Oktobrī Bauskas novada pašvaldības policijai izdevās notvert pārkāpējus, kas bija ierīkojuši nelegālu izgāztuvi kādā privātīpašumā Bārbeles pusē. Policijas priekšnieks Egīls Gailis pauž gandarījumu par kolēģu paveikto. Šādas lietas pašvaldības policistu veikumam ļauj izskanēt skaļāk, taču tās darbs neapstājas ne dienu, un šā gada deviņos mēnešos policisti devušies uz 3113 izsaukumiem.
Darbs diennakts režīmā
Bauskas novada pašvaldības policija izveidota 2018. gadā. Tolaik tā apkalpoja tikai tā brīža Bauskas novadu. Iecavas novadā kārtību uzraudzīja reģionālā pašvaldības policija, Vecumniekos bija sabiedriskās kārtības nodaļa, bet Rundālē – atsevišķs pašvaldības policists. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā, kad izveidojās lielais novads, arī pašvaldības policija apvienojās. Mazliet vēlāk tai pievienojās tikai Iecavas kārtības uzraugi.
Jau no 2022. gada pašvaldības policija uzsāka darbu diennakts režīmā. Tam bija nepieciešami papildu darbinieki, jo vienā ekipāžā jābūt vismaz divām personām un visu diennakti jāstrādā arī dežūrdaļai. Lai nepārstrādātu noteikto stundu likmi mēnesī, visās policijas nodaļās bija jānodrošina četras maiņas, kā arī operatīvais dežurants, kas pieņem zvanus, koordinē izsaukumus, uzrauga videocentru. Policijai ir trīs nodaļas: Bauskā, Iecavā un Vecumniekos. «Tas ir tādēļ, lai mēs būtu tuvāk iedzīvotājiem un ātrāk varētu reaģēt, bet nodaļas nav strikti piesaistītas tikai konkrētajam reģionam. Ja ir nepieciešamība, palīgā brauc kolēģi arī no citām nodaļām,» skaidro E. Gailis.
Viņš arī atzīst, ka pašvaldības policijas funkcijas nav mainījušās kopš tās pirmsākumiem: sabiedriskās kārtības nodrošināšana, Bauskas novada saistošo noteikumu ievērošanas kontrole, palīdzība sociālajam dienestam, bāriņtiesai.
Atalgojums tuvu nekonkurētspējīgam
Pašlaik pašvaldības policijā strādā 39 darbinieki, ieskaitot priekšnieku. Vidējais atalgojums novada pašvaldības policijas inspektoram pirms nodokļu nomaksas ir 1093 eiro. «No tā atskaitāmi nodokļi. Par palikušo jāuztur ģimene, jāiet bīstamās, sevi apdraudošās vietās, kur var būt infekcijas, fizisks apdraudējums. Mēs strādājam ar sabiedrības sliktāko kontingentu,» situāciju skaidro E. Gailis. Tuvākajā laikā pašvaldības policijā tiks izsludinātas divas vakances. Bet potenciālie pretendenti, gados jaunāki un spēcīgāki cilvēki, jau skatās, kur var vairāk nopelnīt, kur labāki nosacījumi, jo tepat blakus ir turīgākie Jelgavas, Ķekavas novadi.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks atzīmē, ka atalgojums pašvaldības policistiem ir tuvu nekonkurētspējīgam. Jā, algu nosaka pašvaldība, taču tik, cik iespēju robežās var atļauties. «Ar likumu noteiktas uzturdevas Valsts policijā. Lai būtu, kas strādā pašvaldības policijā, arī mums jādomā par šo. Tajā pašā laikā, palielinot uzturdevas valstī, tiek pateikts, ka algu pielikums var būt tikai 2,6%. Kur lai mēs sprūkam?!» piebilst A. Mačeks.
Plānos vēl viena laiva un bezpilota gaisa kuģa iegāde
Runājot par tehnisko nodrošinājumu, E. Gailis atzīst, ka vienmēr varētu gribēt vairāk. Pašlaik ir piecas autotransporta vienības – trīs izolatori jeb mikroautobusi, kas pielāgoti cilvēku transportēšanai, vēl divi rezerves automobiļi, kuri, piemēram, tiek iesaistīti lielos pasākumos. Visi policisti tiek nodrošināti ar formas tērpu, speclīdzekļiem, ķermeņa kameru, ieroci.
