Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā piedalījās tikai 34% iedzīvotāju. Aktivitāte novados krietni atšķīrās. Zemākā vēlētāju aktivitāte bija Bauskas novadā, bet augstākā – Preiļu novadā. Šajās teritorijās Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji, kas nebalso, atzina, ka ir vīlušies novadu vadībā, neredz savas balss jēgu vai neseko politiskajai situācijai. Savukārt tie, kas vēlēšanās piedalās, smalki pēta kandidātus un programmas vai balso par kādu pagastā pazīstamu pārstāvi, ziņo Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Kā iedzīvotāji pieņem lēmumu par dalību vēlēšanās?
Bauskas novadā pagājušajās pašvaldību vēlēšanās nobalsoja vien 27% iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Novada centrā Bauskā, apvaicājot iedzīvotājus pirms gaidāmajām vietvaras vēlēšanām, netrūka cilvēku, kas atzina – arī šoreiz neplāno balsot.
– Neredzu, par ko [balsot], jo nav ko izvēlēties un solījumi ir apnikuši. Vairākas reizes jau neesmu piedalījusies. Vajadzētu vairāk par cilvēkiem domāt, bet man liekas, ka “augša” domā vairāk par sevi. Cik ļoti daudz mums pensionāru, kam iztikas minimums ir knapi 200 eiro. Vai tad var iztikt!?
– Es neeju un arī šoreiz neuzskatu, ka ir, par ko vēlēt vispār. Mums Latvijā vispār nav par ko vēlēt. It kā vienos vārdos saka “jā, jā, jā”, bet darbos mums vispār nekas nenotiek. Nepilda solījumus. Latvija vispār pēc kara mēs neesam uz augšu kāpuši, bet uz leju, man pilnīgi besī tas viss.
– Negribas piedalīties vēlēšanās. Nav jau vērts tur iet, un vispār vilšanās ir visā.
– Vēl neesam izdomājuši, vai iesim. Cilvēki daudzi iet arī atvaļinājumos, vai kāds arī aizbrauc prom.
Savukārt Jānis dosies uz vēlēšanām un ir pārliecināts, ka izvēle būtu jāizdara visiem iedzīvotājiem. Viņš dzīvo Stelpē un secina, ka svarīgākais novadā ir tieši ceļu sakārtošana, kas piesaista arī jaunas ģimenes lauku teritorijām.
Vai viegli izdarīt izvēli Bauskas novadā? “Nu, grūti tagad būs, jo šie spēki ir tādi iesūnojušies un nav vairs tā kontakta. Es esmu tieši no bijušā Vecumnieku novada, un tagad esam kopā visi, bet mēs esam tādi pamesti. Es pats esmu no laukiem, man ir arī saimniecība, un ceļi arvien švakāki paliek.
Es jau smejos, ka algas pieauga novada vadībai par tik, cik proporcionāli man nosēžas zemes ceļi – jo ceļš zemāks, jo alga lielāka!
Daudzi jauni cilvēki nāk uz laukiem, bet nevar iebraukt iekšā, un paliek tukšāki lauki. Ceļš ir mūsu asinsrite.”
Arī novada iedzīvotāja Solvita uzsver, ka iespēju nobalsot vēlēšanās izmanto katru reizi kā pilsonisko pienākumu, bet uzskata, ka tieši pašvaldību vēlēšanās izdarīt izvēli ir visgrūtāk un arī grūtāk ieraudzīt katras balss jēgu.
“Novados partiju sistēma nav laba lieta, tā nedarbojas, jo ir cilvēki, nevis partijas. Man nepatīk balsot par partijām, domājot par novadu. Tur ir konkrēti cilvēki, kas strādā. Un vairāk nevis partija nosaka to, bet tas cilvēks. Tāpēc aktivitāte arī ir tik zema, jo cilvēki neredz jēgu balsot par partijām novados. Jā, varbūt valsts līmenī ir citādāk,” pārdomās dalās Solvita.
