Mieru un kārtību Bauskas vecajos kapos traucē krauķi. Baušķeniece Lolita Priedīte neslēpj savu sašutumu par melno spārnaiņu izdarībām pilsētas vecākajā kapsētā.
Viņa stāsta, ka lielākā daļa kapu kopiņu ir ar putnu mēsliem apķēzītas. Kapsētā neesot iespējams uzturēties ķērcoņas dēļ vai bailēs par sava apģērba sabojāšanu.
«Nav saprotama SIA «Vides serviss» bezdarbība, jo tieši viņiem ir jārūpējas par kapu uzturēšanu. Tā vietā, lai pabūtu mierā un klusumā ar aizgājējiem, katru reizi ir jāņem spaiņi un lupatas un jātīra kapu kopiņas. Šī nav cieņpilna attieksme pret mūsu aizgājējiem, viņi nav pelnījuši gulēt zem mēslu kaudzēm. Runāju ne tikai savā vārdā, bet arī daudzu citu, uzskatu, ka nepieciešams rast līdzekļus tūlītējam situācijas atrisinājumam,» teic L. Priedīte. Viņa ar savu sūdzību vērsusies Bauskas novada domē un brīdinājusi, ka var sākties tiesu darbi par īpašuma bojāšanu.
Noteikumus diktē «zaļie teroristi»
Bauskas novada pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns uzskata, ka putnu skaitu ir nepieciešams regulēt. «Nepiekrītu pašreiz vides aizsardzības institūciju un organizāciju nostājai šajā jautājumā, kas to strikti ierobežo. Pietiekami nomaļā vietā, kādi ir Vecie kapi, būtu jāļauj putnus izšaut. Sabiedrībai mazāk pieņemams un citādi riskants būtu putnu indēšanas pasākums, kaut arī tādā veidā efekts būtu lielāks,» pauž V. Gabrāns un atgādina, ka mazefektīvs izrādījies paņēmiens – nojaukt ligzdas, jo melnie spārnaiņi naski būvē jaunas, tāpat nav līdzējusi arī koku zaru apzāģēšana, jo šādi panākta putnu lokalizācijas vietas maiņa, bet ne skaita ierobežošana.
«Pašlaik, kad likumdošana ir nepamatoti nospriegota uz katras dzīvās radības saglabāšanu, kas ir ekoloģisko principu ignorance, ir jāmainās sabiedriskajai domai, lai kaut kas virzītos uz labo pusi. Diemžēl «zaļie teroristi», kam lielākoties ir maz sapratnes ekoloģijā, pašlaik diktē noteikumus gan pasaulē, gan Latvijā.
Tagad dominē viedoklis, ka katrs putns vai citas priviliģētas sugas īpatnis, piemēram, ronis vai vilks, nu jau arī lācis, ir svarīgāks par pārējo vidi, gan to, kas ir cilvēka radīta, gan arī pārējo dabu, tādā veidā atkāpjoties no ekoloģijas kā vienota organisma ilgtspējas saglabāšanas principa. Jebkuras sugas īpatņu skaits cilvēka ietekmē esošā vidē drīkst būt tik liels, cik tas spēj pastāvēt, nenodarot pāri citām sugām vai cilvēkiem.
Neviens taču neapstrīd peļu vai žurku skaita ierobežošanu pat ar ļoti radikālām metodēm, jo tas ir sabiedrības atzīts pasākums jau tūkstošiem gadu. Esmu pārliecināts, ka melnie un pelēkie tūkstošgalvainie rīmas un ķērcēji ne tikai kaitē cilvēkiem, bet cīņā par dzīves telpu un barību uztur ekoloģisko spiedienu arī uz citām savvaļas putnu un dzīvnieku sugām,» savu nostāju pauž V. Gabrāns.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
