Kopš Latvijā atļauta arī piecus līdz 11 gadus vecu bērnu vakcinācija pret «Covid-19», poti saņēmuši jau teju 3000 jaunākās paaudzes pārstāvju šajā vecuma grupā. Bauskas novadā pagaidām ar potēšanos nesteidzas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati. Līdz 7. janvārim pret «Covid-19» vakcinēti vien 18 bērni, informēja NVD Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Zaiga Barvida.
Sūdzības nav bijušas
Imunizācijas valsts padome kopumā atbalsta bērnu vakcināciju vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem ar «Pfizer–BioNTech» bērnu vakcīnu «Comirnaty», īpaši rekomendēta tā ir personām ar veselības traucējumiem, onkoloģiskām saslimšanām, lieko svaru, cukura diabētu un citām hroniskām kaitēm. Taču vairākas iedzīvotāju aptaujas liecina, ka tikai piektdaļa vecāku savu atvasi vedīs saņemt poti pret jauno kaiti. Gausa vakcinācija novērota arī Bauskas novadā.
Bauskas novada ģimenes ārste Gundega Lasmane savu mazāko pacientu vakcināciju pret kovidu sāka neilgi pirms gadumijas. 29. decembrī mediķes praksē sapotēti pirmie desmit bērni. Viņa atzīmēja, ka valstī vakcīnu saņēmuši vairāki tūkstoši bērnu un neviens nav sūdzējies par sliktu pašsajūtu.
Zemo interesi G. Lasmane skaidroja ar svētku laiku, kad arī vēsturiski bijusi neliela aktivitāte.
Ja covid-19 vīrusa omikrona paveids strauji palielinās saslimstības rādītājus, iespējams, pieprasījums pēc vakcinācijas augs arī šajā vecuma grupā.
Bauskas novada ģimenes ārste, pediatre Gundaga Lasmane
Pašlaik vakcināciju pret «Covid-19» apgrūtinot arī fakts, ka vienā flakonā ir desmit devas, kas jāizlieto īsā laikā. «Vienā piegājienā uzreiz jāsapotē desmit bērnu. Tomēr tādu skaitu savākt ir grūti, it sevišķi laikā, kad aktīvi ir arī citi vīrusi,» skaidro G. Lasmane un piebilst, ka pirmie desmit mazie pacienti bija pieteikti, bet noteiktajā dienā slimības dēļ nevarēja ierasties divi, tālab tika meklēti aizvietotāji.
Mediķe akcentēja vēl kādu dīvainību, kas esot saistīta ar mazāko bērnu vakcināciju Latvijā. Proti, otras vakcīnas deva paredzēta vien pēc trim mēnešiem, lai gan citviet pasaulē tā esot pēc trim nedēļām. «Grūti komentēt, mums ir atšķirīgi lēmumi, iespējams, to pārskatīs. Sanāk, ka bērns ir vakcinēts, bet vienalga viņš nekur netiek,» tā G. Lasmane.
Vakcīna atver durvis
Ārstes praksē reģistrēti 960 bērnu vecumā līdz 18 gadiem, vismaz puse vecumā no 12 līdz 18 gadiem ir noslēguši vakcināciju. Daudzi to izdarījuši jau vasarā, pat aktīvāk nākuši nekā pieaugušie, jo svarīgi bijis apmeklēt ārpusskolas aktivitātes, kas saistītas ar interešu izglītību. Tāpat šī vecuma grupa ir ieinteresēta doties uz tirdzniecības centriem, kino, kā arī citām vietām, kas tagad strādā vien «zaļajā» režīmā.
Laboratoriski apstiprināta saslimšana ar «Covid-19» bijusi pavisam nelielam skaitam G. Lasmanes praksē reģistrētu bērnu. Bieži gan mazākajiem pacientiem vīrusa pārbaudes testi netika veikti, bet, ja slimojusi visa ģimene, tika pieņemts, ka arī atvases šo kaiti pārcietušas. G. Lasmane atzīst, ka bērni slimo vieglāk, varbūt bez simptomiem, var būt vien dažas dienas temperatūra. Tomēr neesot zināms, kas ar kovida slimniekiem notiek tālākā dinamikā. Diemžēl bērniem paliekot blaknes, dažiem tā ir uzvedības maiņa, citiem – galvassāpes.
Tas, ka viegli izslimo, nenozīmē, ka ilgtermiņā viss būs kārtībā.
G.Lasmane
Vēlas normālu dzīvi
Lai arī liela daļa vecāku ir diezgan atturīgi un piesardzīgi, izvēlas nogaidīt, padziļinātāk izpētīt, bet ir tādi, kas tomēr vēlas veselus bērnus 5 – 11 gadu vecumā vakcinēt. «Gribam, lai bērniem ir normālas mācības skolā. Mājās ir seniors ar hroniskām slimībām, tāpēc uztraucamies par viņa dzīvību. Nevēlamies paši smagi saslimt un aplipināt mazo brāli. Gribam ātrāk atgriezties normālā dzīvē bez ierobežojumiem,» lēmumu par septiņus gadus vecā dēla Jēkaba vakcinēšanu skaidro baušķeniece Anita Katina. Viņa atklāja, ka visi pieaugušie ģimenē saņēmuši balstvakcināciju, turklāt pilnīgi visi, ieskaitot arī abus dēlus, šajā sezonā ir potējušies pret gripu.
Daudziem cilvēkiem ir šaubas, nedrošība, neziņa. Mūsos nav lielu baiļu, bažu, ticam zinātnei un vakcīnām kā ceļam uz ikdienas atjaunošanos normālā režīmā.
Baušķeniece, divu dēlu māmiņa Anita Katina
Citās domās ir piecus gadus vecās Elizabtes tētis Kaspars. “Lūkojoties apkārt, cilājot un analizējot notikušo, jāsaka, ka vakcīnas īsti nelīdz, vai vajadzētu potēt bērnus, kuri slimo bez simptomiem vai vieglā formā, īsti neredzu jēgu,” apgalvo baušķenieks Kaspars.
Iebildumi nepamatoti
Jāmin, ka vairāku bērnu vecāki ir iesnieguši iesniegumus Veselības ministrijā (VM) un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Vecāki pauduši, ka izglītības iestādei nav tiesību veikt medicīniskās manipulācijas ar bērnu. Vienlaikus viņi apgalvo, ka vakcīnas pret «Covid-19» ir klīnisko pētījumu stadijā un uzskatāmas par eksperimentālām.
VM un IZM atbildi publicējušas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», kurā informē, ka visas vakcīnas pret «Covid-19», kuras ir saņēmušas reģistrācijas atļauju, ir pārbaudītas, ar tām veikti visi nepieciešamie klīniskie pētījumi par drošumu un efektivitāti, kuru rezultātus ir izvērtējusi un apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra. Tas nozīmējot, ka vakcīnas nav eksperimentālas.
IZM un VM akcentēja, ka no 16. decembra vakcīnu pret «Covid-19» var saņemt ikviens bērns no piecu gadu vecuma un tā pagaidām nav noteikta kā obligāta. Vakcinācija notiek pie ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēs, nevis izglītības iestādēs, tādējādi to veic sertificētas ārstniecības personas. Savukārt atbilstoši Pacientu tiesību likuma 13. pantam nepilngadīgiem pacientiem no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņu piekrišana.
