Lāčplēša dienā, 11. novembrī, sarkanbalti ziedi guldīti Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietās un Latvija sildīta ar tūkstošiem svecīšu liesmiņu. Lāčplēša diena Bauskā tika atzīmēta ne tikai vakarā, bet arī jau no paša rīta, kad pie Brīvības pieminekļa “Par Latvijas brīvību kritušiem” Brīvības bulvārī rindām vien devās skolēni un pirmsskolas iestāžu audzēkņi.
«Pat Saule vēl nav uzlēkusi, kad 11.novembrī astoņos no rīta Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēni jau pulcējušies ap Brīvības pieminekli Bauskā. Piektdienas rīts iesācies neierasti, jo pirmo stundu vietā audzēkņi dodas uz Lāčplēša dienas pasākumu. Skanēja dziesmas par karavīriem, tautasdziesmas, dzeja, atceres dienas vēstures stāsti, tika dziedāta latviešu tautasdziesma “Div dūjiņas” ar akordeona pavadījumu skolotājas Dainas Ārmanes izpildījumā. Svecītes sildīja rociņas,» piektdienas rītu apraksta Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkne Kintija Gurkovska.
Uz jautājumu “Kas, tavuprāt, ir Lāčplēša diena?” astoņgadīgā Alise Meškauska atbild, ka tā ir “karavīru diena”, kas parāda to, ka Lāčplēsis sākumskolas vecuma bērniem asociējas ar varenu un lepnu karavīru. Ne retais apgalvo, ka Lāčplēsis dibināja Latviju un ir stiprs vīrs, kas mūs sargā. Ikviens skolēns pēc pasākuma pie pieminekļa nolika ziedus vai svecītes, kuru gaismiņas ir kā cerība un dzīvībiņa, kas jāglāsta, jālolo un cieši jāsargā. Novērojams, ka šī ir jaunāko klašu skolēnu mīļākā nodarbe, un viņi svecītes un ziedus atstāj ar lielāko prieku, gandarījumu un pat rūpēm, jo pūļa drūzmas sarunā izskan mudinājums draudziņam: “Noliec svecīti, lai arī piemineklim un karavīriem zem zemītes ziemā ir silti!”, pastāsta K. Gurkovska.
Piektdienas pievakarē, kad pie Brīvības pieminekļa tika rīkots svinīgs atceres brīdis, ieradās pārsteidzoši mazāk cilvēku, nekā jebkuru citu gadu, un tas licis iedzīvotājiem vilties. Šķiet, ka patriotisma un valsts svētku degsme lēnām zūd. Toties brīnišķīgo piemiņas pasākumu aizkustinoši vadīja aktieris Jēkabs Reinis. Tas ritēja raiti un omulīgi un patiesi piepildīja jebkura klātesošā sirdi ar siltumu, degsmi un mieru.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis klātesošajiem vēlēja mieru, lai mūžam dzīva mīlestība pret savu valsti, īpaši laikā, kad kaimiņos pret miermīlīgajiem cilvēkiem karo tas pats agresors, kas savulaik mēģināja iznīcināt arī latviešus.
“Mums jābūt vienotiem. Mums jābūt stipriem un gataviem. Gataviem aizstāvēt sevi, savu ģimeni, mīļos un savu Latviju. Kā toreiz, tā arī tagad, mēs esam kopā. Kopā ar latviešiem par Latviju. Šajās dienās aicinu novērtēt to, kas mums ir – neatkarīga valsts, kurā nešauj un nenogalina. Būsim kopā kā toreiz, tā tagad. Paldies visiem par klātbūtni un lai mierpilni svētki,” sanākušos uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Tradicionāli šajā dienā Latvijas Zemessardzes un Jaunsardzes rindas kļūst kuplākas ar jauniem, patriotiskiem vīriešiem un sievietēm, kas nebīsies stāties pretī naidniekiem, un ir gatavi no saules lēkta līdz rietam aizstāvēt dzimteni. Arī šī diena nebija izņēmums. Piektdienas vakarā Zemessardzes 1. Rīgas Brigādes 53. kājnieku bataljona un Bauskas novada Jaunsardzes rindas papildināja savas valsts patrioti.
Zemessardzes 1. Rīgas Brigādes 53. kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitnants Kaspars Kokins un 1. Rīgas Brigādes 53. kājnieku bataljona virsseržants, štāba virsseržants Helmuts Dežurovs vadīja Zemessardzes zvērestu un Jaunsardzes solījumu nodošanas procedūru. Pasākumā dziedāja jauktā kora “Mežotne” vīru grupa, ar skaņdarbiem priecēja Bauskas Mūzikas un mākslas skolas kamerorķestris.
“Uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem,” piemiņas svecīšu gaismā, Latvijas un bataljona karoga priekšā svinīgi izskanēja zvērests.
Pie pieminekļa bija atnākusi novadniece Evija Konstantinova kopā ar dēlu Ernestu Kubili, kuri katru 11.novembri ģimenes lokā trīs paaudzēs godā karavīrus, kas sargājuši mūsu zemi, kā arī vienmēr piemin savu vecvectēvu, kurš bijis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. .
Pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ iepriekšējos gados pilsētā nenotika Lāčplēša dienas gājiens. Šogad cilvēki, iededzot lāpas, pulcējās gājienā un vienotā kolonnā devās no Brīvības pieminekļa uz Rātslaukumu.
Lāpu gājienā lielākā daļa dalībnieku bija tieši ģimenes ar bērniem, kas pierāda, ka arī mūsdienās ģimenes mājās atzīmē šos svētkus un nodod to garu arī jaunajām paaudzēm. Gatis Zvejnieks kopā ar puikām Albertu, Ernestu un Ralfu katru gadu ejot lāpu gājienā. Gatis apgalvo, ka astoņus un desmit gadus veciem bērniem piemiņas pasākums ir vēl nedaudz par garu, bet lāpu gājienā ikviens no ģimenes dodas brīvprātīgi un ar prieku.
Uzrunātie gājiena dalībnieki uzsvēra, ka gājiens ir ļoti gaidīts notikums ne vien tādēļ, ka iepriekšējos gados pulcēšanās bija liegta un ļaudis bija aicināti savas tautas varoņus pieminēt individuāli, bet arī tāpēc, ka, ņemot vērā šī brīža notikumus pasaulē un to, ka karadarbība Ukrainā ir tikpat kā līdzās mums, var novērtēt brīvību, neatkarību un mieru – šo jēdzienu un vērtību nozīme ir ieguvusi pavisam citu jēgu.
Daudzi pilsētnieki gājienu atbalstīja, vērojot to no Uzvaras un Kalna ielu malām. Baušķeniece Dzintra atzina, ka iztrūcis muzikālais pavadījums. Viņa ir pārliecināta, ka gājiens būtu gana patriotiskāk noskaņots, ja gājiena dalībnieki kopīgi skandētu dziesmas.
UZZIŅAI
Kāpēc 11. novembrī atzīmējam Lāčplēša dienu?
Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas simbolizē tautas diženumu, bet viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni no iebrucējiem.
1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas valsts. Taču tās pastāvēšanu smagās kaujās nācās aizstāvēt pret bijušo Vācijas un Krievijas impēriju piekritējiem un Padomju Krievijas Sarkano armiju. Šīs cīņas vēlāk nodēvēja par Brīvības cīņām.
1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu. Līdz novembra beigām – decembra sākumam Latvijas karaspēks dzina ienaidnieka bruņotos spēkus ārā no Latvijas. Uzvara pār Bermonta armiju nodrošināja Latvijas neatkarības nostiprināšanos un valsts pastāvēšanu. Bermonta armijas sakāve ļāva Latvijas valdībai 1920. gada sākumā koncentrēties uz bruņotu cīņu austrumu frontē pret Sarkano armiju, sekmīgi pabeidzot visas Latvijas teritorijas atbrīvošanu no ārvalstu iebrucējiem. Uzvara pār Bermonta armiju nodrošināja Latvijas neatkarības nostiprināšanos un valsts pastāvēšanu.
11. novembris raksturo brīdi, kad sabiedrība apvienojās un smagās cīņās uzvarēja labi bruņotu, skaitliski pārāku ienaidnieku. 11. novembrī tiek pieminēti karavīri, kas izšķirošajā brīdī labprātīgi ziedoja savas dzīvības Latvijas valsts pastāvēšanas labā. Tāpēc šis datums kļuvis par simbolu latviešu karavīru uzvarām Brīvības cīņās un ir atbilstošs brīdis, kad atzīmēt visos karos cīnījušos Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu.
Pēc uzvaras 11. novembrim tika dots Lāčplēšu dienas nosaukums. 1920. gadā tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis, ko piešķīra par nopelniem Latvijas Brīvības cīņās. Pēc Latvijas okupācijas un valstiskās neatkarības likvidēšanas 1940. gadā svinēt Lāčplēšu dienu aizliedza. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas saskaņā ar 1990. gada 3. oktobra likumu Lāčplēša diena kalendārā tika noteikta kā atceres diena.
Avots: Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds
