Bauskas kinoteātra ēkas fasāde šogad ir ieguvusi jaunu izskatu – pabeigta tās krāsošana un novērsti būtiskākie bojājumi. Tomēr turpat vai pusgadu pēc remontdarbiem apkārtne stāv pamesta, nenokopta – sēta aizaugusi ar vībotnēm, krūmiem, grants čupas un nolietoti būvmateriāli pa visu teritoriju. “Vai Bauskas pašvaldību un pilsētas saimniekus šis skats pilsētas centrā apmierina?” interesējas iedzīvotāji.
Bauskas novada Būvvaldes vadītāja Dace Putna norādīja, ka saskaņā ar ēkas īpašnieka sniegto informāciju zālājs starp ēku un Kalna ielu līdz Jāņiem esot nopļauts, arī krūmi izzāģēti. Tomēr būvobjekta iežogotā daļa netikšot pilnībā sakārtota, kamēr netiks pabeigti visi būvdarbi. Tie šobrīd turpinās, objektam ir spēkā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izsniegtā darbu atļauja.
“Būvdarbi tur patiesi notiek – kad biju aizbraukusi apskatīt, cilvēki tur strādāja. Būvdarbu termiņš, kas noteikts būvniecības spēkā esošajos likumos, ir līdz 2028. gada augustam. Protams, ka viņi pabeigs ātrāk, bet nevar prognozēt darbu beigšanas laiku – tas atkarīgs no finanšu līdzekļiem, ko var ieguldīt.” sacīja D. Putna.
Viena no būtiskākajām problēmām, kas apgrūtina īpašuma sakārtošanu, ir zemes un ēkas īpašumtiesību sadalījums. Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska paskaidroja, ka zeme uz kuras atrodas kinoteātris nepieder ēkas īpašniekam. “Mēs pašvaldībā centīsimies būt kā vidutājs starp zemes īpašnieku un ēku īpašnieku. Zeme pieder vienai personai, bet ēkas uz šīs zemes – citai personai. Komunikācija ir ļoti problemātiska. Ēku īpašnieki ir ar mieru izpirkt zemi, bet zemes īpašnieks nav gatavs pārdot. Neslēdz arī nomas līgumu. Tāpēc ēku īpašnieks jautā: “Kāpēc man kopt svešu zemi?” Iepriekšējais domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis janvārī sazinājās ar zemes īpašnieci, kura atbildēja, ka tikai vasarā varēs tikties, lai runātu par šo jautājumu. To atkal aktualizēsim, sazināsimies ar zemes īpašnieci un mēģināsim rast visām pusēm pieņemamu risinājumu,” solīja L. Vasiļauska.
Viņu papildina domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks: “Uz minētās zemes ir ne tikai komersantu ēkas, bet arī bērnudārzs, daudzdzīvokļu ēkas. Tur ir sarežģīta situācija, ņemot vērā vēsturiskos aspektus.”
Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka ēkas īpašnieks ir SIA “Viona”, bet 2,69 hektāru lielā zemes gabala saimniece ir Kaija Somkāne.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP )Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa pastāstīja, ka NKMP regulāra sarakste ar īpašnieku – SIA “Viona” par ēkas stāvokli uzsākta 2021.gadā. Divus gadus pēc kārtas – 2022. un 2023.gadā – ēkas īpašnieks administratīvi sodīts par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu neievērošanu.
M. Putniņa atklāja, ka 2023. gadā saskaņots fasādes atjaunošanas projekts, izsniegta darbu atļauja līdz 2025. gada septembrim. Līdz šim novērsti fasādes bojājumi, atjaunots apmetums un krāsojums. Nav pabeigta lietus ūdens novadīšanas sistēma un logu un durvju atjaunošana, ko pēc īpašnieka sniegtās informācijas, plānots darīt šogad. Iekštelpās nekādi darbi pagaidām nav veikti, un īpašnieks līdz šim nav izlēmis, kādai funkcijai ēka tiks izmantota.
