā visi energoresursi uzreiz trako. Cenas jau pašlaik briesmīgas. Gāzes cena kāpj un krīt praktiski katru dienu. Šķeldas cena ļoti pieaug – biržas cena jau ir 40 eiro par megavatstundu. Tarifu esam iesnieguši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, bet tur būs korekcijas. Sagaidāms, ka būs enerģijas komponentes regulēšana, varēs mainīt katru mēnesi atkarībā no cenas. Pašlaik viss pakārtots biržām.
Piemēram, ja ir kuģis, kas uz Eiropu vedīs šķeldu, un tur gatavi maksāt pat 46 eiro par megavatstundu, tad šķeldas cenas visur kāps. Nenoteiktībā dzīvojam. Visi cerēja, ka vasarā cenas, kā vienmēr, būs zemākas, bet tā nav,» skumji notiekošo vērtē SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis.
Vērojot gāzes cenas, virkne iedzīvotāju vēlētos pievienoties centrālajai apkurei, bet tas nav tik vienkārši. «Zinu, ka ir divas mājas, kas runā ar «Bauskas siltumu» par pieslēgšanos centrālajai apkures sistēmai. Paši pagaidām plānojam projektu pirmsskolas izglītības iestādei «Pasaulīte». Runāsim arī ar tiem, kas atradīsies siltuma trases malā – varbūt vēl kāds vēlas pieslēgties. Šogad gan to neizdarīsim, pašlaik galvenais tikt galā ar projektēšanu. Novilkt siltuma vadu lejā pa Saules ielu – tas nav tik vienkārši, kā smiltīs cauruļvadu ierakt,» komentē Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis.
Siltuma uzņēmumi ne vienmēr raujas ieguldīt naudu jaunās siltuma apgādes caurulēs – arī tur rēķina izdevīgumu. «Ir dažas mājas procesā. Bet projektētāji ir pārslogoti. Ja kāda māja ir pati gatava finansēt pieslēgumu, tad varam skatīties,» tā komentē I. Rūsis.
Tikmēr A. Kaspars vērtē, ka vismaz vienu māju līdz ziemai Iecavā pieslēgšot. «Divām mājām topogrāfija pasūtīta, notiek saskaņošana un projektēšana. Domāju, ka ar vienu māju problēmu nebūs – te galvenā aizķeršanās var būt ar konkursu uz būvniecību, jo pašiem nav tādu iespēju. Tomēr domāju, ka ar vienu māju noteikti izdosies, bet par otro neesmu drošs. Ir pieteikusies arī trešā māja, bet tur ir jārēķina, vai tas ir ekonomiski izdevīgi – vilkt siltā ūdens caurules līdz nelielai divu stāvu ēkai,» stāsta A. Kaspars.
