Pagaidām inflācija kāpj palēkdamās, un viena no jomām, kas kļūs dārgāka, lai arī ne tik ļoti kā siltums, ir maksa par ūdeni un kanalizāciju.
Arī bez elektrības cenu pieauguma jau 2021. gada novembrī par kopējā tarifa sadārdzinājumu informēja SIA «Bauskas ūdens», savukārt decembra beigās par nepieciešamību palielināt tarifus par ūdeni ziņoja Iecavas SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība». Tomēr plānotais tarifu pieaugums nebūt nesedz elektrības cenu kāpumu, kas tagad izraisīs tarifu celšanos arī visur citur.
Cer uz izlīdzinājumu
Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē, kas notika 20. janvārī, Rundāles apvienības komunālā dienesta vadītāja Ivars Čerļenoks informēja par plānotajiem jaunajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tarifiem Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastā.
Tiesa, šeit izmaksu kāpums nav plānots tikpat milzīgs kā siltuma nozarē. Piemēram, iecerēts, ka maksa par ūdeni pieaugs no 1,23 līdz 1,34 eiro par kubikmetru. Galvenais iemesls – patērētās elektrības maksājums pieaudzis par 46 procentiem. Pārējās pozīcijās izmaiņas ir nelielas vai pat izdevies panākt samazinājumu.
Deputāts Guntis Kalniņš sacīja, ka prasītā summa tomēr izskatās mazāka, nekā gaidīts. I. Čerļenoks skaidroja, ka realitātē pašlaik izmaksas ir augstākas, nekā prasīts, bet viņš cer, ka gada griezumā elektrības cena samazināsies un gada skatījumā vidējais maksājums par elektrību būs mazāks nekā gada sākumā, un tas būs tuvāks prasītajai cenai.
Arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis vērtēja, ka elektrības cenu pieaugums ir stabilizējies un diez vai arī turpmāk pieaugs.
Deputāti lēmumprojektu atbalstīja un virzīja uz domes sēdi, kas notiks 27. janvārī. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks rosināja, ka būtu vērts paredzēt divpakāpju tarifu ar mainīgo daļu, kas šādās situācijās neprasītu nepārtrauktu domes iejaukšanos.
Atkal būs jākoriģē
Savukārt Bauskā SIA «Bauskas ūdens» jau šī gada janvārī sāka ūdens un kanalizācijas pakalpojumus piegādāt pēc jaunā tarifa. Maksa par ūdeni bija 0,86 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par kubikmetru, un tāda arī saglabājas, turpretī maksa par kanalizāciju pieauga no 0,95 līdz 1,34 eiro bez PVN par kubikmetru.
SIA «Bauskas ūdens» valdes loceklis Imants Svētiņš skaidroja, ka šeit sava nozīme bija dažādu resursu cenu pieaugumam, kā arī tam, ka uzņēmumam pievienoja Ceraukstes un Jauncodes ciemu ūdens sistēmas. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tarifs atkal būs jāmaina.
«Redzēsim janvāra un februāra rēķinu, un tad kaut ko varēs saprast. Ja tarifs paliks tāds kā tagad, tad ir bankrots. Rēķins par elektrību novembrī bija 13 tūkstoši, savukārt decembrī jau 20 tūkstoši eiro. Iepriekšējā gada decembrī bija deviņi tūkstoši eiro,» stāsta I. Svētiņš.
Viņa uzņēmumam, tāpat kā Bauskas novada pašvaldībai un citiem uzņēmumiem, ir kopējs līgums par elektrības iepirkumu – tas sastāv no «NordPool» elektrības biržas cenas, plus tirdzniecības uzcenojuma.
Var mainīties katru mēnesi
Neapskaužamā situācijā nonākuši SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» pārstāvji Iecavā – tikko viņi aicināja palielināt maksājumu par ūdeni, lai kompensētu īstenotā projekta izmaksas, un tagad jārēķinās vēl ar cenu kāpumu energoresursu dēļ. Tarifu bija plānots skatīt finanšu komitejas sēdē, bet arī šoreiz tas nenotika – mainīgo faktoru vēl aizvien ir pārāk daudz .Šajā situācijā kapitālsabiedrību vadītāji gaida reakciju no valdības puses.
«Ja biržā elektrības cenas mainās katru dienu, jāmeklē jauna metodika, kā tam piemēroties. Jārēķinās ar tādiem momentiem, ka tarifs mainīsies katru mēnesi,» vērtē I. Svētiņš. Viņš uzskata, ka varianti ir vairāki. Viens – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru mēnesi maina tarifu. Šajā situācijā, kad mainās tikai viens faktors – elektrības vai cita enerģijas resursa cena, šādas izmaiņas neesot grūti īstenot. Vai arī sagatavo speciālu metodiku, paredzot tajā mainīgo faktoru – ievadi skaitli tabulā, kas koriģē summu, un tā katrā mēnesī būs jauns tarifs.
«Pašreizējais jautājums – kāds būs mehānisms?» tā I. Svētiņš. Komiteju sēdēs deputāti vairākas reizes skāra jautājumu par to, kā kompensēt cenu kāpumu iedzīvotājiem. Pašlaik vienīgie secinājumi – pēc iespējas palīdzēt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, reizē apstiprinot cenu pieaugumu visās jomās, jo atvēlēt bankrotam kapitālsabiedrības un privātos uzņēmējus arī nav jēgas.
