Svētku priekšvakarā pie Jāņa un Aigas Zeltiņiem Iecavas pusē lūkojam, kā aug zemenes siltumnīcā un kā zied rudzupuķu pļava
Iecavas pagasta «Vētru» saimnieki Jānis un Aiga Zeltiņi, neraugoties uz darba dunu, Jāņus svinēšot godam. Bet pirms tam vēl viņiem citu līgotāju svētku galdiem jāpaspēj sarūpēt gan kas saldāks – zemenes, gan skaistāks – rudzupuķes.
Trīs zemeņu ražas vienā sezonā
Kā atklāj saimnieki, Jāņi «Vētrās» parasti izvēršas vērienīgi. Kur tad lai Līgo vakarā dodas tuvi un tāli draugi? Protams, pie Jāņa! Bijuši pat tematiskie svētki, piemēram, ar limuzīnu Jāņu nakts krāsā. Un Zeltiņi nebēdā, ka pirms svinībām vēl savos 1,6 hektāros nāksies krietni pastrādāt, īpaši jau rudzupuķu pļavā. Taču līgotājiem kārojas arī zemenes, Jānim arī tikšanās dienā zvana pircēji, lai sarunātu ogas.
Pirms nokļūstam Zeltiņu zemeņu valstībā vairāk nekā 300 kvadrātmetru platībā, Jānis rāda mazo, apkurināmo stādu siltumnīcu. Tas esot viņu izmēģinājumu lauks. Tur pirms trīs gadiem sākās zemeņu audzēšanas sāga. Paši uzcēluši siltumnīcu, ierīkojuši apkures un laistīšanas sistēmas. Sāka ar remontantajām šķirnēm, pirmajā sezonā kopumā novācot 150 kilogramus ogu. Arī tagad siltumnīcā aug zemenes – agrā šķirne ‘Flair’. Jānis atklāj, ka vispār jau šādas šķirnes siltumnīcā paliek tikai vienu sezonu, noražojušas tās ņem ārā un izstāda uz lauka, ja vēlas. Taču pērn Zeltiņiem neatlika laika to izdarīt, tāpēc zemenes pārziemoja kūdras maisos. 28. februārī siltumnīcu iekurināja, un uz 1. maiju jau varēja notiesāt pirmo ogu.
Jānis teic, ka pats zemeņu audzēšanas sākums esot bijis diezgan žēlīgs, bet, kad saprata, kā ogas siltumnīcā pareizi pabarojamas, tā lieta esot aizgājusi.
350 kvadrātmetrus lielajā zemeņu siltumnīcā aug remontantās šķirnes, kuras ražo neatkarīgi no dienasgaismas ilguma. Tās noražo vienu reizi, piemēram, Zeltiņu siltumnīcā pirmā raža jau iet uz beigām. Tad cerus apkopj – izgriež vecos ziedkātus un stīgas, un nāk atkal jauni ziedi, kuri rezultēsies otrajā ogu ražā apmēram jūlija vidū, beigās. Pēc tam sekos nākamā ceru apkopšana un trešās ražas ienākšanās. Principā remontantās zemenes varētu ražot arī ceturto reizi un tad jau būtu kā tajā pasakā – zemenītes sniegā, bet mūsu laikapstākļi tam nav piemēroti. Tad ir jānodrošina apkure, bet galvenais – pietrūkst saules gaismas. Zeltiņi pēdējās ogas ir ēduši pat pirmajā adventē.
Patīk izaicinājumi
Lielo siltumnīcu Zeltiņi taisījuši paši kopā ar palīgiem. Izmantoti pamatīgi kokmateriāli no vietējā gatera. Draugi jautājuši, ko tik labus materiālus izmanto plēves siltumnīcai, bet Jānis zina, kādus vējus var sagaidīt «Vētrās». Kad mūsu pusē plosījās vētra, arī saimniecībā stihija ābeles izgāza, bet siltumnīca palika neskarta. Arī siltumnīcas aprīkojums – galdi, uz kuriem aug zemenes, pašu darināti. 350 kvadrātmetri tika uzbūvēti 16 dienās, bet ar plēvi pārvilkti pāris stundās, izmantojot īpašu Iecavas piegājienu.
