Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sociālajiem partneriem izvērtēšanai nodevusi skolu reformu plānu, no kura jaušams, ka paredzēta totāla skolu likvidācija.
IZM piedāvā prasīt obligātu skolēnu minimālā skaita ievērošanu no 7. klases: ārpus administratīvā centra (tātad ārpus Bauskas) 7.–9. un 10.–12. klašu grupās jābūt vismaz 60 skolēniem jeb vidēji 20 skolēnu klasē. Pašlaik vidusskolas posmā šo skaitu nesasniedz Skaistkalnes vidusskola un Pilsrundāles vidusskola; Vecumnieku vidusskola – uz robežas. Vai šīs vidusskolas optimizēs uz pamatskolām?
Situācija veidojas absurda
Daiga Saka, Pilsrundāles vidusskolas direktore, atzīst, ka situācija veidojas absurda un, protams, skolai sāpīga, jo Pilsrundāles vidusskola atrodas tādā ģeogrāfiskā situācijā, ka Bauska ir 13 kilometru attālumā, Eleja 21 kilometru. Pēc IZM modeļa mācību iestādes nedrīkstēs atrasties tuvāk par 25 kilometriem.
Direktore vēsta, ka kopā ar pirmsskolu uz 27. jūliju mācību iestādē ir 344 izglītojamie. Pirmajās devītajās klasēs pēc jaunā modeļa iekļaujas ministrijas rādītājos. 1. līdz 3. klasē ir 87 bērni, šogad pirmajā klasē tika uzņemti 27 bērni. Trešajā klasē jau ir paralēlklases, jo Pilsrundāles skolā tās dala no 30 audzēkņiem. «Jaunajā projektā teikts, ka klasi var dalīt, ja vairāk kā 32 bērni. Arī tas ir absurdi, jo tik lielā klasē strādāt vienam pedagogam ir smagi. Šeit vairs nevar būt runa par individuālu pieeju skolēnam un atbalstu iekļaujošajiem bērniem,» norāda D. Saka.
Skolas direktore uzskata, ka mūsu valstī netiek domāts par atbalsta personālu, piemēram, speciālo pedagogu «ar uguni nevar atrast», viņa stāsta: « Mums ir paveicies, ka mums tāds ir, mūsu speciālajai pedagoģei ir 70 gadi, viņa strādā, viņai ir pieredze. Esam ļoti pateicīgi, ka mums viņa ir. Pilsrundāles vidusskolā izgājām no situācijas, kad no 2017. gada īstenojām projektu «Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai», kura ietvaros finansējām papildus likmes logopēdam, speciālajam pedagogam, pedagoga palīgam.»
Šogad 10. klasē uzņemti 22 skolēni, kopējais izglītojamo skaits vidusskolas posmā pašlaik ir 44. «Mēs iekļaujamies tagadējos noteikumos, pēc jaunā modeļa mēs nevarēsim nodrošināt skolēnu skaitu vidusskolā, kas, protams, būs sāpīgi. Pilsrundāles vidusskola spēj nodrošināt izglītību, un centralizēto eksāmenu rezultātu ziņā mēs vienmēr esam bijuši pirmajā desmitniekā starp Latvijas skolām. Uzskatu, ka lemttiesīga par skolu tīkla optimizāciju vai attīstību ir tikai pašvaldība, jo tā pārzina situāciju vislabāk,» pārliecināta ir D. Saka.
Lauku iztukšošana
Savukārt Mārtiņš Mediņš, Bārbeles iedzīvotājs un Bauskas novada domes deputāts, uzskata, ka šādi uzstādījumi tikai parāda, ka valsts politika ir orientēta uz centralizāciju, tāpat kā novadu reforma. «Tas ir paātrināts lauku iztukšošanas plāns,» viņš teic, «lauku iedzīvotājiem vajag ceļus, pastu un skolas. Pastu slēdz, skolas slēdz, ceļus grib ņemt ārā no reģistra.»
M. Mediņš neesot balsojis ne par vienas skolas likvidēšanu un netaisoties: «Nebalsoju ne par Kurmeni, ne Bārbeli, nedz Stelpi. Tas ir noziegums pret Latvijas iedzīvotājiem, kas dzīvo tālāk no centra. Lai nestāsta, ka mazās skolas nevar pastāvēt un ka tur neiegūst labas zināšanas!»
Plāni reorganizēt Skaistkalnes vidusskolu neatbilstot pašas Izglītības un zinātnes ministrijas nosacījumiem. Būs skolēni, kam uz izglītības iestādi būs jābrauc ilgāk par 40 minūtēm. Mēmeles, Kurmenes un Taurkalnes ciema iedzīvotājiem sanāks stipri tālu. «Mēs jau rēķinājām, ka Skaistkalnes vidusskola jāatstāj kaut vai tāpēc, ka cita tuvākā vidusskola ir tālāk par 25 kilometriem,» pauda deputāts M. Mediņš.
Atstās bez investīcijām
Aivars Mačeks, Iecavas iedzīvotājs un Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, atklāj – ja pašvaldība nepieņems lēmumus par skolu reorganizāciju, tad var neatbalstīt nākotnē lēmumus par investīciju ieguldījumiem mācību iestādēs. Ir speciālu programmu finansējums, ko pašvaldība varot nesaņemt.
«Sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sapratām, ka pirmais solis, ko gaida no Bauskas novada pašvaldības, būtu Pilsrundāles un Skaistkalnes vidusskolas posma klašu slēgšana. No mūsu puses norādījām, ka Skaistkalnes vidusskola ir tālu no citām vidusskolām un ciemā ir vērojams iedzīvotāju un bērnu skaita pieaugums,» sacīja domes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks A. Mačeks.
Pašvaldības esot informētas arī par nākotnes mērķiem, kur paredzēts, ka vidusskolām būtu jāpaliek tikai administratīvajos centros, tas ir – tikai Bauskā. Ir ziņojums par to, ka nepieciešams paplašināt skolas administratīvajos centros, lai uz tām pārvietotu skolēnus no citām novada iestādēm.
«Mēs nevaram pieņemt šādu lēmumu kaut vai tāpēc, ka tad nevar izvadāt skolēnus uz izglītības iestādi 40 minūšu laikā, kā to norāda pati Izglītības un zinātnes ministrija. Iepazīsimies ar IZM ziņojumu un lemsim, kas būs pašvaldības pārstāvis sarunās ar IZM. Bet konkrētu lēmumu par ziņojumu pašlaik pieņemt neplānojam,» paziņoja A. Mačeks.
