Latvijā pagaidām nav konstatēta ošu smaragdzaļā krāšņvabole, kas Eiropā sastopamajam parastajam osim ir faktiski nāvējoša, tomēr situācija ir nepārtraukti jāuzrauga, jo kaitēkli var ievest ar koksnes kravām vai stādiem, Latvijas Televīzijai uzsvēra Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Sandra Zandere, ziņo portāls lsm.lv.
Jau vairākus gadus vietās, kur aug oši, tiek veikts ošu smaragdzaļās krāšņvaboles monitorings. Kokos tiek izkārti slazdi vairāku metru augstumā.
Ošu smaragdzaļās krāšņvaboles dabiskā izcelsmes vieta ir Austrumāzija – Ķīna, Taivāna, Krievijas Tālie Austrumi, bet klimata pārmaiņu un pārvadājumu dēļ kaitēklis tuvojas Latvijas robežai.
“Šobrīd tuvākās invāzijas vietas ir konstatētas Sanktpēterburgā un Smoļenskas apgabalā Krievijā, pie Baltkrievijas robežas. Līdz ar to mūsu lielākā riska zona ir Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobeža,”
noradīja VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Zandere.
Par riskantu zonu tiek uzskatīta arī Bauskas šoseja, kas tālāk ved cauri Polijai uz Ukrainu, kur arī šis kaitēklis ir konstatēts.
Ošu smaragdzaļās krāšņvaboles var tikt pārvadātas ar dažādiem kokmateriāliem vai citām kravām, skaidroja Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns. “Pieaugušie kukaiņi spēj aizķerties vai ielīst kravas konteinera spraugās un tādā veidā nonākt jebkur,” viņš norādīja.
Galvenais posts osim rodas no kāpuriem, kas izgrauž ejas zem mizas. Pēc tam koks aiziet bojā dažu gadu laikā. Eksperti norāda — ja vabole tiktu atrasta, būtu jārīkojas ātri un inficētais koks būtu tūlīt jānocērt, tāpat visi pārējie oši vismaz 100 metru rādiusā.
“Ja mēs palaižam to garām un ļaujam viņam iedzīvoties, tad, kā tas ir bijis ar citām invazīvām sugām — tagad ļoti zināms piemērs ir Spānijas kailgliemezis —, vēlāk to apturēt ir daudz grūtāk. Tāpēc šāds monitorings ir labs piemērs tam, kā mēs rīkojamies jau iepriekš – proaktīvi,” uzsvēra Piterāns.
Lai uzraudzītu situāciju, visā Latvijā izvietoti vairāk nekā 70 slazdi — ceļmalās, parkos, dzelzceļa malās un citur.
“Slazds darbojas, izmantojot tikai savu krāsu kā pievilināšanas līdzekli. Zaļā krāsa īpaši piesaista— vabolei ļoti patīk spilgti zaļš tonis. Ja slazds atrodas saulē visu dienu, tas kļūst vēl pievilcīgāks, un vaboles lido tam klāt. Tās atsitas pret piltuves malām un iekrīt savākšanas trauciņā, no kura inspektors paņem paraugu un nogādā to laboratorijā identificēšanai,” skaidroja VAAD pārstāve Zandere.
Ja cilvēki pamana kādā vietā šos slazdus, eksperti aicina tos neaiztikt. Kaitēkļa monitorings šobrīd notiek arī Igaunijā.
