Šī gada “Vimbu karalis” Krišjānis Sūnaiks 826 gramus smago zivi noķēra rīta agrumā kā pašu pirmo. Tas ļāva viņam “Vimbu svētkos” plūkt brangākās vimbas īpašnieka uzvaras laurus. Krišjānis labas gribas makšķerēšanas sacensībās piedalījās pirmo reizi, taču copē jau kopš septiņu gadu vecuma.
Piekto “Vimbas svētku” jaunākais makšķernieks – četrgadnieks Eduards Kaņeps- vaļsirdīgi atzina, ka noķēris tikai vienu zivi. Puikas tētis Kristaps Kaņeps, kuram sacensībās izdevās izvilkt trešo brangāko lomu (705 g), Eduardu ik pa laikam ņem līdzi uz copi. Pagaidām gan mazajam makšķerniekam spēki un pacietība pietiek kādām pāris stundām. Savukārt vecākā vimbu ķērāja tituls šajos svētkos tika Valdim Stuļģim, kuram jau 83 gadi.
Baušķeniekam un aizrautīgam makšķerētājam Andim Balodim ar savu lomu konkurentu izdevās pārsniegt par nieka pieciem gramiem. Viņa 710 gramus smagā vimba bija otra brangākā svētkos noķertā zivs.
Pagaidām vēl nelielajā, bet, kā atzina sacensību tiesnesis Raitis Čekšs, ar katru gadu pieaugošajā dāmu konkurencē pie “Copes pavēlnieces” balvas tika Kristīne Vīmere.
Visi “Bauskas Dzīves” aptaujātie makšķernieki atzina, ka šogad vimbas ķeras labi. Tiesa, uz dienas otro pusi zivis laikam jau bija vairāk āķu un uzmanības sabiedētas. R. Čekšs, novērtējot kopējo lomu, atzīmēja, ka šogad kopumā ir vidēja izmēra zivis, bet lielākas nekā pērn. Šajos “Vimbu svētkos” 95 sacensību dalībnieki kopā izvilka 200 vimbas ar kopējo svaru 86 kg. Daļa loma tūliņ pat nonāca virtuvē, lai pārtaptu svētku fināla žāvējumā.
Kamēr sacensību dalībnieki pacietīgi gaidīja savu lielo lomu, svētku apmeklētāji kā allaž varēja mieloties ar turpat pagatavotajām – īpašā garšvielu maisījumā marinētām un pāris stundas kūpinātavā dūmotām – vimbām, par to ziedojot noteiktu naudas summu. Uz apbalvošanas brīdi pulksten trijos ziedojumu kastītē bija nonākuši gandrīz 650 eiro. Kā pavēstīja organizācijas “Laiks jauniešiem” pārstāve Katrīna, naudu plānots izmantot Ukrainas bērniem, kuri šobrīd uzturas Latvijā, vasarā organizējot nometni.
Mazie un arī lielie svētku apmeklētāji varēja ne tikai mieloties un izklaidēties, bet arī mēģināt atpazīt zivis, kuras turpat Mūsā bija notvēruši institūta “Bior” darbinieki. Starp visiem labi zināmo vimbu un raudu bija manāms arī plicis, bet atsevišķā akvārijā varēja apskatīt pat aizsargājamu zivju sugu – pempiņu. Interesenti varēja doties putnu vērošanas pastaigā un izgatavot būrīti mazajiem dobumperētājiem. Tāpat spēles veidā varēja izzināt, kāpēc Mūsa ik vasaru pārvēršas turpat vai par pļavu. Starp svētku viesiem tika manīts arī slavenais Cūkmens, kurš uzteica svētku norises vietas tīrību, taču atzina, ka mežos gan diemžēl mēslotāju mazāk neesot palicis.
Savukārt mākslas zonā Rundāles mākslinieces Lauras Matildes Ikertes vadībā saziedotām flīzēm un atslēgām ikviens varēja dot “otro dzīvi”, iestrādājot tās rotājumos – mozaīkzivīs un vēja zvanos, kuri pēc svētkiem rotās Bauskas vecpilsētu.
