Mūža mājas radis ilgdzīvotājs, neparasts baušķenieks. Daudzpusīga, talantīga personība, kura visu dzīvi piepildīja ar savām vērtībām, nelaipojot un nepakļaujoties, nebaidoties paust pretējas domas tradicionālam skatījumam.
Atmiņā ir viņa vadītās dzimtenes mācību stundas jeb pārgājieni pa Latviju vēl padomijas gados. Izteiksmīgi un viedi sniegtā informācija tagad šķiet kā aizmetnis mūsdienās populārajām mežtakām. Ja Guntars nakti pavadīja teltī, tad aitas ādā nevis guļammaisā ieritinājies. No rīta ar troksni metās ezerā vēsā peldē. Visu mūžu dzīvojot upes krastā, Mūsa viņam bija kā veldze, kā zāles mundrumam.
Baušķenieku aktīvā tūrisma grupas viņš vadīja tālos, pat riskantos ceļos ārpus tēvzemes. Tā bija tuvināšanās dabas dažādībai, spēka un izturības pārbaudījums. Savulaik bijušajā Bauskas rajonā aktīvi darbojās tūrisma klubs, dažādu sacensību organizatoru vidū allaž bija Guntars. Kājāmgājējs, turklāt straujā solī. Savu automašīnu «Moskvič» viņš uzdāvināja senās tehnikas muzejam Gailīšu pagastā.
Neparastā baušķenieka ikdiena bija pieticīga, pat askētiska, toties garīgi piepildīta. Sevī noslēdzies, viņš paveica daudziem redzamus darbus, strādādams kultūras nozarē. Joprojām viņa rokraksts saredzams Bauzes tirgus nosaukumā. Mākslinieka noformētāja roka bija trenēta, veidojot afišas kādreizējā kinoteātra «Uzvara» reklāmas stendiem. Guntara zīmējumi izmantoti arī reģionālā laikraksta «Bauskas Dzīve» priekšteča «Komunisma Ceļš» vizuālajā tēlā. Dažādu gadu avīzēs lasāmi viņa rakstītie teksti, kas redakcijai bija iesniegti glītā rokrakstā. Publikācijas tapušas par dažādām tēmām, atklājoties zināšanām vēsturē un kultūrā.
Ja vien dvēseļu satikšanās ir iespējama, tad bezgalība tuvinās īpašos trīs baušķeniekus. Guntars Krūzmētra pievienojas saviem laika un domu līdzgaitniekiem neremdināmajiem Laimonim Šulcam un Normundam Pūķim. Viņiem šajā saulē nebija garlaicīgi, domājams – arī viņsaulē.
