Sabiedrības iniciatīvu platformā «Mana balss» jau pavasarī iesniegts aicinājums par Mežotnes pils turpmāko dzīvi, lai tā kļūtu par Rundāles pils muzeja filiāli. Iniciatīvu iesniegusi Mazās Mežotnes pils īpašniece Regīna Deičmane, kā arī to atbalsta vairāku sabiedrībā zināmu un kultūras cilvēku grupa, atbalsta arī Bauskas novada pašvaldība. Pašlaik gan iniciatīvu parakstījuši 3086 cilvēki.
Iniciatīvas uzrunā sacīts:
– Vai mums, Latvijas cilvēkiem, rūp un ir vajadzīga mūsu vienīgā klasicisma pērle Zemgales sirdī – Mežotnes pils –, kas ir restaurēta par nodokļu maksātāju naudu un daudzus gadus ir bijis iecienīts tūrisma galamērķis? Vai mums ir tiesības izraut veselu vēstures posmu no Zemgales sirds un atdot pili nezināma likteņa varā? Mežotnes pils ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, ar savu vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku un kultūras vērtību, kuras pieejamība un saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas interesēm.
Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas apsaimnieko Mežotnes pili, apgalvo, ka tā nav vajadzīga ne valsts, ne pašvaldības iestādēm. Andris Vārna (VNĪ) norāda, ka nomnieku zemas intereses gadījumā pils tiks novērtēta un virzīta uz pārdošanu (https://www.lsm.lv).
«Ja mums jāuzņemas uz saviem pleciem vēl viens objekts, tad mēs diemžēl to nevaram atļauties. Bet ja tiek pārskatīts finansēšanas modelis, un šādam plānam nāktu līdzi arī finansējums, Rundāles pils būtu ieinteresēta Mežotnes pili ņemt savā paspārnē kā filiāli,» uzsver Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
Kā gaismu tuneļa galā viņa min valstiska līmeņa plāna izstrādi, ko darīt ar nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem. Tā rezultātā tie tiktu atzīti par tādiem (kultūras mantojuma objektiem), nevis par traucēkli, no kura ir jātiek vaļā. Pils ēka ir labā stāvoklī un piemērota muzeja ekspozīcijas atvēršanai.
Kultūras ministrija (KM) teorētiski atzīst šādu iespēju, taču noraida finansējuma esamību šim projektam. Pēc KM aplēsēm, pils apsaimniekošanas izmaksas ir aptuveni 100 000 EUR gadā. Ekspozīcijas izveidošanai un muzeja atvēršanai nepieciešami vēl aptuveni 200 000 EUR. Kopējais finansējums gadā nepieciešams 300 000 EUR. Aicinām valsts līmenī izsvērt Mežotnes pils pārdošanu un attīstīt Lauras Lūses ieteikto priekšlikumu pārskatīt finansēšanas modeli un rast finansējumu un virzīt Mežotnes pili par Rundāles pils filiāli!
Jebkurš kultūras mantojums ir jāuztver arī kā ekonomiska vērtība. Tā saglabāšana veicina arī ekonomikas attīstību. Un Mežotnes pils komplekss ir klasicisma pērle Zemgales sirdī, tā ir vēsturiska daļa no kultūrvēsturisku ēku kompleksa un daudzus gadus ir bijis iecienīts tūrisma galamērķis. Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma vistiešāk uztveramā daļa ar vislielāko potenciālu tūrisma attīstības un izglītības veicināšanai.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālas nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova norāda: «Tādu piļu mums ir maz, kuras ir saglabājušās ar lielu autentiskuma pieskaņu un ar tādu dzimtu vēsturi, kā Līvenu dzimtai. Nav tā, ka mums uz katra stūra mētājas pa vienai Mežotnes pilij, izvēloties vienu pārdot ārzemniekiem, vienā sarīkot viesības un trešo atstāt muzejam. Ja mēs to esam nosaukuši par savas valsts kultūras vērtību, tad arī valstij ir pienācīgi jāpiedalās šajā procesā.»
