Šodien norisināsies Bauskas novada svētki «Liliju stāsti Vecumniekos». Vienu šo majestātisko ziedu stāstu esam sarūpējuši vēl pirms lielās svinēšanas. Vecumnieku iedzīvotāja Broņislava Trušinska dzīve ar smaržīgajām karaliskajām lilijām saistīta jau aptuveni 20 gadus, bet vēl ilgāk viņš ir kopā ar savu dzīvesbiedri Liliju, ar kuru tuvākajā nākotnē svinēs jau zelta kāzas.
Broņislavs Trušinskis līdz šim vienmēr piedalījies Vecumnieku liliju svētkos. Šogad savādais pavasaris ierasto ziedēšanas grafiku ir pamainījis. Siltumnīcas lilijas jau turpat, turpat noziedējušas, bet uz lauka augošās vēl tik kautri raisa pa ziedam. Broņislavs tomēr cer kādu liliju uz svētkiem aiznest. Kā nekā šogad tie īpaši, jo Vecumniekiem uzticēts uzņem ciemiņus no visa novada.
Aiz cieņas iesēja liliju sēklas
Karaliskās lilijas Broņislava ikdienā ienāca nejauši. Tas laikam bija liktenis – viņš atceras. Broņislava treneris un liliju selekcionārs Ivars Zilgalvis neilgi pirms slimības atvedis Broņislavam liliju sēklas. Tas bija rudens, bet jau nākamā gada ziemā treneris devās aizsaulē. Aiz cieņas Broņislavs sēklas vienkārši nevarēja neiesēt. Kopš tā laika par godu Ivaram Zilgalvim tās arī audzē.
Broņislava aprūpē ir karaliskās lilijas, kas pieder pie trompetlilijām. Klasiskajai versijai ir liels, tauri atgādinošs zieds, kam rīklīte dzeltena, ziedlapas iekšpusē baltas, bet ārpusē violetīgi rozā joslas. Šīm lilijām raksturīga ļoti spēcīga smarža. Citkārt cilvēki tās jaucot ar Sniegbaltajām jeb, tā dēvētajām, baznīcas lilijām, taču tās atšķiras. Broņislavs labprāt savu kolekciju papildinātu ar Sniegbaltajām, bet tās ļoti grūti padodas pavairošanai.
Saimniecībā neaug kādas īpašas šķirnes karaliskās lilijas, galvenokārt tie ir Broņislava paša radītie krustojumi. Tiem nav doti labskanīgi nosaukumi, jo, lai pie tādiem tiktu, jāpiedalās speciālās skatēs, jāiegūst sertifikāts. Tik tālu Broņislavs nevēlas iet.
Toņu nianses un forma
Kopā kolekcijā varētu būt kādi divdesmit toņi, kas nedaudz, bet savā starpā atšķiras. Ir rozā, dzeltenas, violetas lilijas, baltas ar zaļu un tradicionālo violeto joslu. Iegūtas arī tādas, kam ārpuse violeta, bet iekšpuse medainā tonī. Negaidīts rezultāts bijis krēmkrāsas lilijas, kuras zied vidēji par pāris nedēļām vēlāk nekā citas.
Karaliskām lilijām raksturīgā ziedu forma ir trompete, taču krustojumiem tā pamainās, piemēram, zieds var būt taisns vai gluži pretēji – ziedlapu galos parādīties kruzulis.
Pirms kāda laika Broņislavam bija doma paplašināt klāstu arī ar tik daudzveidīgajām Āzijas lilijām, tomēr palicis uzticīgs klasikai, ar kuru jau ierasts strādāt pāris gadu desmitus. Tiesa, jaunpienācēji viņa kolekcijā ir. Tās ir nesmaržīgās lilijas, kuras zied ātrāk un kurām nav jaudīgā liliju aromāta. Broņislavs novērojis, ka cilvēkiem tādas patīk, jo ne visiem tīk spēcīgā liliju smarža. Izvēlēta Āzijas liliju šķirne ‘Apollo’ ar baltiem ziediem un tumši brūnām putekšņlapām. Tās ir zemāka auguma, ļoti ilgi zied, noturīgas vāzē. Tieši šo labo īpašību dēļ tās iecienītas kā dievnamu rota. Baltajām nesmaržīgajām tagad pievienojušās arī tumšās piesātinātā kafijas tonī.
Uz lauka šogad zied vēlāk
Broņislavs lilijas audzē siltumnīcā un uz lauka. Zem seguma var panākt ātrāku ziedēšanu, lai lilijas būtu jau uz izlaidumu laiku.
Ārā augošo liliju sezona parasti sākas ap jūlija vidu, tāpēc tās līdz šim vienmēr uz liliju svētkiem bija izplaukušas. Uz lauka atšķirībā no siltumnīcas daudz grūtāk nodrošināt ziedu kvalitāti. Ja ilgstoši līst, liliju ziedi cieš, īpaši, ja gadās skābie lieti. Postīgāki tie tieši nesmaržīgajām lilijām, atstājot uz cēlajiem ziediem neglītus brūnus pleķus.
Tuvojoties siltumnīcai, jau var just siltu liliju aromātu. Broņislavs skaidro, ka rīta cēlienā smarža nav tik izteikta. Pilnziedā tā pavēlāk vakarā liliju siltumnīcā ieiet gandrīz nav iespējams. Lai pievilinātu apputeksnētājus, tās pievakarē smaržo cik tik jaudas.
