Saistībā ar Bauskas pilsētas 415. gadu jubileju tiek rīkoti vēstures lasījumi, lai pievērstu uzmanību pilsētas vēsturiskajām saknēm, pilsētas attīstībai, nozīmīgākajām būvēm un personībām, portālu informēja Bauskas pils muzeja pārstāve Elīna Jegorova.
Pirmā tikšanās plānota jau šo sestdien, 17. februārī, Bauskas rātsnamā un tiks veltīta Bauskas pilij. E. Jegorova atklāja, ka muzeja speciālisti sniegs ieskatu celtnes un tās nocietinājumu izmaiņās gadu gaitā, arheoloģiskajos izrakumos atrasto priekšmetu kolekcijās un muzeja darba aktualitātēs, apskatot vairākas tēmas.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis klātesošajiem vēstīs par Bauskas pils būvperiodiem. Mākslas zinātniece Ina Līne sagatavojusi lasījumu par Bauskas pils arheoloģisko izrakumu krāšņu podiņu kolekciju. Muzeja speciāliste Vineta Skalberga sniegs ieskatu Bauskas pils keramikas trauku kolekcijā. Plānoti lasījumi par Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasto šaujamieroču daļām un munīciju, kā arī par 17.gadsimta musketiera un artilērista tērpu rekonstrukciju un “Dzīvo muzeju” Bauskas pilī.
23. martā Bauskas rātsnamā vēstures lasījumus turpinās Bauskas muzeja vēsturnieki, stāstot par Bauskas Svētā Gara baznīcu, kurai šogad atzīmēs 430. gadadienu kopš uzcelšanas. Tiks vēstīts par Bauskas luterāņu dievnamu kā par kultūrvēsturisku pieminekli un vecāko ēka pilsētā, kā arī par diviem luterāņu draudzes mācītājiem, leģendārām personībām – Gustavu Tursu-Tūru (1890–1973) un Pauli Žibeiku (1910–2006).
Savukārt 27. aprīlī Bauskas rātsnamā būs vēstures lasījumi, kas veltīti Bauskas pilsētai tās 415. gadadienā. Problēmskatījumā ar risinājuma perspektīvu tiks aplūkota Bauskas vecpilsēta kā pilsētbūvniecības piemineklis, būs vēsturisks pārskats par pilsētas ielām, laukumiem, tiltiem un parkiem, kā arī vēsturisks apskats par dabas un cilvēku radītajiem postījumiem Bauskā tās 415 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā.
“Bauskas pilsētas bagātās vēstures aktualizēšana aicina stiprināt pilsētas identitāti, vairot pilsētnieku pašapziņu, raisīt lokālpatriotismu un piederības sajūtu savai dzīvesvietai,” norāda E. Jegorova.
