Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS) dalībnieku sapulcē trešdien, 31. janvārī, par jauno uzņēmuma valdes locekli ar kompetenci kapitālsabiedrības pamatdarbības veikšanā iecelts līdzšinējais uzņēmuma pagaidu valdes loceklis Dzintars Cāzers.
Vēl neapstiprināts palicis otrs valdes loceklis ar kompetenci kvalitātes vadībā un klientu apkalpošanā, to plāno izdarīt jaunnedēļ, informēja Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļā.
Bauskas novada pašvaldība, tuvojoties pagaidu valdes locekļa pilnvaru beigām, pagājušā gada 29. novembrī izsludināja atklātu konkursu uz diviem SIA «Bauskas novada komunālserviss» valdes locekļu amatiem: vienu valdes locekli ar kompetenci kvalitātes vadībā un klientu apkalpošanā un vienu valdes locekli ar kompetenci kapitālsabiedrības pamatdarbības veikšanā.
Noteiktajā termiņā uz sabiedrības valdes locekļu amatiem saņemti 14 pieteikumi. Pretendentu izvērtēšanai pašvaldībā tika izveidota nominācijas komisija, kuras vadīšana uzticēta Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniekam Aivaram Mačekam. Komisijā darbojās Bauskas novada pašvaldības administrācijas vadītājs Edgars Paičs, pašvaldības ekonomikas un finanšu departamenta vadītāja Indra Latviete, SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekle Margarita Epermane, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus, kā arī a/s «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.
Pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Pamatojoties uz pirmās kārtas vērtēšanas rezultātiem, nominācijas komisija pieņēma lēmumu piecus kandidātus izslēgt no turpmākas dalības konkursā, savukārt uz konkursa otro kārtu tika uzaicināti deviņi pretendenti.
Konkursa otrajā kārtā notika padziļināta kandidātu vērtēšana, veicot kompetenču interviju, kurā skatīja kandidāta profesionālo un vispārējo prasmju piemērotību valdes locekļa amata pienākumu pildīšanai.
Apkopojot kandidātu vērtēšanas rezultātus, nominācijas komisija pieņēma lēmumu par atbilstošākajiem atzīt un sabiedrības valdes locekļu amatiem virzīt kandidātus, kuri ieguvuši augstāko vidējo punktu skaitu abās konkursa kārtās kopā. Bauskas novada domē norādīja, ka amata profilam valdes loceklis ar kompetenci kvalitātes vadībā un klientu apkalpošanā izvirzīti divi pretendenti un tikpat pretendentu arī amata profilam valdes loceklis ar kompetenci kapitālsabiedrības pamatdarbības veikšanā.
Par nominācijas komisijas pieņemto lēmumu informēts kapitāla daļu turētājs Bauskas novada domes izpilddirektors Ivars Romānovs, kurš arī pieņēma lēmumu par piemērotāko pretendentu apstiprināšanu amatā. Otru valdes locekli plānots nosaukt nākamajā nedēļā.
SIA «Bauskas novada komunālserviss» valdes loceklis Dzintars Cāzers portālam atzina, ka priekšnojauta par sev labvēlīgu rezultātu nav bijusi. «Viss tika turēts lielā noslēpumā, līdz pēdējam brīdim gaidījām, būs – nebūs, jā – nē. Skaidrība radās, kad trešdienas pēcpusdienā man tika atsūtīts dalībnieku sapulces lēmums un līgums parakstīšanai, tad arī informēju kolēģus. Kāds varbūt bija vīlies, kāds, iespējams, nebija, bet tāda ir dzīve. Kādam varbūt šķiet, ka atnākusi «Jelgavas mafija» un visu pārņēmusi, bet patiesībā Bauska man pašam nav sveša. Savu darba karjeru pēc tehnikuma beigšanas es sāku tepat Bauskas rajona kolhozā «Uzvara». Nostrādāju astoņus gadus, kad kolhozi sāka jukt un brukt, sapratu, ka ir jāpārceļas uz savu dzimto pusi – Jelgavas novadu. Protams, ir ļoti grūti pieņemt svešinieku ne tikai Bauskā, bet arī jebkurā citā vietā, ja tu neesi tur iedzimtais,» sacīja Dz. Cāzers.