Vecumniekos ir arī speciāla laiva – galvenokārt zvejas kontrolēšanai. Pašlaik, startējot projektā, plānots iegādāties vēl vienu laivu, kas ļautu vairāk pievērsties makšķernieku uzraudzībai, dzīvību glābšanai un atbalstam arī ekstrēmos apstākļos. Policijai ir arī ūdenssūknis, lai nepieciešamības gadījumā varētu atbrīvot telpas no ūdens. Plānota bezpilota gaisa kuģa iegāde, kas ļoti atvieglotu ikdienas darbu cilvēku meklēšanā, pārkāpēju notveršanā.
Foto no «Bauskas dzīves» arhīva.
Klaiņojošo dzīvnieku izķeršana – dārga
Šajā gadā Bauskas novada pašvaldības policijas kopējais budžets ir nedaudz vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Tajā ir iekļauts pilnīgi viss, kas ļauj policijai veikt savu ikdienas darbu: atlīdzības, palīglīdzekļi, autoparka uzturēšana, pat klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas izmaksas u. c.
Klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai, kā atzīmē A. Mačeks, tiek tērēta nesamērīgi liela summa. Viena dzīvnieka notveršana un aizvešana izmaksā vairāk nekā 300 eiro. Šādu summu nosaka komersants, kurš sniedz šo pakalpojumu. Turklāt nemaz tik daudz komersantu neraujas šo pakalpojumu nodrošināt iepirkumu konkursos. Pašvaldība vai policija pašu spēkiem to paveikt nevar, jo vajag speciālas novietnes, ārstu. Policistam pat čipu klaiņojošam sunim nav viegli nolasīt, kaut ierīces ir. Čips bieži vien vairs neatrodas skaustā, kur to ievada. Suni nākas apčamdīt, tas rada dzīvniekā agresiju un viņš aizsargājas kožot. Tas, savukārt, apdraud darbiniekus. «Jābūt speciāli apmācītam cilvēkam ar speciāliem palīglīdzekļiem, lai turētu dzīvnieku noteiktā distancē un vēl nomierinātu. Ir jau gūtas darba traumas, kuras ir nepatīkamas kā darbiniekam, tā arī mums kā iestādei,» sarežģīto cīņu ar bezsaimnieka mājdzīvniekiem raksturo policijas priekšnieks.
Daudz ģimenes konfliktu
Šī gada deviņos mēnešos pašvaldības policijai bijuši kopumā 3113 izsaukumi. Tas, pēc E. Gaiļa vērtējuma, ir ikgadējais vidējais rādītājs, tomēr nevar teikt, ka 17 līdz 20 izsaukumi dienā būtu maz. Paralēli jau notiek
arī ikdienas darbs, patrulēšana, saistošo noteikumu izpildes kontrole. «Cilvēkiem ir svarīgi just, ka policija ir viņiem līdzās. Nevar sēdēt tikai Bauskas centrā, policistiem jāparādās gan Gailīšos, gan Uzvarā. Tāpat tas ir signāls potenciālajiem pārkāpējiem, ka policija viņus kontrolē,» papildina domes priekšsēdētāja vietnieks.
Lauvas tiesa no izsaukumiem ir par sabiedriskās kārtības traucēšanu – trokšņošanu, atrašanos uz ielas alkohola reibumā u.tml. Policijas priekšnieks gan norāda, ka ne katrā gadījumā tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process, jo pašvaldības policijas prioritāte neesot sodīt. Sodu izmanto tikai kā galējo līdzekli, ja citu iespēju nav.
Ļoti daudz esot sadzīves un ģimenes konfliktu. Pēdējo skaits (deviņos mēnešos jau 87), lai kā negribētos, bet pieaug. «Tas ir daudz. Tie ir vissarežģītākie no izsaukumiem. Ja ir konflikts, tad ir divas vai pat vairākas iesaistītās puses, kas konfliktē jau ilgstoši. Aizbraukt un vienā mirklī to visu atrisināt praktiski nav iespējams. Vajadzīga liela emocionālā noturība, lai novērstu akūto situāciju. Lielā daļā tas diemžēl ir saistīts ar alkoholu, taču iemesls var būt arī tik banāls, kā, piemēram, tualetē nenorauts ūdens. Mums ir jābūt gataviem konfliktus notušēt, nevis eskalēt. Vienotas sistēmas nav, katrs gadījums ir citādāks,» skaidro E. Gailis.
Daudz ir arī sadzīves konfliktu, kas notiek uz ielas, kaimiņu starpā. Ir arī bērnu aprūpes pienākumu nepildīšana, aptuveni 40 vardarbības gadījumu pret nepilngadīgajiem.