Lielākā daļa siltumnīcā ziedošo liliju jau nogrieztas un devušās pie absolventiem vai citiem gaviļniekiem. Ziedēšanu noslēdz tikai neliels bariņš baltziedu un kāds dzeltenais krustojums. Rudenī šie stādījumi tiks rakti ārā, jo aug jau trešo gadu. Divus gadus liliju var neaiztikt, bet trešajā sezonā gan vajadzētu izrakt un padalīt.
32 ziedi uz viena kāta
Tā kā Broņislavs tirgo ne tikai grieztos ziedus, bet arī stādmateriālu, viņš to regulāri atjauno. Process kopumā aizņem trīs gadus. Vispirms iesēj sēklu, pirmajā gadā izdīgts dažas lapiņas, atstāj tās pārziemot. Nākamajā jau izaug krietnāks dzinums. Trešajā gadā, kad lilijai parādās divi trīs ziedi, beidzot var novērtēt, kā konkrēta lilija ziedēs, kādā krāsā tā būs, ja tas ir krustojums. Nu un ceturtajā, ja par liliju labi parūpējas, sagaidāms liels un krāšņs vairāku ziedu kāts. Broņislavam izdevies izaudzēt liliju pat ar 32 ziediem, kātu laba mieta resnumā un 2,5 m garumā. Par kāta noturību karaliskajām lilijām nevajagot bažīties, tas turas ļoti stabili, jo saknes ir gan sīpolam, gan arī kātam. Protams, ja ir vēji, kas pat jumtus norauj, liliju kāti tiem pretī nenoturēsies.
Ja kādam ir luste paeksperimentēt ar liliju krustošanu, tad, tiklīdz zieds sāk vērties, tam izplūc putekšņus, atstājot tikai auglenīcu. Ņem no cita zieda, kurš interesē, putekšņus un rīta pusē tā ap pulksten 10, 11 pastrādā par biti. Rudenī izveidosies resna pogaļa ar 200 līdz 300 sēklām. Tās izkaltē un martā sēj kastītēs. Izejot jau pieminēto trīs gadu ciklu, varēs raudzīt, kas krustošanas rezultātā sanācis.
Jāsarga no grauzējiem un skārienjutīga kukaiņa
Ja kāds interesents vēls audzēt karaliskās lilijas, esot tik jāsāk un jādara. Nekā sarežģīta tur nav – tā uzskata Broņislavs. Viena nelaime gan esot, par ko cilvēki bieži sūdzas – otrajā gadā lilijas pēkšņi pazūd. Arī Broņislavam pazūd, jo liliju sīpoli ļoti garšo ūdensžurkām un arī citiem grauzējiem. Lai pasargātu stādījumus, zem sīpoliem jāliek siets vai kāda cits aizsargs, kuru tagad piedāvājumā daudz. Broņislavam ir vēl kāds padoms, kā lilijas nosargāt – šis gan no pieredzējušo audzētāju joku vācelītes. Iestādi vismaz 200 sīpolus un gan jau kaut ko sagaidīsi ziedam.
Vēl lilijas jāsarga no melnkāju lilijgrauža. Tas ir mazs kukainis sarkanā ancukā un melnām kājām. Lilija Trušinska smejas, ka tie ir skārienjutīgi kukaiņi, jo tik tiem pieduries, tie krīt zemē. Broņislava ik rīta pamošanās rituāls ir apstaigāt stādījumus un lūkot, vai lilijgrauzis nav apmeties uz karaliskajiem ziediem.
Lilijām svarīgs labs komposts un atbilstoša barošana. Broņislavs savējās mēslo trīs reizes sezonā. Tāpat pie ilglaicīga sausuma viņš lilijas laista. Mitruma trūkums traucē tām uzņemt barības vielas, un tas, protams, ietekmē ziedu kvalitāti.
Kad lilija nozied, Broņislavs ziedus kopā ar kādu ceturtdaļu kāta nogriež, pārējo lapoto daļu atstājot. Ja togad lilijas nerok, kāts paliek līdz pat pavasarim, kad to viegli izņemt. Trešo gadu vienā vietā augušās lilijas Broņislavs augusta beigās raks ārā, jo sīpoli būs sadalījušies. Kādam krustojumam to būs vairāk, citam mazāk.
Broņislava novērojumi ir tādi – lilijas vēlams iestādīt ne vēlāk kā augusta beigās. Sīpolam jāļauj normāli apsakņoties un ieaugt. Ja nepaspēs to izdarīt līdz salam, ziemā pastāv risks izsalt. Mierīgi var pirkt sīpolus ar visu ziedošo kātu, kuru mājās tad nogriež, bet sīpolu liek zemē.
Kura ir mīļākā puķe?
Vecumniekos, kur reiz darbojušies tādi selekcijas dižgari kā Tālivalds Gertsons, Jānis Vasarietis, Ivars Zilgalvis, liliju audzētāju paliek arvien mazāk. Pat piemājas audzētāju vidū pārsvarā ir gados vecāki cilvēki. Jaunajiem vieglāk nopirkt jau gatavu grieztu pušķi. Broņislavs, kaut arī nolēmis nedaudz samazināt savu liliju pulku, iecerējis tās vēl audzēt, cik nu spēki ļaus.
Bet, kad prasām, kura ir viņa mīļākā lilija, viņš nešauboties norāda uz sievu Liliju, vēl tikai piebilstot: «Ziniet, jebkura puķe, vienalga, vai tā būtu lilija, margrietiņa vai roze, ir skaista. Nevaru pateikt, kura ir skaistākā.»
Foto – Ivars Bogdanovs
