Neticama auguma budleja un magnolija, bērzu birztala un ozolu audze ar neierastiem eksemplāriem, interesantas augu draudzības un pat šīs vasaras pieprasītāko dārza palīgu trijotne. Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīcas dārzs ir pārsteigumu pilns, turklāt tas apskatei atvērts ikvienam interesentam.
Stāda katru gadu
Ar dievnama dārzu mūs iepazīstina prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns. Tieši līdz ar viņa atnākšanu tas sāka iegūt pašreizējās aprises.
Uz Bausku no Dobeles priesteri atsūtīja 2006. gadā. Bija jau septembra beigas, tāpēc togad āra teritorijā nekādi darbi netika sākti. Galvenie spēki tika veltīti draudzes mājai, kura bija ļoti bēdīgā stāvoklī. Kad ziema bija pārlaista, pavasarī sākās arī baznīcas apkārtnes labiekārtošana. Tolaik teritoriju Katoļu ielas pusē sadalīja koka žogs, jo, kaut zeme skaitījās baznīcas, padomju vara to izmantot nebija ļāvusi. Sētu un tai piegulošos šķūnīšus nojauca, atveda auglīgu zemi un sāka darboties. Tā īsumā aprak-stāms baznīcas dārza sākums.
«Sākām šo to stādīt. Tā katru gadu līdz pat šai dienai to darām. Un no tā arī kaut kas ir izveidojies,» piebilst prāvests.
Paši savām rokām ieklājuši bruģi, lai teritorijā var ērti iebraukt un pēc lietavām katra kāja neslīd uz savu pusi. Stādaudzētavās sameklēti kociņi, krūmi un ziemcietes. Arī teritorija pie baznīcas atbrīvota no vecā un liekā, lai tur atvēlētu vietu skaistiem stādījumiem.
Mūra sētas vietā tika iestādītas tūjas. Dzīvžoga stūros zaļo skujeņu rindu noslēdz īpašas ievas, kas lapojuma krāsu sezonas griezumā maina no zaļas līdz tumšam purpuram, pat brūnam. Prāvests teic, ka pēc šīm ievām var redzēt, ka tuvojas rudens, jo tās jau pārģērbušās skaistā tumšā tērpā. Ziedi tai atšķirībā no parastās ievas ir nedaudz rozīgi.
Patīk paņemt rokās lāpstu un grābekli
Savukārt pie baznīcas augošie augstie krūmi tika izņemti, lai atsegtu skatu uz dievnamu.
Pagalmā reiz bija dīķis, kur turētas krāsainas zivtiņas, bet pēc tam arī bruņurupucīši. Kad tie patvaļīgi dīķi pametuši, tika nolemts to aizbērt. Tagad ūdenstilpes vietā iekārtota viena no dobēm, kur hortenzijas un eiforbijas lieliski papildina tajā pašā krāsu gammā ieturēti lapu salātu pāraugušie stāvi.
Humorpilns stāsts prāvestam ir par Kristus statujas uzstādīšanu dārzā. Tajā vietā, kur skulptūra šobrīd atrodas, bijis augsts skurstenis. Kad viņam prasīts, kas tur taps, pajokojis, ka vējdzirnavas. Kāds joku ņēmis nopietni un pasūdzējies būvinspekcijā. Inspektors ieradies, lai pārbaudītu, vai dzirdētais atbilst patiesībai. Uzzinājis, ka tur būs Kristus, tik noteicis, ka viņam iebildumu nav.
Prāvests ne tikai zina, kur un kas aug, bet arī pats ļoti labprāt darbojas dārzā: «Man pašam patīk paņemt lāpstu un grābekli rokā vai stāties pie pļaujmašīnas. Nu diemžēl mani nedaudz slimība piebremzējusi. Es neesmu tāds, kas var pie grāmatām ilgi nosēdēt, es labāk izeju ārā un pastrādāju. Protams, kā garīdznieks bez lasīšanas es nevaru.»
