Bauskā, lielveikala «Rimi» laukumā, pirmdien, 24. aprīlī, no pulksten 8 pulcējās Bauskas un apkaimes izglītības iestāžu pedagogi un darbinieki, kuri devās uz protesta gājienu Rīgā.
Vienā autobusā ar 46 vietām brauca Bauskas un Codes pamatskolas, Pilsrundāles vidusskolas, Bauskas Valsts ģimnāzijas, Mūzikas un mākslas skolas, 2. vidusskolas pārstāvji; ar mazāku busu uz Rīgu devās pirmsskolas izglītības iestāžu «Pasaulīte» un «Mārpuķīte» strādājošie, savs autobuss bija Bauskas bērnu un jaunatnes sporta skolas un Vecsaules pamatskolas pārstāvjiem.
No Īslīces pirms pulksten 8 izbrauca lielais autobuss ar 46 vietām, kurā sakāpuši Īslīces pamatskolas pedagogi un tehniskie darbinieki. Viņus Bauskā vēl gaidīja krietns pulciņš kolēģu, kuri dzīvo pilsētā vai citviet, bet brauc strādāt uz šo skolu.
«Bauskas Dzīve» uzrunāja skolotāju Ausmu Rīnu, kura dzīvo Brunavas pagasta centrā, Ērgļos. Strādājusi savā pagastā, Mežgaļu pamatskolā, kad to slēdza, darba gaitas turpina Īslīces pamatskolā. Skolotāja Rīna māca matemātiku un fiziku, viņai pilnas slodzes darbs katru dienu. Ausma Rīna dodas uz protesta gājienu Rīgā, jo viņu uztrauc tas, ka valdībā un ministrijā gaužas, ka jaunie speciālisti neienāk skolās, bet tajā pašā laikā vecos nelaiž pensijā, jo jaunie pamatoti prasa lielāku atalgojumu. Īpaši jauni vīrieši, kuriem jāuztur ģimene, nevar pašlaik atļauties strādāt skolā. Lai varētu celt mācību procesa kvalitāti, pats pirmais, ar ko jāsāk, – adekvāti jāpalielina algas.
Busiņā kopā ar Vecsaules skolas darbiniekiem un BJSS pārstāvjiem uz gājienu Rīgā devās arī ģimenes ārste Vecsaulē Inta Lagzdiņa un ārstes palīdze Elita Skrējāne. Mediķu asociācijas – Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija – aicināja arī mediķus pievienoties izglītības darbinieku protesta gājienam, un I. Lagzdiņa to arī dara. Naudas trūkums veselības nozarē jau katastrofāls, «nevaru savus pacientus nosūtīt uz izmeklējumiem, konsultācijām pie speciālistiem, jo gluži vienkārši visas valsts kvotas beigušās jau gada sākumā. Mums tikai maksas medicīna pieejama, un tas nav normāli,» teic daktere Lagzdiņa. Divas vitāli svarīgākās jomas valstī – izglītība un veselība – atstātas bada maizē. Tika ziņots, ka pedagogiem gājienā pievienosies ap 1300 mediķu.
Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības sniegtās informācijas, vērienīgais protesta gājiens Rīgā šodien notiks no plkst.11 līdz plkst.15 maršrutā Bruņinieku iela – Tērbatas iela – Elizabetes iela – Brīvības iela (gar Ministru kabinetu) – Vaļņu iela (gar Izglītības un zinātnes ministriju) –Torņu iela – Jēkaba iela (gar Saeimu) – Doma laukums. Gājiena galapunktā notiks sapulce ar uzrunām.
Gājiena mērķis ir prasīt valsts amatpersonām cieņpilnu un atbildīgu attieksmi pret izglītības, zinātnes un veselības nozari, tajā skaitā, amatpersonu atbildību par spēkā esošu tiesību aktu ievērošanu, savlaicīgu grozījumu veikšanu nozari regulējošajos tiesību aktos, savlaicīgu informācijas sniegšanu par gaidāmajām izmaiņām, resursu nodrošināšanu.
Visas streika vienošanās nav izpildītas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Šodien gājienā piedalīsies izglītības, zinātnes un veselības nozares darbinieki, kuru pasākumā būs vairāk nekā 8000. Vēlmi doties gājienā, kā uzskata Vanaga, esot veicinājis piektdien valdībā “vienpersoniski” pieņemtais lēmums par pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtību, to nesaskaņojot ar nozares organizācijām. Tas Vanagas ieskatā tikai apliecinot slikto politisko kultūru.
“Varu apliecināt, ka visas streika vienošanās nav izpildītas. Ir daļa pedagogu, kam atalgojuma palielinājums nav paredzēts, un daļai pedagogu slodžu balansēšana nav tāda, par kādu runāts,” sacīja Vanaga. Streika vienošanās neesot izpildīta attiecībā uz atbalsta personālu – logopēdiem, psihologiem, speciālajiem pedagogiem, kā arī administrāciju.
“Var jau teikt, ka grafiks izpildīts, bet vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem no valsts budžeta, pielikumu pārrēķinot uz vienu darba stundu, pielikti apaļi deviņi centi, ieskaitot nodokļus. Jā, var teikt, ka iedeva, jo deviņi centi taču ir plusā,” vērtēja LIZDA vadītāja.
LIZDA neapmierina arī steiga, ar kādu virzīti noteikumi. Vanaga piekrīt, ka noteikumus var izstrādāt arī trīs dienās, taču to darot kvalitatīvi, tostarp ņemot vērā iebildumus. “Gājiens ir arī par cienīgu attieksmi. Ja divarpus dienu laikā dokumentiem redakcija mainās četras reizes, tad kurš tam vairs var izsekot?” vaicāja Vanaga, piebilstot, ka pēdējā precizētā redakcija tika iesniegta 14 minūtes līdz valdības sēdei.
Streika prasības bija un ir divas – darba samaksas grafiks pilnīgi visiem pedagogiem un darba slodzes balansēšana visiem pedagogiem, izņemot augstskolas pedagogus, atgādināja arodbiedrības vadītāja, piebilstot, ka tas nav izdarīts, tāpēc “mēs streikosim”.
“Normālā kārtā būtu, ja politiķi jautātu, kas nav izpildīts. Turpmākais lielā mērā atkarīgs no amatpersonu izpratnes. Pareizākais ceļš būtu atkal sēsties pie sarunu galda,” sacīja Vanaga.
Ja tuvākajās dienās netiks izpildītas streika vienošanās, LIZDA neizslēdz iespēju pagarināt streiku, aģentūrai LETA atzina LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Patlaban streiks paredzēts trīs dienas, taču, ja pedagogu prasības netiks izpildītas, LIZDA Padome varētu lemt arī par streika pagarināšanu, tostarp lūkojoties arī eksāmenu norises laika virzienā.
Lēmumu par turpmākajām rīcībām LIZDA Padome pieņems, balstoties uz situācijas attīstību tuvākajās dienās. Vanaga cer, ka pedagogu protesta gājiens un streiks liks politiķiem aizdomāties par to, ka “nepieciešams darīt savu darbu tikpat apzinīgi kā to dara izglītības un medicīnas nozares darbinieki”.
Ja pēc trīs streika dienām nekas nemainīsies, LIZDA tiks sasaukta ārkārtas valdes sēde, lai lemtu par tālākajām rīcībām. To starpā varētu būt arī demisijas pieprasījumi.
