Iecere par dažiem velotramplīniem Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā dzima 2021. gada pavasarī. Sestdien, 2. augustā, pēc vairāk nekā četriem gadiem, skanot dziesmām un pateicībām atbalstītājiem, veloparka «Uzvara» būvēšanas un iekārtošanas posms noslēdzies un nu, kā atzīst idejas autors Mārcis Pļaviņš, vairāk varēs domāt par to, kā uzbūvēto popularizēt arī sportistu vidū.
Veloparku «Uzvara» atklāja jau pērn, bet sestdien svinības tika rīkotas, lai teiktu paldies visiem, kas četru gadu garumā ir palīdzējuši ieceri īstenot dzīvē. Šajā reizē muzikālas iesvētības bija arī jaunuzbūvētajai skatuvei un lapenei, kas papildinājušas veloparku.
Mārcis Pļaviņš pastāstīja, ka 2021. gada aprīlī dzima ideja par pāris tramplīniem, uz kuriem vingrināties velobraukšanā, taču, pateicoties atbalstam un tam, ka idejai tik daudzi noticēja, kopdarbā radīts kas daudz vērienīgāks.
Liela daļu finansējuma parka izveidei saņemta no Lauku atbalsta dienesta, taču atbalsts nācis arī no uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Projektu veidā līdzekļi piesaistīti arī no pašvaldības.
Sākotnēji ideja bija iekļauta projektu bankā, kur iedzīvotāji varēja ziedot. Tā izdevās iegūt ap 6500 eiro. Pēc tam pamazām tika piesaistīti arvien jauni atbalstītāji un meklētas iespējas, kur iegūt papildu līdzekļus.
Uzņēmumi palīdzējuši ne tikai finansiāli, bet arī praktiski, piemēram, noziedojot smilti trasei vai iedodot tehniku būvdarbiem. Lielākā daļa bija vietējie uzņēmumi, taču bija arī tādi, kam vienkārši patika ideja un kuriem nav saistības ar Bausku vai Uzvaru.
Veloparks «Uzvara» kopumā aizņem pushektāru. Tas sastāv no četriem elementiem. Galvenais un populārākais ir, tā saucamā, pumpu trase (no angļu valodas pumpt track).Tā ir asfaltēta, ar dažādiem līkumiem un virāžām un izbraucama ar nemotorizētiem transporta līdzekļiem ar riteņiem, sākot ar velosipēdu un beidzot ar skrituļslidām. Ir pat vecāki, kas savus mazuļus ratiņos izvadā pa trases līkločiem.
Otrs elements ir bērnu trasīte, kur apgūt pirmās prasmes, sākot jau ar līdzsvara divriteni. Tur ir šķēršļu josla, kas imitē braukšanu uz ielas, piemēram, uzbraukšanu uz apmales. Trešā daļa ir tramplīnu līnija nopietnākiem braucējiem, kas gatavi augstiem palēcieniem un trikiem. Ceturtais elements – slīdkalniņš – vasarā no apmeklētāju acīm ir paslēpies, bet trase uztaisīta tā, lai ziemā pa to varētu braukt un slidināties. Mārcis norāda, ka veloparka teritorijā jau dabīgi bija pakalniņš. To neaprīkoja ar šķēršļiem, papildināja vēl ar virāžu, lai jautrāk vizināties. Tagad padomāts arī par to, lai vecākiem vieglāk būtu uzvilkt ragavas kalnā.
Parka «rokas un galva» ir uzņēmuma «We Build Parks» pārstāvis un projekta vadītājs Toms Pērkons. Viņš atklāj, ka ir noteikumi, kā šādos objektos pareizi izbūvējami līkumi, virāžas, iebrauktuves un izbrauktuves, lai braucēji var trasi sekmīgi izmantot. «We Build Park» Latvijā ir izveidojis ap 50 līdzīgu trašu. Uzvarā esot vidēji sarežģīta trase, kurai ir arī pa kādam tehniski izaicinošākam līkumam.
Šādu objektu izbūve sākas ar komunikāciju instalāciju, lai no objekta novadītu lieko ūdeni un tas nekrātos trasē. Pēc tam ar šķembām un smiltīm veido reljefu, kuru uzņēmuma pārstāvji paši testē. Visbeidzot klāj asfaltu, kas ir tikai un vienīgi roku darbs, ar ķerrām un blietēm panākot, lai ir vajadzīgā forma un līdzens, lai nav par dziļu vai asu.
