No krievu valodas mācīšanās Bauskas novadā atteikušies 120 izglītojamie, saņemti viņu vecāku parakstīti iesniegumi, «Bauskas Dzīvi» informēja Baiba Stūre, pašvaldības izglītības nodaļas speciāliste. Savukārt visā Latvijā no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteikušies 2838 pamatskolas klašu skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati.
Taču B. Stūre uzsver, ka visās Bauskas novada izglītības iestādēs saglabāsies krievu valodas pasniegšana. Ja pirmā svešvaloda skolēnam ir angļu valoda, tad kā otrā svešvaloda visvairāk novadā ir pieprasīta vācu valoda. Izglītības iestādes pašlaik nenorāda, ka trūktu svešvalodu skolotāju. Skolās ir pedagogi, kas spēs uzsākt vācu valodas apmācību, apliecina B. Stūre.
Iecavas vidusskolas direktore Solveiga Lineja informēja «Bauskas Dzīvi», ka pamatskolas posmā, 7. klasē, bija viena vecāka iesniegums par atteikšanos no krievu valodas apguves, skolniece pāries uz vācu valodu. No nākamā mācību gada Iecavas vidusskolā atsakās piedāvāt krievu valodu tiem, kas sāk otro svešvalodu, piedāvās tikai vācu valodu, bet pārējie var turpināt un pabeigt krievu valodas apguvi. Savukārt 10. klasē skolā būs atsevišķa grupa, kas sāks apgūt vācu valodu no paša sākuma, kuri vēlas pāriet no krievu valodas uz vācu valodu. Bet būs, kas turpinās krievu valodas apguvi.
«Ar svešvalodu pedagogiem pašlaik mums ir veicies, sākumskolā mums strādā skolotāja, kam tā ir otrā profesija. Pašlaik viņa apmeklē valsts kursus. Metodisko materiālu svešvalodas, sevišķi vācu valodas, apguvei ir pietiekami. Gribētu piedāvāt skolēniem arī spāņu un franču valodu, bet tas būtu tāds laimes brīdis, ja kāds cilvēks, kas to varētu mācīt, pārceltos uz dzīvi Iecavā un varētu to ilglaicīgi mācīt, jo viens divi gadi neko neatrisina. Ko tālāk darīs pedagogi, kas māca krievu valodu? Viena skolotāja ir arī sākumskolas pedagoģe, otra mums ir pensionēta skolotāja, kas mums izlīdz. Tā ka arī šajā ziņā mums nebūs problēmu. Pašlaik esam latviešu valodas un bioloģijas skolotāja meklējumos,» stāsta S. Lineja.
Visā Latvijā no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteikušies 2838 pamatskolas klašu skolēni ir 4,26% no visiem 4.-9.klašu skolēniem, kas 2023./2024.mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu. Pēc IZM sniegtās informācijas, aizvadītajā mācību gadā krievu valodu apguva kopumā 66 523 skolēnu 4.-9.klasēs.
Visvairāk pieteikumu par atteikšanos apgūt krievu valodu saņemts Rīgā – 390 pieteikumi. Ropažu novadā saņemti 210 pieteikumi, bet Siguldas novadā – 207. Vairāk par 100 pieteikumiem saņemts arī Valmieras novadā, Ogres novadā, Liepājā, Ķekavas novadā, Mārupes novadā, Jelgavas novadā, Bauskas novadā un Saldus novadā.
Rēzeknē, Daugavpilī, Preiļu novadā, Līvānu novadā, Balvu novadā, Gulbenes novadā, Kuldīgas novadā, Augšdaugavas novadā, Salaspils novadā un Varakļānu novadā saņemto pieteikumu skaits nepārsniedz desmit.
Krāslavas novadā un Valkas novadā neviens skolēns nav atteicies apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu.
Visvairāk no krievu valodas apguves atteikušies 7. klases skolēni – 717.
Kā vēstīts, skolēnu vecāki, kuru atvases apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, līdz 21.jūnijam varēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Skolām būs jānodrošina iespēja apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.mācību gada beigām, tiem skolēniem, kuri ir uzsākuši tās apguvi un vēlas turpināt.
