Pēdējo mēnešu laikā dabasgāzes biržas cena sarukums līdz līmenim, kas bija vērojams vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, atspoguļojas arī vairāku Latvijas siltumenerģijas ražotāju tarifos, taču ne Bauskā.
Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ pagājušajā gadā Eiropā dabasgāzes cenas sasniedza rekordaugstu līmeni. Tas tādēļ, ka Krievija ievērojami samazināja gāzes piegādes, tāpat daudzviet Eiropā valdīja ilgstošs karstums. Tomēr pašlaik dažādu faktoru ietekmē gāzes cena nokritusies pat zem pirmskara līmeņa.
Piemēram, Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena otrdienas, 24. janvāra, pēcpusdienā samazinājās līdz 59 eiro par megavatstundu (MWh) salīdzinājumā ar 66 eiro par megavatstundu pirmdienas pēcpusdienā.
Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās dabasgāzes cena bija aptuveni 88 eiro par megavatstundu. Savukārt augustā, kad Krievija būtiski samazināja gāzes piegādes Eiropai, cena pārsniedza 340 eiro par megavatsundu, bet 1.decembrī tā bija noslīdējusi līdz 140 eiro, ziņo aģentūra LETA.
Bauskā iedzīvotāji nav atrauti no pasaules un lūdza “Bauskas Dzīvei” rast skaidrojumu par siltumenerģijas tarifa celšanu pilsētā. ( SIA «Bauskas siltums» no 1. februāra paaugstinās maksu par apkuri līdzšinējo 90,89 EUR/ MWh vietā uz 110,04 EUR/MWh (bez PVN), bet no 1. maija būs 110,98 EUR/MWh (bez PVN).)
“Sekoju cenām līdzi biržā, tāpat skatos līdzi, kas notiek tirgū. Visur ir cenu samazināšanās. Šķeldas cenas jau kā sen nokritušas, gāzes cenas pasaules tirgū pazeminājušās līdz līmenim, kāds bija, pirms sākās karš Ukrainā. Pamatojoties uz to, SIA “Bauskas siltums” nācās jau decembrī sākt pārskatīt tarifu un samazināt to, bet te notiek otrādi. Ja “Bauskas siltums” iepirka šķeldu pavasarī, tai arī vajadzēja būt lētākai. Kāpēc tarifs iet tikai uz augšu? Kāpēc nodomāts pāriet uz propāna gāzi, ja dabasgāzei cena ir zema? Ja augs propāna gāzei cena, uz kādu sistēmu tad “Bauskas siltums” pāries? Vai tiešām te bija vietā investīcijas cita kurināmā veida maiņai?” neizpratnē ir baušķenieks Juris.
Iedzīvotāju subsidēšana “Bauskas siltumam” radījusi zaudējumus
SIA “Bauskas siltums” valdes loceklis Ilmārs Rūsis atzīst, ka iedzīvotāju jautājumi ir loģiski, taču realitāte esot nedaudz citāda. Lai izprastu situāciju, viņš raksturo norises 2022. gadā. “Siltumenerģijas tarifa izmaiņas pie regulatora ir neelastīgs process, salīdzinot ar straujo energoresursu cenu lēcieniem. Pagājušā gada sākumā, vairākkārtīgi pieaugot dabasgāzes cenai, aprīlī tika sagatavots tarifu projekts, kuru apstiprināja oktobra vidū. Pateicoties regulatora pretimnākšanai, jaunais SIA “Bauskas siltums” tarifs stājās spēkā 15. oktobrī, nevis ar mēneša nobīdi. Tādejādi uzņēmums 10 mēnešus pērn nostrādāja ar pazeminātu tarifu, subsidējot patērētājus Bauskā. Iztrūkstot apgrozāmajiem līdzekļiem, finanšu gadu uzņēmums slēgs ar zaudējumiem 165 000 eiro apmērā,” situāciju raksturo I. Rūsis.
