Teju visā Latvijā naktī uz sestdienu bija redzama ziemeļblāzma. Iedzīvotāji to piefiksējuši arī Bauskā, Iecavā, Rundālē un citviet mūspusē.
Zinātāji stāsta, ka kaut kas līdzīgs, bet ne tik spožs un izteiksmīgs, esot pieredzēts pirms 40 gadiem. “Ko tādu var piedzīvot reizi mūžā! Viens mazais sapnītis ir piepildījies. Novēlēšu, ko tādu pieredzēt vēlreiz,” sajūsminās Ilga.
“Šis ir kaut kas vārdos neaprakstāms! Stāvi un baudi kā ziemeļblāzma veido kupolu virs tevis. Šādā naktī gulēt ir grēks,” sociālajā tīklā “Facebook” pauž Ieva.
“Es beidzu skatīties šovu pulksten trijos naktī. Četras stundas, nosaluši pirksti, izlādēts telefons. Šādu Auroru neviens vēl Latvijā nebija redzējis. Krāsu toņi visi iespējamie, bet vislabākais bija pēc pulksten vieniem. Visapkārt griezies un visur krāšņums! Tu skaties un netici tam, ko redzi! Vienkārši nespēj tam noticēt! Visu varēja redzēt ar acīm, nevajadzēja fotošopu. Tā kā apsveicu visus, kas šo mirkli izbaudīja!” pavēstīja Inese.
Baušķenieks Mārcis Paņēvics seko ziemeļblāzmas prognozēm viedtālruņa aplikācijās. Viņš atzīst, ka tik iespaidīga dabas parādība mūspusē vēl nav bijusi. “Aplikācijā atnāca paziņojums, ka būs liela iespējamība redzēt, un es devos uz vietām, kur nav laternu un mazāk pilsētas gaismas. Labākais mirklis bija ap 23:30 līdz pusnaktij,” stāsta M. Paņēvics. Viņš fotografējis ar telefonu “Sony Xperia 1|V”, izmantojis statīvu, lai ir stabilāk, jo rokās turēt neesot iespējams dēļ ilgās ekspozīcijas.
Baušķenieks Guntars Homičs ziemeļblāzmu devās vērot uz Īslīci, kur to iemūžināja ar digitālo fotokameru “Sony Alfa 6000”. “Šoreiz telefona aplikācija KP indekss (globālais ģeomagnētiskās aktivitātes indekss) bija uzlēcis līdz 9 augstākajam. Ziemeļblāzmu šoreiz varēja jau sākt novērot krēslas laikā, kas tiešām bija ļoti iespaidīgi. Pašreizējās prognozes rāda, ka ziemeļblāzma būs novērojama arī naktī uz svētdienu, iesaku katram, kas nav redzējis šo brīnumaino dabas parādību noteikti šonakt pavērot debesis!” tā G. Homičs.
Astronoms Ilgonis Vilks tviterī jau 9. maijā vēstīja, ka nedēļas beigās tiek solīta ģeomagnētiskā vētra, spēcīgākā pēdējos gados. “Liela Saules plankumu grupa radījusi virkni izvirdumu, kas nāk Zemes virzienā. Gaidāma ziemeļblāzma, kas gaišo nakšu dēļ Latvijā var būt slikti redzama, un citi efekti, kas vairāk ietekmē kosmiskos aparātus,” raksta I. Vilks.
Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana. Ziemeļblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums.
Visbiežāk ziemeļblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk — ziemā un vasarā. Novērojot ziemeļblāzmu no Zemes, tā parādās dažādās krāsās, kuru izvietojums ātri mainās. Var vērot daudz dažādu ātri skrejošu joslu, “aizkaru” u.c. Novērots, ka paralēlie blāzmas stari bieži stiepjas Zemes magnētiskā lauka virzienā (jeb paralēli tam). Ziemeļblāzmas ilgums var būt no dažiem desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm.
🌌 Šīs nakts ziemeļblāzma Jelgavā!
— Martins Bergšteins (@MeteoLatvia) May 10, 2024
Labākā ziemeļblāzma ko esmu piedzīvojis – visa debess zaļganos, sarkanos un violetos toņos. Dinamiski stari un kas pats galvenais – ziemeļblāzmas vainags (brīdī kad tā ir tieši virs galvas).
Aurora with bright, dynamic pillars and aurora… pic.twitter.com/HFASAXm0VO
Vienlaikus tik spēcīga ģeomagnētiskā vētra, kas turpināsies visu nedēļas nogali, var izraisīt satelītu un elektroapgādes tīklu darbības traucējumus, ziņo aģentūra LETA.
Kā liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) Kosmosa laikapstākļu prognožu centra sniegtā informācija, piektdien ap plkst.19 pēc Latvijas laika uz Saules sākās koronālās masas izgrūšana jeb plazmas un magnētiskā lauka izvirdumi no Saules.
Vēlāk notiekošais tika atzīts par “ekstremālu ģeomagnētisko vētru”. Tāda kategorija piešķirta pirmo reizi kopš 2003.gada oktobra, kad tā dēvētajās Halovīna vētrās radās elektroapgādes pārrāvumi Zviedrijā un elektrotīklu bojājumi Dienvidāfrikā.
Izvirdumu turpināšanās gaidāma arī tuvāko dienu laikā. Amatpersonas ir brīdinājušas satelītu operatorus, lidsabiedrības un elektrotīklu kompānijas veikt piesardzības pasākumus saistībā ar iespējamiem traucējumiem, ko var izraisīt izmaiņas Zemes magnētiskajā laikā.
Tikmēr sociālās saziņas tīklos cilvēki no Ziemeļeiropas, arī Latvijas, līdz Austrālijai un Āzijai jūsmo par skaistajām ziemeļblāzmas fotogrāfijām.
Visspēcīgākā ģeomagnētiskā vētra vēsturē ir reģistrēta 1859.gada septembrī. Tolaik telegrāfa līniju tehniķi guva elektrošoku un aizdegās telegrāfa aprīkojums.