Tikmēr jaunietes Viktorija un Anastasija tikai nesen sasniegušas balsošanas vecumu, taču abas atzīst, ka neseko līdzi novada domes aktivitātēm un arī uz vēlēšanām vasarā neplāno doties.
Latvijas Radio: Vai tās būs jūsu pirmās vēlēšanas?
Viktorija: Man pirmās!
Anastasija: Nē, es vienreiz biju un nobalsoju, bet nav intereses un arī informācijas. Pat īsti neesmu arī meklējusi un ļoti maz pārzinu to visu. Tāpēc diemžēl neiesim.
– Bet Bauskas novadā jūs dzīvojat un jums kā jaunietēm, kā šķiet, ko novadā vajadzētu uzlabot?
Anastasija: Izklaides! Kaut kādas sporta zāles vairāk, jo mums to ir diezgan maz un daudzas ir arī vecas.
Viktorija: Un ceļi! Mašīnas šobrīd šeit ir dārgi labot. Ir daudzi grants ceļa posmi, kur pēc lietus braukt ar mašīnu ir ārprāts.
Līdz ar novadu reformu pirms četriem gadiem vienā novadā apvienoja Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadus. Darba dienas vidū Rundālē ir kluss, bet pie veikala daži sastaptie vietējie dalās savās pārdomās par iedzīvotāju līdzdalību vēlēšanās.
– Es vienmēr eju uz visām vēlēšanām. Vai ir tam jēga vai nav, tā ir cita lieta, bet lai manu balsi kāds cits nepiesavinās. Nezinu, kāpēc citi neiet, varbūt nav intereses, jo te daudz jauniešu un daudz arī svešu ienācēju, kam varbūt neinteresē.
– Gan jau, ka iešu balsot. Kādreiz bija tā, ka bija viens par ko balsot, un tā arī gāja par to balsot, bet tagad būs daudz vairāk arī jauniešu. Domāju, ka tas ir svarīgi.
– Vai ir mazliet grūtāk izdarīt izvēli lielajā Bauskas novadā?
– Domāju, ka citādāk, jo es nezinu, kas darās Uzvarā vai Īslīcē…
– Neesmu baigais politikas cilvēks, kas ļoti iedziļinās sarakstos, bet tomēr skatos uz zināmiem cilvēkiem un ja redzi, vai kaut kas mainās. Domāju daudzi cilvēki izjūt to, ka viss paliek nomaļāk šeit, jo vairs nav tendences uz to vienu mazo apgabalu, bet tagad tas lielais gigants un tam visam izsekot ir ļoti grūti.
Labāk balsotu par cilvēkiem, nevis partijām
Savukārt Preiļu novadā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija augstākā vēlētāju aktivitāte – nobalsoja 45% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pilsētas centrā sastaptā pensionāre Anna šo aktivitāti apliecina un iezīmē savas prioritātes gaidāmajās vēlēšanās.
“Ne reizi neesmu izlaidusi vēlēšanas un tagad arī iešu. Ja varētu no visiem sarakstiem izvēlēties atsevišķus kandidātus, būtu daudz labāk, bet jāizvēlas no tā, kas ir. Es izvēlos pēc jau redzamajiem darbiem,” pastāsta Anna.
Viņasprāt, Preiļos turpmākajos četros gados jāsakārto ceļi, jāatbalsta bērni un seniori.
Savukārt Aļona atzīst, ka šajās vēlēšanās nepiedalīsies, jo neredz tam jēgu, un šo sajūtu Preiļu iedzīvotājai pastiprina kopumā valstī aktuālas problēmas – skolu un medicīnas pieejamība, arī cenu kāpums pēdējos gados.
“Es nepiedalīšos vēlēšanās, jo es neko nezinu, man nav informācijas un principā par to neinteresējos, jo tas tāpat neko neietekmē. Tāda sajūta, ka sabiedrības viedoklis netiek ņemts vērā un arī tad, kad par kādu nobalsojam, tas cilvēks tāpat pēc tam maina savus lēmumus un priekšvēlēšanu solījumus. Viss notiek ne tā, kā gribētos, bet gribētos, lai viss tiek darīts vairāk iedzīvotājiem,” sacīja Aļona.
Kristīne nedomājot atbild, ka vēlēšanās vienmēr atdod savu balsi, kā arī pēta kandidātus, viņu solījumus un attiecības ar citiem, savukārt kā būtisku trūkumu patlaban novadā iedzīvotāja izceļ darbavietas.
“Ar darbavietām, manuprāt, ir ļoti liela problēma visās pašvaldībās, jo Preiļu pilsēta ir ļoti forša vieta un viss ir, bet laikam jau problēma arī valsts līmenī, ka netiek radītas šīs darbavietas tik lielā apmērā, lai jaunās ģimenes te gribētu palikt vairāk. Vienmēr tomēr izvēlas lielākas pilsētas,” pauž Kristīne.
Katrai balsij ir nozīme
Arī Aija saka, ka nelauza prātu par to, vai doties jūnijā uz vēlēšanu iecirkni, bet atzīst, ka izvēlēties tieši konkrētu politisko spēku vienmēr ir sarežģīti. Arī viņa vēlētos izvēlēties tikai personības. Tāpat iedzīvotāja bilst, ka teritoriālās reformas ieguvumus viņa gan aizvadītajos četros gados nav novērojusi.
“Teritoriālā reforma tikai sarežģīja dzīvi, slogs uz centrālo administrāciju pārvēlās lielāks un pievienotajām pašvaldībām atkal tas darbs ir mazāks. Es tam lielu jēgu neredzu. Un arī iedzīvotāji tajās konsultatīvajās padomēs izsakās, ka viņi jūtas nomaļāk,” norāda Aija.
Savukārt pie pārtikas lielveikala sastaptais Juris vēlēšanās piedalās vienmēr un mudina to darīt arī līdzcilvēkus, viņš skaidro arī savus galvenos apsvērumus, kādēļ katrai balsij ir nozīme.
“Patiesībā, ja mēs neiesim vēlēt, tad pie varas būs arvien vairāk tādu cilvēku, kuriem tur nebūtu jābūt. Mums tomēr ir jāmēģina, jo kaut vai tas pats pašreizējais Amerikas faktors – šādi cilvēki raujas pie varas,” norāda Juris.
Preiļu novadā teritoriālās reformas rezultātā pēdējos četrus gadus ir arī bijušais Vārkavas novads. Vārkavas centra nelielajā veikalā sastaptā Valentīna stāsta, ka piedalās vēlēšanās, lai arī izvēlēties, par ko balsot, nekad nav viegli.
“Piedalāmies vēlēšanās, protams, un šogad arī iešu. Vēl padomāšu, par ko [balsot], jo sarakstus vēl īsti neesmu redzējusi, bet cilvēku vērtē pēc darbiem, nevis pēc tukšiem vārdiem.
Vieglāk bija, kad balsojām par vietējiem, kad bijām atsevišķs pagasts, bija interesantāk un no cilvēkiem arī lielāka aktivitāte. Cilvēki pat ar zirgiem te brauca, un autobuss bija norīkots, lai uz vēlēšanu iecirkni savestu cilvēkus no ciematiem.
Tagad es skatos, ka tā nav. Nu, kaut ko izvēlēsimies, bet viņu sēdēs tur (Bauskā), nu, nav tās sajūtas vairs tādas,” atzīst Valentīna.
Savukārt Olga uz dzīvi Vārkavā atgriezusies pirms vairākiem gadiem no Rīgas. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viņa nepiedalījās un arī šogad vēl nezina, vai dosies atdot savu balsi, lai arī seko līdzi norisēm novadā.
“Ļoti gribējās atpakaļ uz Preiļiem, bet tagad, dzīvojot šeit jau sešus gadus un sākot savu ģimenes biznesu, novērojumi ir tādi, ka tās jostas arvien vairāk velkam un velkam, un būs jāsavelk vēl vairāk, bet vairs nezini brīžiem, cik ļoti var vairāk… Man kā parastam iedzīvotājam ļoti zūd šī uzticēšanās un arī ir mazliet izmisums, jo tu redzi, ka jaunajiem un arī vecajiem ne visai labi klājas. Ir pārskatīti visi saukļi un programmas – tās ir pasaku valstībā. Reizēm vienkārši rodas tāds pārsātinājums, nu, ka ir par daudz un gribas norobežoties,” pārdomās dalās Olga.
