Iecavas pagasta «Jaunpriedīšu» saimnieks Jānis Šulcs: «Ja tev ir zeme, vari audzēt un nopelnīt» (1)

Dzimtmisas «Jaunpriedītēs» saimniecību veido tā, lai atbraukušais pircējs turpat var iegādāties dažādus lauku labumus – gan ēšanai, gan skaistumam

Ja vēlaties satikt jaunus, apņēmīgus un dzīvespriecīgus lauku saimniekus, droši dodieties uz Dzimtmisas «Jaunpriedītēm» Iecavas pagastā. Kartupeļus, avenes, zemenes un vēl daudz ko citu tur audzē Jānis Šulcs un Laura Biķerniece-Šulca. Pavisam nesen viņi spēruši drosmīgu soli – atteikušies no algota darba, lai laiku simtprocentīgi varētu veltīt pašu veidotai saimniecībai.

Jubilejas nauda avenēs
Par «Jaunpriedīšu» dzimšanas laiku uzskatāms 2019. gads, kad Jāņa Šulca vecāku zemi bija nolemts sadalīt atvasēm. «Jaunpriedītes» tapušas plikā lauksaimniecības zemē.
Ja ir zeme, kaut kas jādara – nodomājuši Jānis un Laura un pamazām sākuši darboties. Izbūvēts piebraucamais ceļš, izrakts dīķis, pieslēgta elektrība, un iestādīts neliels dārziņš. Par nopietnākas saimniekošanas sākumu var uzskatīt investīcijas rudens aveņu stādos. Jānis un Laura jubilejā uzdāvināto naudu neiztērēja izklaidēs, viņi nopirka daudz aveņu stādu. Kad nogatavojās ogas, tās tika piedāvātas klientiem, un bija atsaucība. Šulci sāka paplašināt darbību – rudens avenēm piebiedrojās zemenes siltumnīcā, tika iestādītas arī vasaras avenes, kartupeļi un ķiploki. Pērn, draugu rosināti, startējuši uz Eiropas Savienības fondu atbalstu saimniecības attīstībai – iegādājušies traktortehniku un kartupeļu kombainu. Laura lielo aizraušanos ar hortenzijām attīstījusi par dažādu kokaugu un puķu stādu placi.
Šulci nolēmuši saimniecību veidot tā, lai atbraukušais pircējs turpat var iegādāties dažādus lauku labumus, piemēram, uz karstām pēdām nopirkt košumdobē pamanīta krūma stādu un pie viena sagādāt arī ko ēdamu – kartupeļus, zemenes, avenes u. c.
Uz jautājumu, kāpēc sākuši tieši ar avenēm, Jānis atbild, ka ar tām neesot gandrīz nekādu problēmu. Avenes neesot cimperlīgas salīdzinājumā ar zemenēm, kam lielā karstumā samazinās ražība. Tām ļoti piemērota ir meliorētā saimniecības zeme, kur nekrājas ūdens. Lai ražību neietekmētu ilgstošs sausuma periods, ierīkota pilienlaistīšana. Jānis atklāj, ka nu jau zina, kā savā zemē avenes labāk izaudzēt –, kamēr tās mazas, nesteidzas izpļaut zāli, jo tad tās ļoti ātri izkalst. Kad avenes pāraugušas zāli, tās ir pietiekami spēcīgas, lai turētos pretim karstumam. Lai pagarinātu ogu sezonu, Jānis iecerējis rudens avenes audzēt arī tuneļos.


Uzaudzis uz lauka
Jānis sevi uzskata par lauku cilvēku. Bērnību pavadījis tepat netālajā vecāku saimniecībā «Vecpriedītes». Skolas gados pēc stundām tīrījis govīm kūti, allaž kas darāms bijis arī uz lauka. «Tā arī esmu uzaudzis – praktiski uz lauka. Cik sevi atceros, vienmēr ar spainīti pa lauku rosījos. Man vienmēr paticis darboties ar zemi,» atzīst Jānis.

Laura gan ar ravēšanu un dārza darbiem agrāk nav noņēmusies, taču tagad viņa ar gandarījumu var teikt, ka pat mamma ieklausās viņas padomos un mācās, kā saimniekot efektīvāk, piemēram, siltumnīcā stādot nevis zemē, bet gan kastēs. Laura pārliecināta, ka visu var iemācīties – tāpēc nebaidās dārzā izmēģināt ko jaunu.

Laukos darbs ir grūts, taču, kad redzams rezultāts, ir interesanti un ir liels gandarījums, uzskata Jānis. Šogad ražas sākums priecējot, tas arī nospēlējis izšķirošo lomu lēmumā aiziet no algota darba. Jānis un Laura līdz šim strādāja arī Dimzukalna galdniecībā. Tie esot bijuši ļoti labi astoņi darba gadi, taču visu padarīt nevar – tāpēc bija jāizšķiras, kā turpināt. Bažas, kā būs, protams, bija, tomēr sapratām, ka mums pietiek ar to, ko nopelnām ar pašu izaudzēto, secina Jānis.