“Zemgales reģionālā nodaļa pēdējos gadus regulāri (vairākas reizes gadā) ir apsekojusi Bauskas kinoteātri, tostarp kopā ar Bauskas novada pašvaldības pārstāvjiem un dažādiem speciālistiem, kas snieguši īpašniekiem un būvniekiem profesionālas konsultācijas. Pēdējā apsekošana notika šī gada martā. Šobrīd paveiktais vērtējams kā ēkas bojājumu novēršana un degradētas būves sakārtošana pilsētas centrā, kas, protams, ir labi. Svarīgi, lai ēkai tiktu atrasta tai piemērota un vēlams arī sabiedrībai pieejama funkcija, kas ļautu saglabāt autentisko interjera apdari. Un tikpat svarīgi, lai uzsāktais process turpinātos, sadarbojoties gan ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, gan pašvaldības, gan restaurācijas nozares speciālistiem,” uzsver M. Putniņa.
Latvijā tikai četri kinoteātri ieguvuši arhitektūras pieminekļa statusu: “Splendid Palace”, “Palladium” un “Teika” Rīgā, kā arī “Uzvara” Bauskā. Bauskas kinematogrāfs ievērojams ar to, ka tā ir ne tikai vienīgā kino mākslas celtne – arhitektūras piemineklis ārpus Rīgas, bet arī ar to, ka tas celts jau pēckara laikā (pieminekļu sarakstā iekļautie Rīgas kinoteātri būvēti starpkaru Latvijas laikā) un ir vienīgā ievērojamā kino pieminekļa ēka, kuras pašreizējo stāvokli Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde novērtējusi kā neapmierinošu. Bet savulaik tā bija krāšņākā Bauskā,ziņo portāls nra.lv.
Šogad aprit 23 gadi, kopš 1954. gadā būvētajā Bauskas kinoteātrī pārstāja rādīt kino. Kinoteātra ēka ar 350 skatītāju vietām un plašu foajē būvēta pēc krievu padomju arhitektes Zojas Brodas (1907-1972) tipveida projekta tā dēvētajā Staļina klasicisma estētikā, kam raksturīgas greznas detaļas (kolonnas, plafoni, ornamentālas joslas) kombinācijā ar padomju un tautisko simboliku.
Kinoteātra krāšņo apdari veikuši pašmāju meistari – kombināta “Māksla” darbinieki tēlnieka, novadnieka Mārtiņa Zaura (1915-1998) vadībā. Eleganto sienu un griestu gleznojumu autors ir baušķenieks Mārtiņš Mazurs. Lai arī “šīs greznības mērķis bija demonstrēt Padomju Savienības varenību un radīt pārticības iespaidu proletariāta apziņā”, kā raksta Bauskas vecpilsētas biedrība, latviešu mākslinieku darbs ir uzteicams.
“Grezno ēku neiederība mazpilsētu vidē iedzīvotājos nereti raisīja neizpratni un noraidījumu, ko pastiprināja arī to nepārdomātais plānojums un paviršais aprīkojums. Arī Bauskas kinoteātra ēka vērtējama kā pilsētas ainavā mākslīgi iespiests objekts, taču tā ir spilgta sava laika liecība, kas būtu saudzējama un saglabājama.
Īpaši izceļams ir kinoteātra interjers, kas spilgti ilustrē sava laika stila tendences. Lai gan kinoteātrī ir tikai viena zāle, skatītāji tika sagaidīti plašā, divstāvu foajē, kurā svinīgu noskaņu rada augsti griesti, masīvas kolonnas, barokālas kāpņu margas un smagi aizkari. Pati kino zāle ir nedaudz lakoniskāka, lieki nenovēršot skatītāju uzmanību no ekrāna, bet arī tā greznota ar savam laikam raksturīgiem akcentiem – dekoratīvām rozetēm, ornamentāliem griestu gleznojumiem un lustrām. (..) Abu mākslinieku ieguldītais darbs kino ēkas apdarē padara to par unikālu objektu ne tikai Bauskas, bet visas Latvijas kontekstā,” norāda biedrība “Bauskas vecpilsēta”.
