Foto – IVARS BOGDANOVS
Bauskas novada domes sēdē deputāti bez diskusijām nobalsoja par saistošajiem noteikumiem «Bauskas
novada pašvaldības iedzīvotāju konsultatīvās padomes nolikums». Pēc Pašvaldību likuma šādām padomēm jādarbojas visās vietvarās.
Domes sēdē 31. augustā pieņemtos saistošos noteikumus sūtīs Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai, un, ja viss būs kārtībā, tie stāsies spēkā. Tiekoties ar iedzīvotājiem Bauskā 29. augustā, novada priekšsēdētājs Aivars Okmanis vērtēja, ka kandidātu izvirzīšana uz iedzīvotāju padomēm varētu sākties oktobrī. Jāuzsver, ka iedzīvotāju padomju pārstāvji atalgojumu nesaņems – tas būs sabiedriski brīvprātīgs darbs. Vairāk par to var lasīt Bauskas novada domes mājaslapas «bauskasnovads.lv» topošo saistošo noteikumu sadaļā.
No pieciem līdz 15
Tiekoties ar iedzīvotājiem visās četrās Bauskas novada apvienībās un prezentējot topošo Bauskas novada jauno publisko identitāti, Bauskas novada pašvaldības vadības pārstāvji arī stāstīja par iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm.
«Jaunajā Pašvaldību likumā iestrādātas vairākas labas lietas, kas veicina iedzīvotāju līdzdarbošanos pašvaldības lēmumu veicināšanā. To skaitā iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kuru kompetencē būs teritorijas labiekārtošana un tīrība, teritorijas būvju uzturēšanas prasību noteikšana, kas saistīta ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavu saglabāšanu, kā arī kultūras piedāvājums iedzīvotājiem un iespēja piedalīties kultūras dzīvē. Padomei būs jāapzina iedzīvotāju vajadzības, jāinformē pašvaldība, jāinformē iedzīvotāji par padomes darbu, jāsniedz Bauskas novada domei viedokļi, priekšlikumi vai cita informācija. Padomes locekļu skaitu noteiks iedzīvotāju kopsapul-ce – no pieciem līdz 15,» informēja Laura Ārente, Bauskas novada uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja.
Viņa sacīja, ka padomju pārstāvjiem organizēs mācības: «Centīsimies organizēt kopīgas apmācības, lai padomes būtu noderīgas pašvaldībai kā rīks iedzīvotāju interešu izzināšanā. Padomes varēs iesniegt lēmumprojektus izskatīšanai domē Pašvaldību likumā paredzētajos gadījumos, kā arī ierosināt publisko apspriešanu, kā arī pieprasīt un saņemt no pašvaldības institūcijām informāciju, kas saistīta ar padomes uzdevumiem,» sacīja L. Ārente.
Viņa pastāstīja, ka pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas sadarbībā ar novada apvienībām un nodaļām notiks uzsaukumu publicēšana un aicinās pieteikt padomes locekļus. «Tas varētu notikt oktobrī vai novembrī. Visās 20 novada nodaļās padomes diez vai uzreiz izveidosies. Iespējams, būs atkārtota pieteikšanās,» pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Plāno mācības
Bauskā tikšanās ar iedzīvotājiem laikā biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja Egija Stapkēviča interesējās, kā padomes darbosies un kādi būs to resursi. «Bauskā jau ir Kopienas centrs kā resurss, bet iedzīvotāju vajadzību apzināšana prasīs anketas, prasmes strādāt ar iedzīvotājiem. Varētu būt, ka padomes locekļiem šāds atbalsts būs nepieciešams. Tas ir precīzs darbs, pareizi uzdot jautājumus, lai saņemtu konkrētas atbildes, to visu apkopot, saņemt kopā. Kāda būs palīdzība no pašvaldības?» vaicāja E. Stapkēviča.
«Telpas nodrošinās pašvaldība, arī anketu nodrukāšanu. Prasmes sastādīt anketas būs jāmācās. Tas ir tikai viens no veidiem, kā uzzināt viedokļus. Ir «Whatsapp» grupas ciemos, un tas arī dod ieskatu viedokļos. Ja būs nepieciešams, skatīsimies, ar kādiem resursiem prasmes attīstīt. Ja būs ierosinājumi, ka trūkst kādu prasmju, tad varēsim organizēt mācības,» komentēja L. Ārente. Viņa sacīja, ka plānoti kopīgi pasākumi visām iedzīvotāju padomēm.
