Bauskas novada dome pēc valdības aicinājuma arī pašvaldībām savilkt jostas, lai mazinātu budžeta izdevumus, pagaidām rīcību neplāno, bet gaidīs konkrētus uzdevumus.
Sākot gatavot 2026. – 2028. gada valsts budžeta projektus, Finanšu ministrija aicināja pašvaldības solidāri piedalīties izdevumu samazināšanā. «Bauskas Dzīve» novada domei uzdeva jautājumu, vai mūsu pašvaldībai ir redzējums, ko un kādos virzienos budžeta izdevumu samazināšanā varētu darīt.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks vēsta: «Visi pašvaldību priekšsēdētāji 6. augustā tikās ar finanšu ministru, Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un citu iesaistīto iestāžu pārstāvjiem. Ministrs aicināja visus uz jostas savilkšanu. Sapratām un uzdevām pretjautājumu – pašvaldībām uzdotas trīs jaunas funkcijas bez finansējuma, kas ir jānodrošina obligāti. Pēc jaunā likuma tā ir jaunatnes joma, pašvaldības policijas izveidošana un sociālo pakalpojumu grozs – katru gadu likumā definēts pieaugums, kas ir sarežģīti administrējams, un cilvēku resursi ir nepieciešami. Valdība sola pārskatīt, kas ir obligāti, un iespēju robežās atvieglot funkcijas, konsolidēti samazinot izdevumus.»
Jau vēstīts, ka valdība plāno samazināt valsts budžeta izdevumus par 150 miljoniem eiro nākamgad un par 300 miljoniem katrā no diviem turpmākajiem gadiem.
A. Mačeks teic, ka ministrs nav runājis par algu mazināšanu vai draudiem, ka būs kaut kas konkrēti jāsamazina, tomēr apspriesta pašvaldībā nodarbināto skaita mazināšana. «Valdībā vērtē, kur mazināt finansējumu visās jomās. Saprotam, ka mūsu valsts ārējais parāds ir gana kritisks. Tomēr konkrētu uzdevumu pašvaldībām pagaidām nebija,» saka domes vadītājs.
Domē tomēr iecerēts pārskatīt pašvaldības struktūru. «Septembrī nāksim pie deputātiem ar piedāvājumu, kādas varētu būt provizoriskās izmaiņas. Pārskatām lietas, ko varētu deleģēt ārpakalpojumā, ko nodot privātajām sektoram – ko drīkst un var,» skaidro novada mērs.
Pašlaik pašvaldībā gaida, kas notiks pēc valdības darba atsākšanas 15. augustā, kad pārskatīs definēto samazinājumu. «Arī paši skatāmies, ko varētu pārstrukturēt. Saprotam, ka minimālā alga ir skaidri zināma, tā būs 780 eiro no jaunā gada. Tas nozīmē, ja apkopējai ir minimālā alga 780 eiro, tad nevar speciālistam ar augstāko izglītību maksāt 1200,» pauž A. Mačeks, «runājām par neapliekamā minimuma maiņu. Valsts budžetā ir robs, bet neapliekamā minimuma pieaugums pasargā speciālistus, kam varētu nepieaugt atlīdzība. Temati bija gana smagi. Konkrētu uzstādījumu nav.»
