Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā 12. augustā atklāta un līdz 12. septembrim būs apskatāma izstāde «Mistērija un ilūzija Latvijā no 17. līdz 20. gadsimtam».
Tajā var apskatīt vēsturiskus materiālus un iepazīt personību stāstus par Latvijas kultūrtelpas maģisko pusi – no alķīmiķiem, «filozofu akmens» meklētājiem un garu pasaules starpniekiem, avantūristiem un šarlatāniem, apdāvinātiem mehāniķiem un ķīmiķiem līdz pat viesmāksliniekiem – izcilākajiem Eiropas skatuves iluzionistiem.
Sava vieta izstādē ir veltīta mūsu puses zināmākajam brīnumdarim, filozofam, botāniķim, ķīmiķim, farmaceitam un diždzejniekam Vincentam Dominikam de Magnokavallo, kurš vairāk zināms kā Magno Kavallo jeb Lielais Murza. Bauskā viņš ieradās 1779. gadā un dzīvoja šeit līdz 1784. gadam, laiku pa laikam apmeklējot Jelgavu, Liepāju un citas hercogistes pilsētas. Tas bija laiks, kad Kurzemes un Zemgales hercogistes galma un muižniecības aprindas apciemoja daudzas Eiropā slavenas personas. Vieni apbrīnoja viņu talantus un īpašības, bet citi tos dēvēja par krāpniekiem un avantūristiem.
Arī Lielais Murza, dēvēdams sevi par brīnumārstu, hercoga galma dāmām un citām augsto aprindu kundzēm piedāvāja iegādāties «skaistuma un veselības ūdeni no brīnumavota». Smeldams šo ūdeni Mūsas un Mēmeles satekā, viņš pildīja to muciņās un pārdeva kā speciāli apstrādātu mūžīgās jaunības eliksīru. Izstādē Akadēmiskajā bibliotēkā redzams 1778. gada oriģinālizdevums, kurā Magno Kavallo apraksta šo jaunatradumu dāmu veselībai un skaistumam, kā arī vēl vairāki citi materiāli par viņa uzturēšanos Bauskā.
Kā vēstīts aprakstos, Lielais Murza bija spēcīga auguma vīrs, kas valkāja sarkanus vai baltus, melniem pušķiem izgreznotus, svārkus. Veste sniedzās līdz ceļgaliem, galvā bija turbāns vai augsta parūka. No kakla uz krūtīm nokarājās saite ar prāvu medaljonu, kurā bija iestiprinātas divas garenas lēcas un tā vidū lode, kas pastāvīgi griezās ap savu asi. Reizēm viņš apvilka garu pelēku mēteli, ko iedams regulēja ar īpašu auklu, gan saraujot augstāk, gan nolaižot zemāk. Pastaigās dodoties, Lielajam Murzam parasti nopakaļ gāja kaza, bet uz pleca tupēja balodis.
Līdzīgus «brīnumdarbus» Jelgavā šajā pašā laikā darīja alķīmiķis Aleksandrs Kaliostro, kurš tur rīkoja seansus, veikli lietodams gan ieliektus spoguļus, gan dažādas akustiskas ierīces, radīdams ilūzijas, kas bija acu apmāns un dažādi uztrenēti triki ar roku veiklību.
Līdz ar Jelgavu burvju mākslinieku un iluzionistu pieturas punkts kopš 18. gadsimta bija arī Rīga, kur tolaik un arī vēlāk, 19.–20. gadsimtā, ieradās un publiku izklaidēja daudzi Eiropā pazīstami un atzīti šarmanti skatuves mākslinieki. Senās afišas daiļrunīgi piesaka viņu izrādes un ieejas biļešu maksu, kas nebija maza, bet papildu ziņas par notikumiem sniedz sludinājumi un izrāžu apskati no Rīgas un Jelgavas laikrakstiem.
Pravietiskā galva
Izstādē skatāmie iespieddarbi atklāj tā laika sabiedrības uzskatus par māņticību, melno un balto maģiju, par burvju trikiem un citiem brīnumiem, kas sajūsmināja publiku – zobenu un uguns rijēji, vēderrunātāji, gaisa staigātāji un gulētāji, dzīvu cilvēku sadalīšana gabalos un atkalapvienošana un daudz kas cits.
Liepājā kāds iluzionists savulaik uzstājies ar «runājošu galvu», ko viņš atnesis līdzi uz skatuves, novietojis uz galda un kas spējusi atbildēt uz visiem jautājumiem. Nu gluži vai mūsdienu mākslīgā intelekta priekšstecis!
Brīnumi būs Bauskā
Iluzionisma pasaulē īpašs stāsts ir par spēļu kārtīm, ar kurām prasmīgi meistari radīja ne tikai brīnumus, bet spēja apspēlēt visazartiskākos un prasmīgākos kāršu spēlmaņus un nopelnīt iespaidīgas naudas summas.
Izstādi «Mistērija un ilūzija Latvijā 17.–20. gadsimtā» ievada noslēpums, mistērija un to pavada stāsts par dabas zinātnēm – ķīmiju, fiziku un to likumiem, ar ko nesaraujami ir saistīta iluzionisma pasaule.
Izstādes autores ir Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja, filoloģijas doktore Aija Taimiņa un bijusī Rīgas cirka vadītāja, mākslas maģistre Lolita Lipinska, ar kuru sadarbību ir sācis Bauskas muzejs, lai šogad novembra beigās muzejā izveidotu brīnumiem bagāto Ziemassvētku izstādi «Piecas minūtes pirms…».
Teksts: Aigars Urtāns
Foto: Ingrīda Punka