Kad siltumnīca bija gatava, lēciens no 300 stādiem uz jau 1400 un 70 kg ogu vienā lasīšanas reizē, bijis liels izaicinājums. Bet, kā sacīja Jānis, Zeltiņiem izaicinājumi patīk.
Stādmateriālam Jānis iegādājas frigo konteinerstādus, lielākos, kas pieejami, lai tie jau tajā pašā sezonā ražotu. Šie stādi izrakti miera periodā oktobrī un tad līdz stādīšanai tiek uzglabāti mīnus grādu temperatūrā. Saldēti tie atceļo konteinerā, smuki sakārtoti pa kastītēm. Atkarībā no gaisa temperatūras tiem vajadzīgas vairākas dienas, lai pilnībā atkustu.
Kad siltumnīcā redzi brangu zemeņu ceru rindas ar ogām kā krellēm, grūti noticēt, ka tās ir iestādītas tikai šajā pavasarī. Atslēgas vārds šeit ir konteinerstādi – tie ir īpaši sagatavoti, izgājuši jau ziemas periodu. Kad tos iedēsta substrāta maisos, kuri tiek ražoti Lietuvā, tiem tiek dots starts – lūdzu, jums pavasaris, audziet un ražojiet!
Lielā zemeņu siltumnīca nav apkurināma. Šopavasar dabas māte bija sarūpējusi pārbaudījumu, uzsūtot nopietnākas salnas, kad temperatūra nokritās līdz pat mīnus pieciem sešiem grādiem. Tad siltumnīcas abos galos pie darba tika likti siltā gaisa pūtēji. Uzdevums bija noturēt temperatūru virs nulles, pretējā gadījumā jau izplaukušie ziedi varētu apsalt.
Var kontrolēt augšanas apstākļus
Lielāko daļu siltumnīcas jeb četras centrālās galdu rindas aizņem remontantā šķirne ‘Favori’. Tā izvēlēta pērn, konsultējoties ar zinošo «Augusta zemeņu» saimnieku Guntaru Dzērvi. Pagājušajā gadā tika pamēģināts, kā šīs ogas patiks pircējiem. Un kundēm iegaršojās. Kas nopirka vienu kilogramu pagaršošanai, brauca vēl pēc nākamajiem. Tāpēc arī šogad nolemts neko nemainīt un ļaut ‘Favori’ rādīt, ko spēj. Jānis šīs ogas raksturo kā mutē kūstošas.
Pavasarī šķitis, ka lielā pieprasījuma dēļ ogas varētu arī visiem gribētājiem nepietikt, tāpēc pa Lieldienām dažu dienu laikā tapušas vēl divas galdu rindas, kurās sastādīta cita remontantā šķirne ‘Aurora Karima’. Tā vēl tikai sārtojas un būs gatava apmēram tad, kad ‘Favori’ jau savu pirmo ogu salūtu būs izšāvusi.
Līdz ar to šobrīd siltumnīcā aug aptuveni 2000 zemeņu.
Siltumnīcā atšķirībā no lauka visas aizmetušās un sārtojošās zemenes ir kā uz delnas. Tāpēc skats, kaut Jāņa vārdiem palikuši vien desmit procenti ražas, kutina nervus. Ogu krelles – nu nav cita labāka salīdzinājuma. Tā ir arī viena no šādas audzēšanas priekšrocībām – ogas ir pārskatāmas, tīras, tās vējojas, tāpēc tās mazāk skar puves. Citi kārumnieki, piemēram, visu nīstie kailgliemeži, tām klāt netiek.
Protams, svarīgākais ieguvums, izvēloties audzēt zemenes segtajā platībā, ir iespēja kaut ko regulēt augšanas apstākļos. Jānis stāsta, ka arī dienvidu reģionos audzē segtajās platībās, jo tā var regulēt arī pārmērīgu karstumu. Zeltiņu siltumnīca arī aprīkota ar ēnošanas agrotīklu, jo saule var pamatīgi izcepināt gan cerus, gan ogas. Jānis izdomājis pats savu ēnošanas tehnoloģiju, jo speciālie tīkli sanākot vismaz desmit reizes dārgāk. Siltumnīcā var mazināt arī negatīvo vēja vai mitruma ietekmi.
