Aprīlī zaļā rota izzudusi nogāzē, Bauskas kafejnīcas “Pie pils” pakājē. Šeit nozāģēti vismaz 14 koki, spriežot pēc celmu diametra, tie varētu būt auguši vairāk kā 60 gadu, dažu vecums, iespējams, pietuvojies simtam.
“Bauskas novada domes priekšsēdētājs, kad sniedza komentāru par liepu zāģēšanu Salātu ielā, mierināja, ka no Bauskas pils torņa skatoties, Bauska vēl ir pietiekami zaļa. Taču jāsaka, ka ar katru dienu Bauskas sejā zaļums iet mazumā, bet jauni koki vietā neparādās, vien puķu dobēs tiek stādīti skujeņi,” teic baušķeniece Sarmīte.
Dabas aizsardzības pārvaldē informēja, ka minētā teritorija atrodas lieguma zonā, bet koku ciršanas atļauja jāprasa pašvaldībai.
Bauskas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka paskaidroja, ka koku ciršana atbilstoši Ministru kabineta 309. noteikumiem ir atļauta līdz 15. aprīlim, pēc tam var izzāģēt tikai bīstamos kokus, atjaunot zāģēšanu varēs ar 6. jūniju.
Viņš atklāja, ka privātīpašniekam koku ciršanas atļauja nav sniegta. “Drīkst bez atļaujas zāģēt kokus, kas ir bīstami un bojāti. Īpašnieks sazinājās ar mums. Atzinām, ka koki ir bīstami, atļauja speciāla nav vajadzīga, jo koki ir aizlauzti, bojāti, tikai vajadzīga fotofiksācija. Izzāģēja arī pusnolauztos un sasvērušos kokus. Pašvaldībā tikāmies ar īpašnieku, SIA “Viona”, pārstāvjiem, un viņi pēc vētras pieaicināja speciālistu, kas norādīja, kuri koki jāizzāģē. To izdarīja tagad, jo arī Bauskas pašvaldība pieprasīja sakārtot šo nogāzi,” skaidroja J. Kalinka.
Uzņēmuma SIA “Koku eksperts” vadītājs, koku eksperts, EAC (Eiropas Arboristu padomes) sertificēts arborists un koku tehniķis Gvido Leiburgs, aplūkojot fotogrāfijas no konkrētās vietas, norādīja, ka katrs koks vērtējams individuāli.
“Pēc tā, ko es redzu, varu teikt, ka zāģētāji ir ļoti pārcentušies. Pēc vētras dažkārt koka stāvoklis izskatās slikti, tiek nozāģēti koki, kuriem ir aplauzti vainagi, bet tos var atjaunot.
Norādot, ka dobumi izpuvuši un koki var būt apdraudējums nākamajā vētras laikā, ir jāsaprot, kas var notikt, ja šāds koks lūzīs. Katram kokam ir savs paredzamais krišanas virziens. Ja šajā sektorā nav apdraudējuma objektu – ēkas, transformatori, elektrolīnijas, tad kokam var ļaut nogāzties zaļajā zonā. Nav vajadzība tagad proaktīvi nozāģēt visus kokus, kuriem ir kaut kādi bojājumi. Tad jau, ja jūs mani uzaicinātu uz parku, es astoņdesmit procentiem koku atrastu kādu vainu,” atzīmē G. Leiburgs.
Vienlaikus viņš atzīst, ka ir otrs aspekts, proti, jāizvērtē, kur koki aug. “Kāds tad īsti ir tas mērķis- kādu ainavu vēlas sasniegt kultūrvēsturisko objektu – Bauskas pili. Ja paredzēta atklāta ainava, tad jebkāda veida koki traucē, tas varētu būt pietiekams arguments, lai nozāģētu. Ja tajā zonā nav tādu uzstādījumu vai mērķu tik atklātai ainavai, jāakcentē, ka koki palīdz stiprināt nogāzi, piesegt kādu neestētisku skatu, koku saglabāšana pilsētā nav mazsvarīga.
Jābūt loģiskam argumentam, kāpēc koki tiek zāģēti, kāds būs tas ieguvums no šīs veiktās darbības. Tas nav viennozīmīgi labi, viennozīmīgi slikti.. Dobumēts koks, trupējis koks, liels koks – tā ir liela vērtība pilsētai. Aktuāls jautājums – kā mēs rīkojamies ar tām vērtībām,” tā G. Leiburgs.