Trase piemērota braukšanai ar visu, kas ripo, tikai galvenais – jābrauc virzienā, kāds norādīts uz seguma, citādi brauciens var arī nesanākt.
Kā piektais ekstra elements, kas sākotnēji nebija ieplānots, ir atpūtas zona ar nelielu skatuvi koncertiem vai teātra izrādēm un lapene, kurai līdzās uzsliets slīdkalniņš un šūpoles. Lapeni vēl iecerēts aprīkot ar soliņiem.
Veloparka uzturēšanu, piemēram, zāles pļaušanu, veic pagasta aktīvie iedzīvotāji. Reizi divās nedēļās viņi sanāk kopā un sakopj parka teritoriju.
Veloparku jau aktīvi izmanto ne tikai vietējie no pagasta, bet arī citām novada vietām. Bijuši arī tālāki ciemiņi.
Mārcis Pļaviņš atzīst, ka līdz šim problēmas ar parka apmeklētāju uzvedību nav bijušas. Viņš gan atgādina, ka liels vai mazs nedrīkst aizmirst par svarīgāko – drošību. Bez kritieniem un nobrāzumiem šādā vietā neiztikt, bet braucējiem jāatceras par ķiveri un aizsargiem, lai negūtu nopietnas traumas.
Veloparka trasē var norisināties arī sacensības. Šogad iekļauties sacensību grafikos nokavēts, jo aizvien daudz pūļu bija jāvelta iekārtošanai, bet nākamgad tam būs laika pievērsties nopietnāk, informējot BMX klubus par iespējām Uzvarā.
Svētku dienā uzrunātie riteņbraucēji, uzvarieši Artūrs Priedols un Gustavs Blušs, atzinīgi vērtēja trasi. Katru dienu izbraukt neiznākot, taču pāris reizes nedēļā laiks atrodas. Forši esot tas, ka veloparks ir blakus mājām un var atbraukt jebkurā laikā. Pumpu trasi jaunieši vērtē kā salīdzinoši vienkāršu, bet tramplīnu līnija esot grūta. Gustavam uz tās pat sanākusi neliela avārija.
Todien vienīgais skrituļotājs trasi vērtēja kā labu un interesantu. Tā kā šī nebija viņa pirmā reize veloparkā, iepriekš jau piedzīvots arī kritiens. Sarežģītākais uz skrituļslidām šādā trasē esot noturēt līdzsvaru.
Savukārt vecākiem jautājām, vai nav bažīgi laist bērnu šādā trasē. Mārtiņš Blušs, kurš pats ir viens no veloparka radītāju kodola, uzskata, ka tēviem noteikti ir vieglāk no malas noskatīties dinamiskajā braucienā nekā mammām. Mārtiņa ģimenē tā arī pienākumi sadalīti – deviņgadnieku un četrgadnieku uz parku ved viņš. Turklāt jārēķinās, ka mazajam baiļu robeža ir mazāk izteikta, lielākais jau tomēr apzinās, kas var notikt. Mārtiņprāt, svarīgi, ka jaunieši, pat ja kāds nobrāzums gadās, nenobīstas un turpina. Tieši tāpēc veloparkā esot dažāda līmeņa trases. Par paveikto Mārtiņš ir pat vairāk nekā priecīgs: «Sākumā tas sapnis bija mērāms vienas kravas mašīnas piekabes šķembu apmērā. Atcerējāmies savu bērnību, kā ar pašu ķīlētiem ričukiem meklējām kādu interesantāku taku, kur varēja palēkties. Ideja no mazā pauguriņa nu izaugusi līdz parkam.»
Arī Kristīnei Skujiniecei gandarījums, ka kaut kas tāds tapis Uzvarā un bērniem ir, kur nodarboties. Protams, ļoti esot jāpiedomā par drošību. Tas esot katra vecāka ziņā, jo bērni mēdz būt pārgalvīgi un viņiem patīk pārkāpt noteikumus. Dažkārt par drošību nākas atkārtot pat desmit reižu, lai beigās bērns to tiešām ievēro.