Viņš atzīmē, ka tarifa apstiprināšanas brīdī pieauga visas energoresursu cenas, un energoresursi tirgoti tikai par neadekvāti augstajām biržu cenām. “Tā kā tika paziņots par Krievijas gāzes vada slēgšanu, krīzes situācija izveidojās visā Eiropā. Tirgū netika piedāvāti gāzi aizvietojoši resursi – šķelda, granulas – iepirkumos bija viens piedāvājums, vai arī vispār nebija piedāvājumu. Tirgotāji vienkārši gaidīja spekulatīvā tirgus cenu paaugstināšanos. Skaidri redzams, ka dabasgāzes cenas diktē pārējo resursu cenas, pat šķeldas cenas iepirkumos pārsniedza 70 EUR/MWh, lai gan 2020. gadā cenas bija tikai 15 EUR/MWh. Šādā situācijā nekādus ilgāka termiņa līgumus par fiksētu cenu nebija iespējams noslēgt, tos lauza, tāpēc šķeldas cenas tiek pārskatītas katru mēnesi,” paskaidro I. Rūsis.
Viņš norāda, ka SIA “Bauskas siltums” šķeldu iepērk jau pēc saražotās siltumenerģijas apjoma EUR/MWh katla izejā (cena ietver arī pelnu izvešanas izmaksas), nevis pēc cenas katla ieejā, kuras norādītas Lietuvas šķeldas biržā “Baltpool”. “Iepērkam reāli saražotu enerģiju katlumājā no piegādātās šķeldas apjoma, nevis teorētiski piegādātu enerģiju katla ieejā, kuras iznākums sadedzināšanas procesā nav prognozējams. Prognozējamība ir izdevīgāka siltumenerģijas ražotājam un patērētājiem,” uzsver I. Rūsis.
Lai nepieļautu strauju tarifa kāpumu, nolemj izmantot propāna gāzi
Viņš atzīmē, ka gāzes biržas cenas neatspoguļo faktisko gāzes cenu, piemēram, pašvaldība veica kopējo dabas gāzes iepirkumu 2022. gada nogalē, Holandes birža tajā brīdī uzrādīja cenu 77 EUR/MWh. “Dabasgāzes tirgotāji piedāvāja cenu aptuveni 130 EUR/MWh, jo gāze jau iepirkta agrāk, lai vispār patērētājiem būtu nodrošinājums ar enerģiju. Tirgotāju piedāvātajai cenai vēl jāpieskaita akcīzes nodoklis, fiksētas ikmēneša pārvades, uzglabāšanas un sadales izmaksas. Līdz ar to mēnešos ar nelielu patēriņu gāzes cena SIA “Bauskas siltums” būtiski sadārdzinās un otrādi.
Lai diversificētu kurināmā piegādi, nepieļaujot strauju tarifa pieaugumu un vispār nodrošinātu pilsētu ar siltumenerģiju 2022. gada sākumā tika pieņemts lēmums divus no esošajiem trīs dabasgāzes katliem pielāgot darbībai ar sašķidrināto (propāna) gāzi. Dažu stundu laikā pārkārtojot degli, iespējams katlus darbināt gan propāna, gan dabasgāzes režīmā. Viens katls tiks atstāts pastāvīgam iekšējam pieslēgumam pie dabasgāzes tīkla. Propāna gāzes cenas ir bijušas ļoti stabilas visa gada garumā, un daudzi vidējas jaudas ražošanas uzņēmumi pāriet uz to. Augstā pieprasījuma dēļ kavējās iekārtu piegāde, plānojam propāna ekspluatāciju uzsākt šī gada martā,” paskaidro I. Rūsis.
Viņš akcentēja, ka, samazinoties energoresursu cenām, SIA “Bauskas siltums” izmantos regulatora doto atļauju uzņēmumam pašam noteikt gala tarifu, taču esošā regulējuma dēļ, tas iespējamas ar viena mēneša nobīdi. Vienlaikus I. Rūsis atzīmēja, ka SIA “Bauskas siltums” tarifi ir salīdzinoši zemi attiecībā pret citām Latvijas pilsētām.