Sava birztala un ozoli
Prāvestam ļoti patīk ozoli, tāpēc Kristus skulptūru ieskauj šie majestātiskie koki. Pagaidām gan ozoli vēl maziņi, taču kādu dienu tie izaugs vareni. Te iestādīts ne tikai Latvijas ārēm ierastais ozols, bet arī neparastākas versijas jeb «ārzemnieki», kā jokojot dažādas šķirnes dēvē priesteris. Pēc lapām spriežot viens ir sarkanais ozols, bet aiz Kristus figūras paslēpies vēl neredzētāks eksemplārs ar smalkām un izteikti robotām lapiņām.
Vēl prāvests ļoti vēlējies iestādīt nelielu birzīti. Bažas gan bijušas, vai maz izdosies bērzus sagaidīt pieaugam, taču šie koki ir visai ātraudzīgi. Šobrīd nelielajā birztalā jau krietni sakuplojuši 2008. gadā stādītie kopumā desmit bērzi. Daļa ir parasto āra bērzu, bet tiem pa vidu izceļas gan bērzs ar īpašu dekoratīvu mizu, gan ar izteikti tumšākām lapām, gan pavisam atšķirīgu lietussargam līdzīgu vainagu.
Prāvests atminas, kad stādīta bērzu birzs, zeme tajā vietā šķitusi ļoti nabadzīga, smilšaina. Būtu vajadzējis atvest kaut ko auglīgāku, taču melnzeme ir ļoti dārga. Tagad, redzot, cik braši koki izauguši, skaidrs, ka dziļāki augsnes slāņi ir pietiekami labi bērziem.
Taureņu krūmam un magnolijai te patīk
Veco ābeļu vietā iestādītas ošlapu kļavas dekoratīvās šķirnes, tajā skaitā daudziem jau labi zināmā ‘Flamingo’ ar kokaugiem tik neierasto un labi pamanāmo rozīgo toni lapojumā.
Stādījumos redzami arī dažādi skujeņi. Tūjas, kuras reiz iegādātas kā nelielas bumbiņas, nu jau izaugušas lielas. Tās regulāri jāfrizē, lai saglabātu apaļo formu. Špikošanas vērts ir risinājums šo tūju pakājē sastādīt piparmētras. Kā zināms, tās ātri vien pārņem dobes, neļaujot tur augt nekam citam, bet zem tūjām tās nevienu netraucē, turklāt, spriežot pēc kupluma, jūtas ļoti labi.
Šogad bagātīgi ar ogām izrotājies kāds kadiķis. Arī Jaunavas Marijas figūras fonā pīlādzis gluži vai oranžs no ogu pārbagātības.
Uz augstumbra uzpotētas lapegles, kas izvietotas abpus celiņam, kas ved pie Kristus statujas, izskatās kā zaļas strūklaciņas.
Pārsteidzoši kupla piecu, sešu gadu laikā izaugusi magnolija netālu no dievnama ieejas. Turklāt tā jau atkal plaucē purpurkrāsas pumpurus. Jānis Zviedrāns pastāsta, ka tai līdzās augusi vēl viena magnolija. Kad tā aizgājusi bojā un izrakta, palikusī šādi sakuplojusi.
Otrā ziedēšana sagaidīta arī smaržīgajam Meijera ceriņam.
Noteikti jāpiemin vēl kāds baznīcas dārza pārsteigums, kuru var aplūkot no Plūdoņu ielas. Violetos čemuros tur saziedējusi augumā neticami liela Dāvida budleja. Šajā vietā ziemā tā neizsalst. Tā piesaista uzmanību ne tikai ar efektīgajiem ziediem, bet arī saldo aromātu, kurš tik ļoti patīk taureņiem. Priesterim ir iecere reiz gar sētu sastādīt rindu ar dažādu krāsu budlejām. Tad ne tikai taureņiem būs grūti palidot garām, bet arī garāmgājējiem būs jāapstājas, šādu skaistumu redzot.
