Šogad, palielinot izglītības iestāžu darbinieku atalgojumu, radās situācija, ka izglītības iestādēs ar mazāku audzēkņu skaitu direktors saņem zemāku atalgojumu nekā pedagogi. Ministrija nolēma šo situāciju labot ar jauniem noteikumiem, bet pašvaldībām šis lēmums radīja papildu izdevumus.
Ar šī gada 1. janvāri stājās spēkā Satversmes tiesas spriedums, kas atzina par neatbilstošu Ministru kabineta noteikumu normu, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi. Līdz šim noteikumi paredzēja atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem. Tomēr ar to viss nebeidzās.
Speciālisti norāda, ka algu izlīdzināšana jau bija gaidāma. «Vēlējāmies panākt, lai pirmsskolas skolotājam ir tāda pati alga kā pamatskolas skolotājiem. Minimālā darba samaksa ir 1523 eiro. Beidzot ir panākta līdztiesība. Tāpat būtu pieņēmuši ar šī gada 1. septembri, bet Satversmes tiesa panāca, ka ar 1. janvāri,» stāsta Māra Graudiņa, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Bauskas novada arodorganizācijas priekšsēdētāja.
Ja vispārējās izglītības pedagogiem algas maksā valdība, tad pirmsskolas izglītības pedagogus algo pašvaldība, un algu pieaugums ir jānosedz no pašvaldības budžeta. Ja šīs izmaiņas pašvaldības gaidīja, tad pieņemtie jaunie Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem pieauga arī mazo skolu direktoru alga, bija pārsteigums. «Skolotājiem pieauga atalgojums, bet direktoriem tas praktiski nemainījās. Tāpēc jaunie noteikumi paredz, ka izglītības iestādes direktoram un vietniekam nedrīkst būt mazāka samaksa kā par vienas slodzes darbu skolotājam. Būs lielāks atalgojums ar nelielu koeficientu,» stāsta M. Graudiņa.
Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kas notika 10. janvārī, deputātiem bija jālemj par Bauskas novada pašvaldības izglītības iestāžu vadītāju mēneša darba algas likmes noteikšanu. Komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks norādīja, ka citas pašvaldības nav spējušas kompensēt pēdējā brīža izmaiņas un piedāvājušas samazinātu slodzi pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, saglabājot līdzšinējo atalgojumu. Bauskas novada pašvaldībā plānots saglabāt pilnu slodzi, reizē īstenojot prasītās izmaiņas.
Šādu rīcību atzinīgi vērtē M. Graudiņa: «Ir pašvaldības, kuras līdz šim jau ir samazinājušas pedagogiem slodzi – piemēram, vietām pedagogi strādā ar slodzi 0,75, 0,8. Bauskā arī kādreiz neapmaksāja pilnu slodzi, un tas beidzās ar to, ka pirmsskolas izglītības iestādēs audzinātājas darba vietās nesatikās. Cieta audzināšanas kvalitāte.»
Bauskas novada ekonomikas un finanšu departamenta vadītāja Indra Latviete informēja, ka, tikai izpildot minimālās prasības, vadošā personāla atalgojuma pieaugumam nepieciešami papildu 76 tūkstoši eiro, bet kopā atalgojuma pieaugumam nepieciešami apmēram 206 tūkstoši eiro.
Deputāte Inita Nagņibeda uztraucās par to, ka reizē nav īstenoti principi, pēc kuriem Bauskas novadā nosaka darba samaksu izglītības iestāžu vadītājiem. «Redzam, ka lielo skolu vadītājiem pēc šī lēmumprojekta nav nekāda samaksas pieauguma, bet pārējiem ir. Vai nevarēja rast risinājumu, lai šiem vadītājiem proporcionāli būtu atalgojuma pieaugums? Tas rada nelīdzvērtīgu situāciju iestāžu vadītājiem un nemotivē strādāt. Mēs zinām, ka tad, kad ir vakances uz šiem amatiem, rinda uz šo vietu nestāv,» norādīja I. Nagņibeda. Deputāts Juris Krievs pastāstīja, ka arī direktori ir neapmierināti, ka atalgojuma izmaiņās nav ņemti vērā izglītības iestāžu vadītāju izvērtēšanas rezultāti.
«Mēs algas nepārskatām, lai paceltu augstāk, bet pielāgojam Ministru kabineta zemākajām algu likmēm,» norādīja Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina.
«Nevaram pret visiem iegūt vienlīdzīgi taisnīgu rezultātu. Kam bija zemākas algas, tiem palielina, kam augstākas, tur nevaram izdarīt. Reizē jābūt priekšlikumam, kur ņemt līdzekļus papildu atalgojuma piešķiršanai. Esam situācijā, kad finansiāli to nevaram izdarīt,» norādīja R. Ābelnieks.
Deputāts Jānis Kalniņš pauda, ka pagājušā gada augusta domes sēdē, pamatojoties uz vidējās algas pieaugumu valstī, deputātu un domes vadības atalgojumu palielināja par 12,2 līdz pat 30 procentiem. Reizē J. Kalniņš pauda viedokli, ka mazo skolu direktoriem tā neesot liela nauda, jo mazajās skolās viens direktors dara to pašu, ko lielajās skolās direktors kopā ar atbalsta komandu.
Deputāts Mārtiņš Cimermanis kritizēja valdību: «Nepieņemami, ka šādus lēmumus akceptē, nesaskaņojot ar Latvijas Pašvaldību savienību. Tā iznāk tāda ņirgāšanās. Jāgatavo protesta vēstule.»
«Latvijas Pašvaldību savienība iebilst un vienmēr ir iebildusi. Esam situācijā, kad pedagogiem ir lielāka samaksa nekā pašvaldības darbiniekiem. Kā pirmsskolas pedagogus 1996. gadā nodeva pašvaldību finansēšanai, tā gribam atdot atpakaļ valstij. Latvijas Pašvaldību savienībā bija sarunas par jaunu izlīdzināšanas sistēmu. Viens no variantiem ir nodot pirmsskolas pedagogu darba apmaksu atpakaļ valstij un samazināt izlīdzināšanas summu,» stāstīja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Jautājumu vēl skatīs 18. janvārī finanšu komitejas sēdē un 25. janvārī Bauskas novada domes sēdē.
Foto: Uldis Varnevičs