Bažas par aktivitāti pagastos
Baušķenieci Maldu Ignatjevu interesēja, kas būs iniciators padomju izveidei. Viņa arī norādīja, ka būs problēmas ar kandidātu izvirzīšanu. «Baušķenieki ir diezgan kūtri. Ja par to uzrakstīs tikai informatīvajā izdevumā, pilsētas iedzīvotāji var būt neaktīvi kandidātu izvirzīšanai uz šo padomi,» tā M. Ignatjeva.
«Pirmo sapulci sasauks pašvaldība. Pēc tam padomes darbu organizēs padomes priekšsēdētājs. Par Bauskas pilsētu ir mierīga sirds – šeit ir daudz aktīvo kopienas iedzīvotāju. Bažas ir par pagastu iedzīvotājiem. Izvirzīšana notiks uz piecu iedzīvotāju iesnieguma pamata. Katram kandidātam jāuzrunā vismaz pieci iedzīvotāji,» skaidro pašvaldības pārstāvji.
«Ja padomei sāks nākt iesniegumi no iedzīvotājiem un to būs daudz, tas kļūs par administratīvo procesu,» skaidroja E. Stapkēviča. «Galvenais, lai notiek domu apmaiņa,» pauda L. Ārente. «Ir divi ceļi – jūs virzāt šo iesniegumu no padomes puses uz domi, un otrs – ja iedzīvotāji raksta pašvaldībai, un mēs lūdzam padomes viedokli par to,» skaidroja A. Okmanis. E. Stapkēviča atzina, ka liela iesniegumu skaita gadījumā tas var pārvērsties par nopietnu darba slogu padomes locekļiem. «Mums būs svarīgi apzināt idejas, ko darīt. Piemēram, mēs prasīsim arī par Dreņģeru sētu, ko labāk iedzīvotāji vēlas tur redzēt,» komentēja
A. Okmanis.
Kopējais iedzīvotāju atzinums – šādas padomes būs vērtīgas, un atliekot cerēt, ka iedzīvotāji konsultatīvo padomju darbā iesaistīsies gana aktīvi. ◆
Pēdējā cerība
Iedzīvotāju konsultatīvās padomes ir viens no veidiem, kā Pašvaldību likums mēģina aktivizēt politiskās un demokrātiskās kustības pašvaldībās. Kopumā Pašvaldību likums satur vairākus tādus punktus, bet par dažiem uzreiz varam teikt, ka tie jau ir izgāzušies, vismaz vērtējot no Bauskas novada pieredzes. Attiecīgi tas, kādā veidā darbosies iedzīvotāju konsultatīvās padomes, ir pēdējā cerība, ka pašvaldības pēc Administratīvi teritoriālās reformas un Pašvaldību likuma pieņemšanas tiešām kļūs demokrātiskākas nekā līdz šim.
Iedzīvotāju kolektīvais iesniegums izrādījās pašvaldības darbu neietekmējošs – gan gadījumā ar Bauskas novada jaunā zīmola izstrādi, pret kuru protestēja vairāk nekā četri simti iedzīvotāju, gan par Bauskas novada vienotas kapitālsabiedrības izveidi, pret kuru protestēja vairāk nekā deviņi simti iedzīvotāju. Pašvaldība izveidoja komisijas, kuras rīkoja sēdes, rakstīja atbildes, un beigās šīs iniciatīvas nekādi neietekmēja novada domes vadības plānus. Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldība izvēlējās šādas iniciatīvas iesniegšanai noteikt savācamo parakstu slieksni 20 tūkstošu skaitā – pat visas Latvijas iniciatīvās interneta vietnē «Manabalss.lv» vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu savāca tikai dažas no iniciatīvām, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētā šādu demokrātijas rīku pilsētas domes deputāti atmet uzreiz.
Vēl nav stājies spēkā likums par pašvaldību referendumu, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas būs tieši tikpat neefektīvs. Likumprojekts paredz – lai rosinātu referendumu, pašvaldībā jāsavāc trešdaļas balsstiesīgo vēlētāju balsis. Ņemot vērā, ka Bauskas novadā pēdējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās mazāk par trešdaļu iedzīvotāju, cerēt uz tādu politisko aktivitāti vismaz Bauskas novadā ir bezcerīgi.
Vēl viena aktivitāte ir tā sauktais līdzdalības budžets. Ar šo aktivitāti Bauskas novadā vēl saskarsimies, bet arī tur politiskā un sabiedriskā iesaiste ir samērā maza – plānots, ka iedzīvotāji virzīs savas idejas, balsos par tām konkursos un pēc tam pašvaldība pati idejas īstenos. Summas būs lielākas, bet sabiedrības iesaiste būs pat niecīgāka nekā mazajos projektos «Iedzīvotāji veido savu vidi».