Otrā raža būs tā lielākā
Savukārt tie, kas līkņājuši pa zemeņu dobēm, noteikti novērtēs, cik ērtāk tās ir lasīt, ja vari atrasties stāvus kājās un visas ogas vārda tiešā nozīmē ir acu priekšā.
Jānis tā arī saka – šādi zemenes audzēt ir komfortabli. Viņam neesot vairs tas vecums, kad tupus rāpus var ložņāt pēc ogām.
Ogu ķekaru balstīšanai Jānis izmanto palešu sietu. Protams, ir speciālas lentes, taču tādas izmaksātu dārgāk. Bez balstiem neiztikt. Uz katra ķekara ir aptuveni piecas sešas ogas, ogas vidējais svars ir ap 25–50 gramiem. Parēķinot sanāk svars, kas var izlauzt ceru. Arī ogu kātiņi var aizlūzt, un tad, Jāņa vārdiem, sanāk tik tāds nelikvīds – ogas, kurām nepienāk gana daudz barības vielu, tāpēc tās ir mazākas un skābākas, der tikai kompotiem un ievārījumiem. Izbrāķētas tiek arī, kā tās dēvē Zeltiņi, smaidošās zemenes. Tās jau pērn aizmetušās cerā, bet stādot tās neizdevās izgriezt. Šādas ogas normāli neattīstās un sanāk vien tādi sačokurojušies zemeņģīmji.
Ja zemenes audzē zem segumiem, kur nepiekļūst vējš un kukaiņi, kas ir galvenie palīgi apputeksnēšanā, tad ir jāsarūpē arī palīgu pulks. Zeltiņi speciāli šim nolūkam pērk kamenes, turklāt ar vienu saimi visai vasarai nepietiek.
Šī pirmā raža esot tik tāds ieskrējiens. Visbagātīgākā sagaidāma jūlijā, kad varētu būt vismaz par 30 varbūt pat 40% vairāk ogu. Jānis aicina atbraukt uz zemeņu ziedēšanas laiku. Ceri tad atgādinot ziedu kupenas. Aiga bagātīgajā ziedēšanā pirmo reizi sajutusi, ka zemeņziedi arī smaržo.
Pieejot pie ceriem, var redzēt, cik daudz ogu bijis – par to liecina noplūkto ogu kātiņi. Noražojošo ceru apkopšana jāveic pēc iespējas vienmērīgāk un īpaši nekavējoties, lai jaunā raža ienāktos aptuveni vienā laikā. Turklāt augu barošana notiek caur pilienlaistīšanas sistēmu, bet tā pieskaņota dažādiem augšanas posmiem. Jānim daudzi prasot, kā viņš zina, kā zemenes piebarot. Viņš smejas, ka nav skolots agronoms, tikai vienkāršs miesta traktorists, taču mācās, turklāt rūpīgi pēta, kas zemenēm trūkst.
Kad šā gada ceri būs noražojuši, tie siltumnīcu pametīs. Daļa tiks izstādīta uz lauka. Tas, kā stāsta Jānis, ir mazmeitiņu projekts, kurā vecvecāki piedalās pavisam nedaudz. Sezonā uz lauka no remontantajām šķirnēm var novākt divas ražas.
Nākamajā pavasarī siltumnīcā tiek dēstīts jauns stādmateriāls. Aiga salīdzina, ka kādreiz citi steidzināja tulpes, viņi steidzina zemenes.
Cik kilogramu no cera šajā sezonā?
«Mēs varam teikt, ka katru gadu mums ir zemeņu gads, jo varam veidot apstākļus, kuros šīs ogas ražo. Vai ārā uz lauka būs zemeņu gads – tas vēl nav zināms. Aplēses jau rāda, ka agrās nebūs. Kas būs ar vēlajām, ja mitrumam piepulcēsies siltums? Tad būs slikti,» Jānis raksturo šā gada zemeņu ražas perspektīvas.
Zeltiņi neuztraucas par konkurentiem – lai tik stāda un mēģina. Ir tādi, kas izmēģina un ātri vien met mieru. «Es eju līdz rezultātam, lai kāds tas būtu – kādreiz švakāks, citreiz labāks. Tā ir mana spītība,» teic Jānis.