Tāpat bijuši 120 izsaukumi par dzīvnieku labturības noteikumu neievērošanu. «Esam uzsākuši arī administratīvo pārkāpumu procesus audzinošos nolūkos, lai mazinātu jau pieminētās dzīvnieku izķeršanas pakalpojumu izmaksas,» teic E. Gailis.
Daudz iereibušo nogādāts Rīgas sociālajā centrā «Gaiziņš». Šī ir vēl viena pašvaldības policijas rūpe, kas prasa gan daudz laika, gan arī resursu. Lai dzērāju aizgādātu atskurbt, viena ekipāža uz trīs stundām nevar reaģēt uz citiem izsaukumiem. Aizvešana un arī «Gaiziņa» pakalpojumi maksā. Likums uzdevis par pienākumu katrai pašvaldībai pašai izveidot atskurbtuvi, taču arī tā maksā, turklāt ne mazu naudu. A. Mačeks pauž cerības, ka tādas izveidei būs pieejams atbalsts, jo telpas esot jau noskatītas.
Ar pierādījumiem, iesaistītajām automašīnām un cilvēkiem
No novada saistošo noteikumu pārkāpumiem vides jomā arvien aktuāla ir atkritumu dedzināšana, līgumu neslēgšana par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu izmešana neatļautās vietās vai kaimiņmāju konteineros. Pamazām plānots «iet cauri» visam jaunajam novadam, salīdzinot datus, kas ir noslēdzis līgumus par atkritumu izvešanu. E. Gailis šajā jomā sola panākt labākus rezultātus.
Nupat kā Bārbelē konstatētā nelegālā atkritumu izgāztuve un notvertie pārkāpēji ir pašvaldības policijas ilgstoša un rūpīgi izplānota darba rezultāts. Jau kādu laiku ticis novērots, ka kaut kas aizdomīgs teritorijā notiek. Tika sekots, pētīti videoieraksti, kontrolētas automašīnas. Šādi darboņi slēpjas un maskējas, jo saprot, ka veic nelikumīgas darbības. «Mums izdevās šo lietu atrisināt ar visiem pierādījumiem, iesaistītajām automašīnām un cilvēkiem. Taču tas nenotiek vienā brīdī,» par paveikto gandarīts E. Gailis. Novada apvienībām uzdots sekot līdzi neraksturīgai kravas automašīnu kustībai teritorijā vai gadījumiem, kad tiek iegādāta zeme, kura nav izmantojama saimnieciskai darbībai vai lauksaimniecībai.
Sadarbība ar Valsts policiju laba
Vērtējot sadarbību ar Valsts policiju, E. Gailis sacīja, ka tā esot abpusēji laba: «Ja vajag, viens otram dodamies palīgā, jo ir situācijas, kad ir jāiesaista vairāk spēku. Arī komunikācija ir laba. Mēs nešķirojam – kurš pirmais saņem signālu, kurš ir tuvāk notikuma vietai, tas arī turp brauc. Tā, piemēram, dzērājšoferu gadījumā. Tas īsti nav mūsu kompetencē, taču mēs tāpat reaģējam, pārtraucam likumpārkāpumu un nododam lietu pēc piekritības kolēģiem Valsts policijā. Tāpat tagad ir jauna kārtība – ja ģimenes konfliktos varmāka ir izrādījis fizisku vardarbību, tad tas ir jau krimināli sodāms pārkāpums. Mēs tāpat braucam uz šādiem izsaukumiem, veicam visas sākotnējās darbības, un tad to pārņem Valsts policija, jo neesam tiesīgi strādāt ar kriminālprocesuālām darbībām.»
«Ja ir normāla sadarbība un laba komunikācija starp valsts un pašvaldības policijas priekšniekiem vai atbildīgajiem konkrētajā situācijā, tad prioritātes tiek nodalītas un viss notiek. Ja ne, tad notiek rīvēšanās, pārmetumi. Bauskas novadā ir laba sadarbība,» rezumē A. Mačeks. Vienlaikus gan viņš arī norāda, ka pašvaldība nevar aizpildīt visus valstī radušos «caurumus». Spiediens no valsts puses esot, taču, ja tā grib pārspēlēt kādu no savām funkcijām, bet līdzi finansējumu nedod, tad kā pašvaldības policijas darba prioritāte tā nebūs. Vispirms tā veiks savas primārās funkcijas.
