Nestandarta sezona, kurā grūti novērtēt gaidāmo ražu kopumā, jo katrai kultūrai apstākļi un ietekme ir atšķirīgi. Tā «Bauskas Dzīvei» pauž uzrunātie mūspuses zemnieki.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja konsultants Edgars Dzelme pauž «Šī ir pārbaudījumu pilna sezona, kuru kopumā nevar vērtēt kā labu. Manā 20 gadu agronoma pieredzē neko tādu neesmu piedzīvojis.» Viņš atgādina, ka nelabvēlīgo apstākļu dēļ pagarināts platībmaksājumu iesniegšanas termiņš un lietavu izraisīto plūdu kompensāciju pieteikšana līdz 31. jūlijam.
Ražu prognozēt vēl grūti, jo laikapstākļi ir nestandarta un nevar visu novērtēt kopā, «Bauskas Dzīvei» saka E. Dzelme.
«Graudaugu ziemājiem ražai jābūt kaut cik normālai, ja laukā nav izslīkušu pleķu. Ar vasarājiem ir sarežģītāk – ja zemnieks paspēja apsēt laikus martā, vajadzētu būt normālai ražai, jo mitruma augiem kopš maija pietiek un tie aug labi. Tiem, kas vēlāk iesējuši, nekā diža nav. Ja kaut kur uz lauka stāvējis ūdens, tur ir slikta prognoze. Atšķiras, kad ir iesētes –, bet martā sētie vasarāji aug labi,» savdabīgo situāciju raksturo lauku speciālists.
Visvairāk rūpju šogad ir par dārziem. «Augļukokiem raža nebūs laba, jo salnās ziedot apsalušas ābeles un ogulāji,» stāsta E. Dzelme, «daudz negaidām no ķirbjiem, kabačiem, gurķiem, jo tie ir siltumprasīgi, tāpēc sezona būs lēna vai nekāda. Gurķu audzētāji platības pārstādījuši pa trim reizēm, jo katru reizi noslīka. Atkarībā no vietas kartupeļi izskatās labāk.»
E. Dzelme vērtē, ka šogad lauku saimniecībās liela loma bijusi veiksmes faktoram, jo mainīgajos laikapstākļos nevarēja zināt, kad ko darīt, un kādam paveicās ar sēšanu vai stādīšanu īstajā brīdī. Savukārt augļu un ogu bijuši bezspēcīgi. «Nevar mainīt sastādītos kokus un krūmus vai ietekmēt ziedēšanas laiku, bet atliek tikai vērot, vai salnas ķers vai ne,» raksturo lauku konsultants, «šī nozare salnās cieš jau pāris pēdējos gadus, tāpēc par to ir lielākās bažas.»
Sliktākā – pēcietekme
Vecsaules pagasta SIA «Kalnakrogs Agro» valdes loceklis Gints Liepiņš situāciju savos stādījumos «Bauskas Dzīvei» komentēja šonedēļ uzreiz pēc tam, kad atbildīgo dienestu speciālistiem bija izrādījis laukus. Pārbaudīta integrētās audzēšanas nosacījumu izpilde un lauku stāvoklis pēc lietavu radīto postījumu pieteikuma.
«Procentuāli grūti novērtēt, cik galu galā izslīcis. Tagad neliekas, ka būtu ļoti daudz, bet lietusgāžu laikā izskatījās traki,» stāsta lauksaimnieks, «sliktākā ir pēcietekme – sīpoli joprojām nīkuļo, kartupeļi pūst. Paldies Dievam, ka lietus bija tad, ja lītu tagad, būtu vēl sliktāk. Tagad var redzēt, ka ir izslīkuši pleķi, skaidrs, ka tur nav vērts braukt ar kombainu un vest uz pagrabu puvekļus.»
Kā skaidro G. Liepiņš, dārzeņu augšanu ietekmē daudzi apstākļi – saule, mitrums, puve, kukaiņi u. c. Tāpēc ražu pašlaik grūti prognozēt. «Katru gadu kartupeļiem tā var būt plus vai mīnus 15%. Vienkārši dari to, ko vari izdarīt, un cāļus skaiti rudenī! Ražas pēcietekme var būt pat 30-40% uz atsevišķiem laukiem. Sīpoliem zeme sablietēta. Maksimālais ievākums kartupeļiem var būt 50-80 tonnas no hektāra, bet šogad vairāk par 20 nevar cerēt. Sīpoli labāk padevušies tie, kas auguši no sīksīpoliem, jo tiem bija ātrāka dīgšana, bet no sēklas vajag vairāk enerģijas, pirmajām lapām uzgāzās lietus un nebija gaisa.»
Kompensācija par lietavu radītajiem zaudējumiem būs atkarīga no vērtējuma, taču īpaši dārzeņu audzētājs uz to necer: «Ja tāda būs, ļoti priecāsimies.»
Kopj kociņus nākamajai vasarai
Bioloģiskajā augļu dārzā «Pienjāņi» pie Skaistkalnes šovasar nevalda priecīga noskaņa, atzīst agronome Inese Skrēbena.
«Īsi varu teikt – vissirslikti. lv,» skumji pasmaida dārzkope, «salnas nodarījušas postījumus, nevaram neko plānot. Ziedēja skaisti, pilnas ābelītes, un vienā momentā lielākā daļa nosala. Cerējām, ka pēc nosalšanas ziedos kaut kas atkopsies, bet tagad jau zinām, ka tur nekā nebūs – mazāk, nekā jebkad. Strādājam, kopjam dārzus, skatāmies zilās tālēs. Ja mums ražas nav, mitrums un vēsums vairs neko nenozīmē. Pabarosim kociņus nākamajam gadam un gaidīsim, kas notiks. »
I. Skrēbena raksturo, ka šajā sezonā nebija ne īstas ziemas, ne pavasara, ne vasaras. Tomēr dārznieki kopj stādījumus, kaut arī ābolu būs mazāk, jo sertifikācija tāpat ir jāiziet, tur nekas nemainās, piebilst agronome.
Peļķes pazudušas
Savukārt Codes pagasta graudaudzētāju saimniecības «Vaidelotes» laukos aina ir cerīga – lietavas lielus postījumus nav nodarījušas, peļķes jau pazudušas, tikai vasarāju sējumos ir nelieli izslīkumi, «Bauskas Dzīvei» raksturo zemnieks Arnolds Jātnieks.
Saimniecībā audzē gan ziemas kviešus un rapsi, gan vasaras kviešus un rapsi, kā arī pupas un zirņus. Pašlaik raža gaidāma normāla, tomēr saimnieks to prognozē piesardzīgi, jo līdz pļaušanas sākumam vēl dažas nedēļas.