Pērn Zeltiņi zemenes tirgojuši Iecavas tirgū, šogad ogu visiem gribētājiem pat nepietiek. Pircēji bijuši no Valmieras, Madonas, par Rīgu nemaz nerunājot. Ogas savai ēdienkartei «Vētrās» iepērk arī Bauskas kafejnīcas.
Zeltiņu zemenēm ir savs zīmols «Pie krusttēva Vētrās». Kad sākuši tirdzniecību, prātojuši, kā reklamēties. Iedvesma smelta no krustbērnu ierastās atbildes, kas viņiem jautā, kur brauksiet.
Kā – kur? Pie krusttēva Vētrās! Ar šādu nosaukumu saimniecība meklējama arī sociālajos tīklos. Bet reālajā dzīvē «Vētras» atrodamas Iecavas pievārtē netālu no A7 šosejas. Iebraucamā ceļa galā pircējus laipni sagaida zaķis, un jau pa gabalu redzama arī tirgošanās nojume ar lielu zemeni uz sāna.
Draugi mudinot Zeltiņus celt vēl vienu siltumnīcu. Jānis uz to tik atjoko, lai iedod 10 tūkstošus, tad būs. Apmēram tik izmaksājusi pirmā lielā būve, zemeņstādus ieskaitot. Turklāt tas pie nosacījuma, ka lielākoties viss taisīts pašu spēkiem.
Zeltiņi ir apņēmības pilni zemeņu audzēšanu turpināt. Pirmkārt, tas esot patīkams darbs, kur redzi darba rezultātu. Otrkārt, kā jau minēts iepriekš, Zeltiņiem patīk izaicinājumi, tāpēc Jānim viens tāds ir padomā: «Pērn no stāda visas sezonas laikā novācām 1,3 kilogramus ogu. Bet ir kur tiekties, jo Holandē no krūma ceļ ārā pat 2,4 kilogramus. Tāpēc jāpārbauda, ko mēs varam.»
Esot vēl arī idejas, kā zemeņu piedāvājumu dažādot, piemēram, zemenes šokolādē vai zefīrā, taču pagaidām visam laika nepietiek. Tomēr plāni esot jākaļ, tāpēc jau dzīvojam.
Sāka ar rudzupuķēm
Stāsts par Zeltiņiem nebūtu pilnīgs, ja neieskatītos viņu ziedu laukā. Tieši ar puķēm viņi savu lauku biznesu sākuši, kad pirms deviņiem gadiem pārcēlušies uz dzīvi «Vētrās».
Kāpēc rudzupuķes, nevis tik modīgās peonijas vai tulpes? Jāņa meitas jau labu laiku laukmalēs bija plūkušas rudzupuķes tirdzniecībai. Aigai radusies ideja – varbūt nav ko brist pa laukiem, zeme ir, jāiesēj pašiem savas rudzupuķes. Sēja pavasarī – nesadīga, tad vasarā – arī ne. «Kasīju pakausi un domāju, pag, vai tik audzēšanas noslēpums neslēpjas nosaukumā. Rudzu un puķes. Un kad tad sēj rudzus? Rudenī. Bingo!» atceras Jānis. Arī šobrīd uz lauka jau zied rudenī sētās, bet papildus iesētas arī pavasarī. Sasējuši arī daudzkrāsainās, taču spītīgi uzziedējusi tikai rudzupuķu zilā klasika. Rudzupuķes Zeltiņi audzē grieztajiem ziediem.
Šī gada laikapstākļi skaisto ziedēšanu izšūpojuši, paskādējušas gan pavasara salnas, gan vēji. Jānis atceras, ka pavasara niknajās salnās rudzupuķēm nabadzītēm no rīta visas ziedgalvas bija noliekušās.
Pāris rindās aug arī margrietiņas, bet plašāks gabals atvēlēts studentneļķēm. Tās aukstumi un lietavas šogad krietni pamocījušas. Ziedi skaisti, bet lapas cietušas.
Puķes Zeltiņi tirgo pēc pasūtījuma, kaut ko ved arī uz Rīgas nakts tirgu. Rudzupuķes cilvēki labprāt pērkot uz izlaidumiem, atsevišķi skolotāji jau pasūtījuši arī uz Dziesmu un deju svētkiem. Savukārt līgotājiem koši zilie pušķi būs sagatavoti un nopērkami «Pie krusttēva Vētrās» nojumē. ◆