Spilgts piemērs te ir ceļu satiksmes kārtības uzraudzīšana. Sākumā pašvaldības policijai tika dotas tiesības uzraudzīt apstāšanās un stāvēšanas ceļazīmju ievērošana, tad arī pārējo ceļazīmju ievērošanu. Tagad pašvaldības policijai ir tiesības veikt arī ātrumkontroli. Pat, ja tas pagaidām vēl nav noteikts kā pienākums, mazo ceļu, ciemu, mazo ielu uzraudzīšana pašvaldībai ir svarīga, taču Valsts policija šīs teritorijas nenosedz. Kā norāda A. Mačeks, lai to varētu darīt, esošās policijas automašīnas ir papildus jāaprīko, un tas maksā. Šā gada budžetā ar ātruma mērīšanas ierīcēm paredzēts aprīkot tikai vienu automašīnu. ◆
Draudīgais pilnmēness un algas dienas
Pašvaldības policijas vecākajiem inspektoriem – Diānai Vasiļjevai un Kasparam Čakānam maiņa tikko kā sākusies, priekšā vēl 23 darba stundas. D. Vasiļjeva ir operatīvā dežurante, taču kolēģu slimības dēļ viņai jāpievienojas arī ekipāžai. Dežurants pārrauga videonovērošanas kameras, pieņem zvanus, runā ar iedzīvotājiem, skatās, kurā teritorijā ir izsaukums un kura ekipāža var doties uz izsaukuma vietu. Pirmajā maiņas pusstundā izsaukumi vēl nav bijuši.
Lielākais zvanu pieplūdums parasti esot trīs dienas pirms un pēc pilnmēness, diennakts laikam tad nav izšķiroša loma. Saspringtas esot arī algas, pabalstu dienas, kas nereti tiek atzīmētas ar grādīgajiem dzērieniem. Mēneša beigas, kad nauda beigusies, parasti esot mierīgākas.
Diāna vairāk nekā 11 gadus nostrādāja Valsts policijā, bet kopš 2019. gada pievienojusies pašvaldības policijai. Kasparam pašvaldības policijā šis ir piektais gads, un nupat viņš kļuvis par vecāko inspektoru. Tas nozīmē – būs jāpieņem vairāk lēmumu, lielāka būs arī atbildības nasta.
Pēc maiņas pārņemšanas, noteiktus uzdevumus policisti saņem no priekšnieka, tiek pārskatīti arī iedzīvotāju ziņojumi Bauskas mājaslapā. Ir adreses, kuras noteikti ir jāpārbauda. Patrulēšanas un izsaukumu starplaikā vēl jāpagūst paveikt visi papīrdarbi.
Viens no darba izaicinājumiem esot tas, ka iedzīvotāji īsti neizprot, kura ir pašvaldības un kura Valsts policijas kompetence. Viņi domā, ka pašvaldības policija var visu to pašu, ko Valsts policija, taču pagaidām tik daudz pilnvaru tai vēl nav. Tā kā izskaidrot to esot visai sarežģīti, Diāna kā dežurante parasti pieņem izsaukumus visos gadījumos un tad pati nodod informāciju Valsts policijai. Savukārt K. Čakāns atzīmē, ka daudz ir tādu izsaukumu, kuri vispār ar policiju nav saistīti, piemēram, atslēgusies elektropadeve. Arī šādos gadījumos dažkārt vieglāk ir klātienē cilvēkam izskaidrot, ka tas nav policijas uzdevums, nevis mēģināt to darīt pa telefonu.
Arī D. Vasiļjeva un K. Čakāns kā pēdējā laika labāko policijas veikumu atzīmē Bārbeles nelegālās izgāztuves gadījumu. Lepnums dubultliels, jo pārkāpēju notvērēji esot viņu maiņas kolēģi Vecumnieku nodaļā, bet Diāna todien bijusi dežurante, kas koordinē darbu. ◆
FAKTI
Bauskas novada pašvaldības policija izveidota 2018. gadā.
No 2022. gada pašvaldības policija uzsākusi darbu diennakts režīmā.
Pašvaldības policijā strādā 39 darbinieki, ieskaitot priekšnieku.
Vidējais atalgojums novada pašvaldības policijas inspektoram pirms nodokļu nomaksas ir 1093 eiro.
- gadā Bauskas novada pašvaldības policijas kopējais budžets ir nedaudz vairāk kā 1,2 miljoni eiro.
Šī gada deviņos mēnešos pašvaldības policijai bijuši kopumā 3113 izsaukumi.
Avots: Bauskas novada pašvaldība.
