Izskanējis aicinājums Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. “Bauskas Dzīve” skaidroja, kāda ir realitāte?

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis norādīja, ka pāragri runāt par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, bet par krīzes situāciju atsevišķos sektoros gan. “Gaļas un olu ražošanā ir saspringti, jo graudu cenas būs divreiz dārgākas nekā pērn, pašlaik vēl izmanto pagājušā gada. Olas varētu sadārdzināties pat par 40%. Karš Ukrainā tik ātri nebeigsies, un lopbarības apjomi, kas nāca no Ukrainas, diez vai ar tiem varēs rēķināties. Tā ir lielā sāpe, kas ietekmēs galapatērētāju veikalā. Pašlaik mūsu cilvēki nespēj nopirkt, un samazinās apjomi piena produktiem, maizei. Liela daļa pērk nevis to, ko gribētu, bet to, ko var atļauties, ” teic M. Cimermanis.
Viņš atzīmē, ka pārstrādes jaudas pienam svarīgi saglabāt, tomēr tas ir izaicinājums. Latvijā ir svarīgi stiprināt iekšējo tirgu un patēriņu, atbalstīt mazos un vidējos zemniekus tirdzniecībai tiešajās ķēdēs. “Svarīgi dot iespēju zemniekiem pārdot «pa taisno» skolās, bērnudārzos. Pašvaldībām varbūt jānāk pretī ar mazākiem iepirkumiem. Tā būtu iespēja dabūt lētāku produkciju un atbalstīt vietējos. Jo vairāk ievedam, pērkam no ārzemēm, ļoti daudz ievedam augļus, dārzeņus, trūkst arī cūkgaļas, jo vājāki būs mūsu zemnieki. Tomēr lokālpatriotisms ir audzis, ir katalogs «Novada garša», kur zemnieki var reģistrēties. «Ukrainas faktors» noteikti jārēķina. Sūtām palīdzību ukraiņiem – sēklas, viņi sēj ar automātu kaklā…,” tā M. Cimermanis.

SIA «IECAVNIEKS & CO» valdes priekšsēdētājs Dainis Lagzdiņš ir skeptisks par īpaša stāvokļa izsludināšanu. “Var jau izsludināt Latvijā ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, bet es nezinu, kas no tā mainīsies?! Ko tas uzlabos?! Vai tam būs reāla atdeve?! Pašlaik ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Protams, ka ražošanai traucē energoresursu, minerālmēslu un citu vajadzīgo materiālu cenu sadārdzinājums. Tas visus apgrūtina,” paziņo D. Lagzdiņš.
Uzņēmumā «IECAVNIEKS & CO» lauksaimniecība ir tikai viena nozare, tā ir maza daļa no visa darba apjoma. Otra darbības joma ir rapšu, linu un kaņepju eļļas ražošana, bet trešā – graudu pirmapstrāde un uzglabāšana.
“Mēs sastopamies ar to pašu, ko citi lauksaimnieki. Šogad apstrādāsim zemi un sēsim tikpat lielā apjomā kā citus gadus. Mums nekas nemainās. «Iecavnieks & Co» apsaimnieko aptuveni 500 hektārus lauksaimniecības zemes. Dārgāka degviela, minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi pacels cenu produkcijai. Iespējams, karadarbības Ukrainā dēļ mūsu eļļām būs lielāks pieprasījums. Tādējādi izdevumi un peļņa kaut kādā mērā izlīdzināsies. Grūti pateikt, kā būs beigās. Proti, vai nopelnītais atsvērs ieguldījumus,” paziņo D. Lagzdiņš.

Zemnieku saimniecības “Vaidelotes” īpašnieks Arnolds Jātnieks atzīst, ka ģeopolitiskais saspīlējums nes bažas arī zemniekiem, taču šajā brīdī neesot nekādu pamatotu rādītāju, lai noteiktu ārkārtas situāciju. “Lauku darbi pamazām tiek sākti. Domāju, mazāki ieguldījumi uz lauka zemniekiem būs noteikti, bet tas nenozīmē, ka kāds zemesgabals paliks neapsēts. Paši sevi ar graudiem spējam nodrošināt, ap 80% Latvijas graudu ražas tiek eksportēta. Prognozētās cenas ir pietiekami augstas, lai segtu izdevumus.
Šoreiz atbalsts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas līmenī, lai iekšējo tirgu pasargātu, būtu nepieciešams tādām nozarēm kā lopkopība, cūkkopība, putnkopība, jo tās jau atrodas uz krīzes sliekšņa. Šajās nozarēs daudz tiek patērēti graudi, tirgus cenai kviešiem, rapšiem, rapšu raušiem, kukurūzai, sojai ir milzīgs pieaugums, saimniecībām sāk trūkt apgrozāmo līdzekļu. Iespējams, kāds, ja nevarēs pabarot lopus, likvidēs savu rūpalu, bet kāds tomēr centīsies šo krīzi pārvarēt. Tāpēc valstij būtu jāpieslēdzas. Te darbs ekonomistiem, kas izskaitļotu, kādas pārmaiņas jārosina, lai iedzīvotājiem būtu pieejamāka vietējā pārtika. Vajadzētu domāt par PVN samazināšanu vai atcelšanu pārtikai. Te var iezīmēt arī kādu nepilnību – mūsu valstij nav graudu rezervju. Šādā brīdī labi būtu bijis, ja šādas rezerves eksistētu, tad, piemēram, maizei būtu stabilāka cena,” norādīja A. Jātnieks.