Labvēlīgā laika un daudzu mākslinieku lutināti, baušķenieki un pilsētas viesi aizvadīja kārtējo «Cieri», lēnām pastaigājoties pa vecpilsētas ielām, klausoties stāstījumus, dzejoļus, mūziku un mielojot skatu ar dažādās krāsās izgaismotiem namiem.
Gada tīkamāko vakara pastaigu «Ciere» jau ceturto reizi organizēja Bauskas Kultūras centrs. 7. septembra vakarā noskaņojumu jau pirms ierašanās vecpilsētā uzdeva prožektoru stari, kas no Saules ielas ūdenstorņa spēlējās pa visu Bausku. Reizē ar vienkārši pozitīva noskaņojuma radīšanu apmeklētāji tam piemeklēja arī citus mērķus – vieni teica, ka notiekot treniņi naidnieku dronu atrašanai, citi smaidīja, ka vienu vakaru pilsētu caurskata angļu rakstnieka Džona Ronalda Rūela Tolkīna triloģijā «Gredzenu pavēlnieks» aprakstītā «Saurona acs».
Pirmais vakara atpūtu sāka Zemgales Dižtirgus, kas pulcēja kopskaitā apmēram 80 tirgotāju un arī daudz pircēju. No Bauskas puses klasiskajā piedāvājumā bija alkoholiskie dzērieni, kosmētika, kā arī lauksaimniecības produkti. Kā daži pārdevēji atzina – rudenim tuvojoties cilvēki šogad sākuši vairāk iepirkties, dažam labam tirgotājam jau no rīta gandrīz visa produkcija izpirkta, tomēr bijis, ko uz lielo tirgu atvest. Par patīkamu muzikālo fonu gādāja pianists un leijerkastnieks Ēriks Priluckis, par tirgotāju piedāvājumu un citiem jaunumiem stāstīja Jānis Bukšs.
«Ciere», kā ierasts, bija nesteidzīga gaismas un klausāmstāstu pastaiga pa Bauskas vecpilsētu, šoreiz pieminot novadnieka Viļa Plūdoņa 150. jubilejas gadu. «Cierē» šogad bija deviņi pieturpunkti, kuros savācot dzejas rindas, noslēgumā varēja piedalīties izlozē un laimēt lidojumu ar gaisa balonu. Pastaigājoties varēja noklausīties namu vēsturiskos aprakstus, kas tapuši sadarbībā ar Bauskas muzeja speciālistiem un kurus ierunājis novadnieks aktieris Jēkabs Reinis.
Kopumā pastaiga pa vecpilsētas ielām, pamatā pa Viļa Plūdoņa ielu, radīja sirreālas sajūtas. Izmantojot to, ka uz ielām nav automašīnu, ik pa brīdim tukšākos posmus izbrauca jaunieši uz velosipēdiem. Vairākās vietās ielu izgaismoja dažādās krāsās, gaismai pārvietojoties reizē ar cilvēkiem. Nevarēja pateikt, cik daudz cilvēku ieradušies, bet bija sajūta, ka tieši vecpilsētas ielas ir tik piepildītas kā nekad iepriekš.
Izgaismotās ēkas radīja iespaidīgus efektus. Dzelteni izgaismotā luterāņu baznīca iznira no tumsas kā mirklis vēstures, kā laika paradokss, kurš uz brīdi ir skatāms no vairāku simtu gadu senas pagātnes un, garām paejot, atkal pazūd.
Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” otrdien, 10. septembrī.
