Bauskas vecpilsētā iedzīvotāji nevar vairs glābties no bezsaimnieku kaķiem; pašvaldībā piedāvā "gaidīt rindā" (14)

“Bauskas Dzīve” saņēmusi ziņojumus no lasītājiem, ka Bauskas vecpilsētā iedzīvotāji nevarot vairs glābties no bezīpašnieku kaķiem.

Vasaras sākumā «Bauskas Dzīve» saņēmusi informāciju, ka bezsaimnieku kaķēni piedzimuši gan Kalēju ielā, gan Rīgas ielā 11 un 13, Bauskā. Cilvēki zvanījuši Pašvaldības policijai, lai kaķēnus savāktu un nogādātu aprūpē. Taču saņemta atbilde, ka pierakstīšot rindā. Baušķenieku jautāto – uz ko rindā pierakstīs, un cik tā rinda gara, uzdevām atbildīgajām institūcijām.

Novada pašvaldības policija sniedza atbildi, ka Bauskas novada domes 2024. gada 30. maija saistošo noteikumu Nr. 9 «Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Bauskas novadā» 8.punkts noteic – par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu mājas dzīvnieku un par bojāgājušu dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku atrašanos publiskā vietā cilvēkiem jāpaziņo Pašvaldības policijai. Kārtības sargi izvērtē informāciju un pieņem lēmumu par tālāko rīcību.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un izvērtējot katru situāciju individuāli, dzīvniekus izķer, ja tas ir bezpalīdzīgs, guļ nekustīgi, nespēj pārvietoties, ir redzami smagi savainots. Dzīvnieks jāsavāc, ja tas uzvedas agresīvi un apdraud apkārtējos, kā arī tad, ja pēc pārbaudes apstiprinās informācija, ka tas ir bezsaimnieka jeb klaiņojošs. Ja nevar objektīvi pierādīt, ka kaķim nav saimnieka, tas «netiek izķerts automātiski», norāda policijā.

Klaiņojošos kaķus izķer arī «atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām, ievērojot samērību», teikts pašvaldības policijas atbildē.

Turklāt Pašvaldības policijas darbinieki paši neķer klaiņojošus mājdzīvniekus. Bauskas pašvaldība par klaiņojošu suņu un kaķu, kā arī apdzīvotās vietās ieklīdušu savvaļas dzīvnieku izķeršanu novada teritorijā līdz 2025. gada 29. maijam bija noslēgusi līgumu ar sociālo uzņēmumu «Ulubele», kas nodrošināja šo pakalpojumu.

Šī gada 14. martā pašvaldība izsludinājusi jaunu iepirkumu klaiņojošo suņu un kaķu, kā arī citu apdzīvotās vietās ieklīdušu dzīvnieku izķeršana novadā, tomēr neviens pretendents noteiktajā laikā piedāvājumu neiesniedza.

Kā pausts atbildīgo iestāžu sagatavotajā atbildē: «Bauskas novada pašvaldība apzinās klaiņojošo suņu un kaķu, kā arī citu apdzīvotās vietās ieklīdušo dzīvnieku problēmas nozīmīgumu un tās ietekmi uz sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju drošību. Šobrīd pašvaldības rīcībā ir informācija par iespējamu pakalpojuma sniedzēju, kurš varētu nodrošināt dzīvnieku izķeršanu un aprūpi. Attiecīgais pretendents tiks uzrunāts Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.»

Pašvaldības iestādes atbildē gan norādīts, ka ne tikai novada administrācija ir atbildīga par klaiņojošiem dzīvniekiem.

«Mūsu iedzīvotāji ir ļoti dažādi pēc attieksmes pret dzīvniekiem. Ir cilvēki, kuri diemžēl nerūpējas par saviem mājdzīvniekiem – ļauj tiem brīvi klaiņot, neatbild par to veselību. Tajā pašā laikā ir arī tādi, kuri ar lielu atbildību izturas pret dzīvniekiem. Abi šie piemēri parāda, cik atšķirīga var būt cilvēku attieksme un cik būtiski ir izglītot sabiedrību par atbildīgu dzīvnieku turēšanu. Atbildība par dzīvniekiem jāuzņemas arī tiem iedzīvotājiem, kuri baro kaķus pie privātmājām, daudzdzīvokļu māju kāpņu telpām, pagrabos vai citās vietās. Nepietiek tikai ar kaķu pabarošanu, bet jāizpilda visas normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz teritorijas sakopšanu, dzīvnieku veselību, nekontrolētu vairošanos un neērtību radīšanu citiem iedzīvotājiem,» norāda atbildīgās iestādes pārstāvji.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešā daļa noteic, ka vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu. Tomēr pašvaldības policija aicina arī iedzīvotājus būt atbildīgiem un apzināties, ka gan kaķa īpašniekam, gan arī dzīvnieka turētājam, kuram īpašnieks uzticējis dzīvnieku vai kura valdījumā dzīvnieks nokļuvis citādā veidā, ir jāievēro Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktie pienākumi.

Pašvaldības iestāde atgādina, ka jebkurš ir tiesīgs meklēt atbalstu pie veterinārārsta vai dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kas var sniegt palīdzību, ja ir pamanīts dzīvnieks, kuram tā steidzami vajadzīga.

Savukārt, ja dzīvnieks ir savainots, jāziņo pašvaldības policijai. Ja dzīvnieks ir iesprūdis, sapinies, iesprostots, iekritis, ielūzis, pats nespēj atsvabināties vai izkļūt no sprosta, jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa numuru 112.

«Tikai sadarbojoties – pašvaldībai, iedzīvotājiem un dzīvnieku aizsardzības organizācijām – mēs varēsim efektīvi risināt klaiņojošo un bezpalīdzīgo dzīvnieku problēmu, uzlabot dzīvnieku labturību un nodrošināt sakārtotu un drošu vidi visiem novada iedzīvotājiem. Paldies ikvienam, kurš ar atbildību izturas pret dzīvniekiem un rūpējas par apkārtējo vidi,» pausts atbildē.