Viņš apliecināja, ka citas reformas vai būtiskas pārmaiņas tuvākajā laikā nav plānotas. «Pietika jau ar deviņos mēnešos piedzīvoto lielo reorganizācijas procesu, lai vēl tagad «spīdzinātu» cilvēkus ar vēl kaut kādām radikālām reformām. Iespējams, sekos sīkas organizatoriskas detaļas, neliela personāla pārbīde, bet tas būs tīri kopējā darba uzlabošanas nolūkā,» skaidroja Dz. Cāzers, papildinot teikto ar piemēru, ka māju apsaimniekošanas nozarē būs viens vadītājs. Pašlaik strukturāli vadītāji ir «izmētāti» pa Bausku, Vecumniekiem un Iecavu, tālab nepieciešams ieviest vienotu vadību ar vienotiem principiem, pārraudzību un kontroli. Ja tiks parakstīts līgums par atkritumu apsaimniekošanu Bauskas novadā, tad šāda pieeja varētu tikt piemērota arī atkritumu apsaimniekošanas nozarei – tā būs pilnībā autonoma.
«Var teikt, ka māja ir uzbūvēta, un tagad to ir jāsāk iekārtot. Izaicinājumi ir. Esmu jau vēstījis, ja salīdzina ar dzelzceļu, tad pašlaik sastāvs ir uz sliedēm, tas virzās uz priekšu, nekāda vilcienu maiņa nenotiks. Kopumā uzskatu, ka reorganizācija ir beigusies labi, vienmēr būs ieguvēji un vienmēr būs zaudētāji. Manuprāt, pašvaldības lēmums bija pareizs, Bauska gan gāja smagāko ceļu, apvienojot visas nozares, bet tā bija pašvaldības politiskā izšķiršanās. Tagad komandas, mana un otra valdes locekļa, pārējo vadītāju un «pusvadītāju» misija ir iedzīvināt skaistās idejas un plānus, panākot to, ka uzņēmums ir pazīstams un pozitīvi novērtēts,» paziņo Dz. Cāzers.
Viņš neslēpa, ka priekšā smags darba cēliens, kas saistīts ar vienota rēķina ieviešanu. Iecavā tāds jau ir bijis par decembri, milzīgas sūdzības no iedzīvotāju puses nav fiksētas. Sarežģīts posms tagad gaidāms Bauskā.
«Te vēsturiski bijusi rēķinu sadrumstalotība. Iepriekš jau izteicu izbrīnu, kālab tas nav ticis sakārtots līdz šim, jo to mierīgi varēja izdarīt savlaicīgāk bez reorganizācijas, ieviešot viena rēķina principus, it īpaši, ja kapitālsabiedrības pieder vienai pašvaldībai. Bet bijis, kā bijis, ko man tur daudz kritizēt, pašlaik notiek intensīvs darbs, lai to visu sakārtotu. Es gribētu, lai tas būtu rīt ap pusdienlaiku, bet diemžēl tas tīri tehniski nav iespējams. Savulaik arī pats iedomājos, ka šis darbs ir ātri paveicams, bet, iepazīstoties ar datu struktūrām, sapratu, ka viss ir komplicētāk. Ir četras atsevišķas datubāzes, četri atsevišķi rēķini, klienti savstarpēji «pārklājas», dublējas, sakrīt, nesakrīt. Ir diezgan sarežģīti. Ļoti centīsimies, lai aprīļa sākumā būtu samazināts rēķinu skaits, vai sanāks viens, nezinu. Ļoti negribētos, lai sasteigtu un atgrieztos, piemēram, pie pagājušā gada septembra, oktobra haosa.
Jāteic gan, ka šādus rēķinus iedzīvotāji saņēma desmit, divdesmit gadus, līdz ar to viens, divi vai trīs mēneši būtību nemaina. Mēs visu centīsimies darīt pēc labākās sirdsapziņas, bet, lai nesanāk, ka ar steigu pazaudējam kvalitāti, un tad jēgas nebūs nekādas,» tā Dz. Cāzers.
Vaicājot par pagājušā gada finanšu rādītājiem, Dz. Cāzers sacīja, ka vēl viss nav savilkts kopā, bet provizoriski pagaidām neesot indikāciju, ka uzņēmumam draudētu kādas milzīgas problēmas. Neesot norādes, ka parādnieku skaits varētu dramatiski palielināties, taču, ņemot vērā kopējo saimniecību, Dz. Cāzers lēš, ka, visticamāk, parādu apmērs varētu augt, taču uzņēmumā ir paredzēts darbinieku loks, kas ar šiem nemaksātājiem strādās. Vēl ir detalizētāk jāizrunā, kādu ceļu ies, vai piesaistīs parādu piedziņas kompānijas vai arī paši mēģinās šos maksājumus atgūt, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts, izvērtējot plusus un mīnusus. Uzņēmuma operatīvā bilance varētu būt februāra vidū, bet revidēts gada pārskats – aprīļa beigās.
«Patiesībā pašvaldības kapitālsabiedrībām milzīgas peļņas nav labas, jo mēs jau strādājam iedzīvotāju labā. Ja parādās milzu peļņa, tad uz kā rēķina? Protams, nevar strādāt ar zaudējumiem, bet arī tas ir izvērtējams,» tā Dz. Cāze