Balto leduspuķīšu paklājs
Plūdoņu ielas pusē interesanta ir hortenziju trijotne. Ieturēta vienotā rozzaļā krēmkrāsas gammā, taču katram augam ir pavisam atšķirīga ziedu forma: no klasiskas puķītes līdz tādai kā zvaigznītei. Hortenzijas, kurām šobrīd ziedēšanas laiks, daudzviet izdaiļo dievnama apstādījumus.
Priestera ideja bijusi pie baznīcas ieejas iestādīt veselu klājienu ar leduspuķītēm. Šogad izvēlētas ar baltiem ziediem. Parasti leduspuķes dobēs stāda pa maziem puduriem, tāpēc tās bieži paliek neievērotas. Bet, redzot trīs simti ledenīšu ziedošo paklāju, grūti valdīt sajūsmu. Papildus no baltā klājiena gandrīz kā mini vulkāni izvirušas augststumbru rozes ugunīgi sarkaniem ziediem.
Vēl kāds negaidīts, bet interesants risinājums baznīcas dārzā ir puķu un kokaugu stādījumus papildināt ar dārzeņiem. Piemēram, jau pieminētā hortenziju draudzība ar lapu salātiem vai tomātu, arī ar spoži melniem augļiem, iekļaušana puķupodu kompozīcijās. Starp citu, dārza nostūrī vieta atvēlēta arī siltumnīcai, kurā tāpat kā daudzviet šobrīd beidzot sākusies tomātu raža.
Neatsveramie palīgi
Dievnama dārzā negaidīti satiekam šovasar visslavētāko un meklētāko dārza palīgu – Indijas skrējējpīļu jeb pudelpīļu – trijotni. Tas nu gan ir pārsteigums, kad no pīlādža pakājes pēkšņi izslejas trīs pēkšķētājas un draudzīgā bariņā tekalē pa zālienu, smīdinot ar savu neparasto augšpēdus apgāzta «L» burta siluetu. Izrādās, tās te nonākušas tieši tāda paša iemesla dēļ kā citviet – lai kontrolētu gliemju ekspansiju. Priesteris uzteic pīles, jo darbu tās padara ļoti rūpīgi, tikai bruģis biežāk jāmazgā. Putniem bērzu birztalā ir ierīkota ūdens baļļa, kur plunčāties, taču apkaimes kaķi tās biedē, tāpēc pīles meklē drošību tuvāk cilvēkiem un ēkām.
Dievnamā ir vēl kāds jaunpienācējs – sargsuns Rembis. Vēl pavisam jaunulis, taču jau augumā liels un savu darbu zina, brīdinot garāmejošos. Rembis jau šobrīd ziņkārīgs resgalis, bet vēl tik priekšā nevaldāmie pusaudžu gadi.
Paši izliekas par dārzniekiem un dara
Baznīcas dārzā ir patiešām iespaidīga augu dažādība. Bez jau pieminētajiem kokaugiem, te ir arī ziemciešu un vasaras puķu pārbagātība. Kādas atradušas vietu dobēs, citas piepilda dārza puķupodus. Augi galvenokārt tiek sameklēti dārzniecībās, taču dažkārt tos atnes arī draudzes pārstāvji. Kombinācijas dobēm, kurā vietā kas augs un ar ko būs kaimiņš, izdomā paši. Prāvests jau atkal joko, sacīdams, ka gudras grāmatas nav pētītas un arī gudri dārznieki nav meklēti, paši vien izliekas par dārzniekiem un dara.
Ikdienas rūpes par bagātīgo dārzu uzņēmušās divas draudzes locekles. Viņas stādījumus aprūpē praktiski katru dienu, ja vien tāda iespēja ir.
Kad jautājam prāvestam, vai viņam dārzā ir kāda sevišķi iemīļota vieta, viņš tikai nosaka, ka viņam viss patīk. Viss ir nācis no Dieva, un ar tā svētību un atļauju pārveidots. ◆
