Nākamgad Lejzemnieku kapsētā Vecumnieku pagasta Misas pusē kapusvētki netiks rīkoti, portālam apliecināja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Bauskas iecirkņa prāvests Roberts Otomers. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā faktu, ka šogad uz kapusvētkiem šajos kapos nebija ieradies neviens apmeklētājs.
R. Otomers atklāja, ka Vecumnieku draudze katru gadu rīko kapusvētkus 13 kapsētās. “Lejzemnieku kapi pie Misas ir vieni no lielākajiem mūsu kapiem. Pirms desmit gadiem svētkos te ieradās ap 30 cilvēku, bet bija arī viens aktīvs kungs, kas visus kopā pulcināja. Aptuveni pirms septiņiem gadiem viņš tika aizsaukts mūžībā. Kopš tā laika kapusvētku apmeklējums Lejzemnieku kapsētā katru gadu iet mazumā. Pērn bija vairs tikai trīs cilvēki, bet šogad vairs neviens. Tāpēc tika pieņemts lēmums šajos kapos kapusvētkus nākamajā gadā vairs neturēt, ja reiz cilvēkiem tas vairs nav vajadzīgs,” skaidro LELB prāvests R. Otomers.
Viņš atzīmē, ka Vecumnieku draudze veido kapusvētku komandu, kuras sastāvā ir mācītājs, mūziķi un dziesmu tekstu dalītājs. “Kapu ir daudz, citkārt var būt piecas kapsētas vienā dienā un, ja kādos kapos pa vidu neviens neatnāk, kā tas bija šogad, tad tas nozīmē, ka ir nevajadzīgi tērēti resursi un sanāk gaidīšana līdz nākamajam pasākumam,” stāsta R. Otomers.
Apmeklējums citviet kapsētās ir mainīgs – daļā kapsētu tas saglabājas stabils, ir vairāki kapi, kuros apmeklējums krītas, bet šogad daļā kapsētu novērots pieaugums. “Iespējams, tas bija saistīts ar to, ka šogad kapusvētki sakrita ar Liliju svētkiem un vairāk ļaužu bija sabraukuši uz Vecumniekiem. Tajos kapos, kur ir kāda izteikta dzimta vai kāds aktīvs cilvēks, kas visus savāc kopā, tur apmeklējums pieturas, bet, kur tā nav, tur tas iet mazumā, jo sabiedrība jau kopumā paliek arvien egoistiskāka un ateistiskāka. No skolām arī kristīgā mācība tiek izskausta, jo bija pretrunā ar valdošās varas ideoloģiju. Cilvēki kopumā kļūst arvien materiālistiskāki un garīgas lietas arvien mazāk interesē,” uzskata R. Otomers.
Viņaprāt, kapusvētki notiek pārāk reti, lai veidotos pozitīvs ieradums uz tiem doties. “Katru reizi pie tā ir īpaši jāpiedomā, jāsameklē laiks, jāieliek kalendārā, jāaizbrauc. Lai veidotos pozitīvs ieradums, tam būtu jābūt vismaz reizi mēnesī, vai vēl labāk reizi nedēļā, kā dievkalpojums baznīcā. Tiem, kas nāk regulāri, nav īpaši jāpiedomā, tas ir kā regulārs pozitīvs ieradums, lai veiktu savu iekšējo pārbaudi, uzlādētu savas garīgās baterijas, saņemtu aizlūgšanu un grēku piedošanu un dotos tālāk,” tā R. Otomers.
Pirms desmit gadiem iznācis pētījums “Latviešu kapusvētki: identitātes rituāls.” Autores – LU komunikācijas zinātnes doktorante Laura Uzule un LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče.
“Neviena tradīcija nav mūžīga. Ir jārada jaunas, un arī vecajām tradīcijām ir jārod jaunas izpausmes. Šobrīd, manuprāt, iespējams, ir krīzes situācija, jo kapusvētkos iztrūkst viens ļoti būtisks elements, un tas ir labs priekšnesums,” laikrakstam “Diena” pauda V. Zelče.
“Nepieciešams kapusvētku restarts, lai kapos būtu iespējams gūt emocionālo baudījumu. Tāpēc kapusvētku attīstība ir vietējo pašvaldību ziņā, kādā veidā tā sadarbosies ar baznīcu un izveidos labu priekšnesumu. Būtiska ir jauno tehnoloģiju lieta – var būt laba mūzika, gaismas, var būt interneta translācijas, kas izbraukušos cilvēkus sasaistītu ar dzimtajām vietām,” ierasto tradīciju kontekstā visai oriģinālas idejas min pētniece.
Zelčesprāt, būtiski arī apzināties, ka “mūsu ļaudis vairs nav reliģijā audzināti un nemaz nemāk uzvesties dievkalpojumos, lai justos piederīgi mācītāju vadītajai ceremonijai”. Bet L. Uzulei tuvs ir kāda mācītāja vērojums, ka paaudžu paaudzēs latviešu ģimenēs notiek tā – jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņš labprātāk iegriežas kapsētā un ainaviski sakoptajā vidē apzina savu dzimtas vēsturi līdz ar savu pārejošo esību zemes virsū. Bez saviem gadskaitļiem abpus domusvītriņas vēl nav palicis neviens…