Ikstens: Zemās aktivitātes iemesli ir dziļāki
Arī kopumā Latvijā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija zemāka aktivitāte nekā iepriekšējos gados. 2017. gadā nobalsoja 50% iedzīvotāju, bet 2021. gadā tikai 34% balsstiesīgo. Tiesa, 2021. gadā vietvaru vēlēšanas nenotika Rīgā, bet arī tajās 2020. gadā bija salīdzinoši zema vēlētāju aktivitāte. Politologs Jānis Ikstens norāda, ka straujš līdzdalības kritums pagājušajās vēlēšanās, visticamāk, skaidrojams tieši ar novadu reformu un arī ierakstā dzirdēto iedzīvotāju pieminēto pamestības sajūtu.
“Mēs esam četrus gadus nodzīvojuši ar pašvaldībām, kas ir trešdaļas iedzīvotāju ievēlētas. Vai ir kaut kas briesmīgs noticis? Ne vairāk kā citus gadus. Līdz ar to, manā izpratnē, nav šeit runas par to, ka pašvaldība ir mazāk veiktspējīga, šeit drīzāk runa ir par to, cik lielu sabiedrības daļu šie ievēlētie cilvēki pārstāv,” norāda Ikstens.
“Un ilgākā termiņā, ja divas trešdaļas dzīvo ar sajūtu, ka viņi netiek sadzirdēti, nav veselīgi.
Bet pamatu pamats ir risināt tos jautājumus, kas ir par iemeslu šai zemajai līdzdalībai, nevis kaut kā kosmētiski mēģināt uzpumpēt augšā līdzdalību ar kaut kādām īstermiņa kampaņām, aicinājumiem iet balsot vai kaut ko tādu,” turpina Ikstens.
Savukārt vēlēšanu sistēmu Ikstens gan vērtē kā ļoti labvēlīgu vēlētājam, kas ir vērsta uz līdzdalības veicināšanu, jo nobalsot ir iespējams arī vairākas dienas iepriekš, ja nav iespējas izbrīvēt laiku vēlēšanu dienā. Taču politologs arī nav optimistisks, ka šajās pašvaldību vēlēšanās izdosies sasniegt līdzdalību ap 50%.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas notiks 7. jūnijā 42 vēlēšanu apgabalos. Iepriekšējā balsošana notiks no 2. līdz 6. jūnijam.
Pašvaldību vēlēšanās strādās 974 iecirkņi. Vēlētājiem iecirkņi būs pieejami jau no pirmdienas, 2. jūnija, kad sāksies vēlēšanu nedēļa, un tie dažādos laikos būs atvērti katru vēlēšanu nedēļas darba dienu. Savukārt vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz 20.
Šajās vēlēšanās būs jauna izskata vēlēšanu biļeteni. Vēlēšanu zīmes nolasīs skeneri, kas tās spēs korekti apkopot vēlēšanu rezultātos. Vienlaikus par balsojumu pareizu apkopošanu pārliecināsies arī vēlēšanu iecirkņu darbinieki.
Partiju sarakstu iesniegšana sākās 19. martā un noslēdzās 8. aprīlī. Kopumā iesniegti 340 saraksti.
8. februārī Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms pašvaldību vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai. Šajā periodā aģitācijas veicējiem, plašsaziņas līdzekļiem un citām iesaistītajām pusēm jāievēro priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanas noteiktā kārtība un ierobežojumi, tostarp jāņem vērā divas jaunas prasības, kas noteiktas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un kas saistītas ar mākslīgā intelekta izmantošanu politiskajās reklāmās.
Sācis arī darboties CVK informatīvais tālrunis 67019999.
