Piektdien, 17. jūnijā, Stelpes pamatskolā norisinājās pēdējais devītās klases izlaidums. Apliecība par vispārējās pamatizglītības iegūšanu tika izsniegta septiņiem audzēkņiem, kuri mācības turpinās tuvējās skolās.
Izlaidums, kā pienākas, tika atklāts ar absolventu sagaidīšanu un Latvijas valsts himnas atskaņošanu. Tam sekoja Stelpes pamatskolas direktores, kas ir arī 9. klases audzinātāja, Dagmāras Venclovas uzruna: «Ja jūs man šodien pajautātu – kā tu jūties? Es teiktu – paldies, ļoti slikti. «Izgaršojiet» šos vārdus «Stelpes pamatskola», it sevišķi pēdējo vārdu – pamatskola. Ar šodienu šis vārds būs beidzies.»
D. Venclova teic, ka daudzi viņai stāsta, ka tas ir labi un no pamatskolas pārveides par sākumskolu būšot ieguvums, taču viņa skaidro, ka tiem, kas nedzīvo uz vietas Stelpē, varbūt būšot labi, bet ne stelpiešiem. «Ieguvums būs citiem, ne jau mums,» atzīst D. Venclova.
Stelpes pamatskolas direktore uzrunā absolventus: «Jums vēl viss ir priekšā, jūsu ziedi vēl nav izziedējuši, jūsu lapas vēl tikko veras vaļā. Jums šodien vēl būs tikai šī nelielā zaļā apliecība, bet tai klāt varat pieplusot vidusskolas atestātu, augstskolas diplomu, un es novēlu, lai jūs neapstātos pie šīs apliecības, bet ietu tālāk.»
«Pēc pamatskolas tālāk mācīšos Vecumnieku vidusskolā, jo tā ir tuvākā skola,» stāsta absolvente Ilze Anna Pakule, «pēc vidusskolas plānoju tālāk studēt valodas.» No visiem mācību priekšmetiem Ilzei Annai skolā vislabāk esot patikušas angļu valodas, mūzikas un vizuālās mākslas stundas. Arī klasesbiedri meitenes raksturojumā atzinuši, ka Ilze Anna ir klusa, taču radoša un ļoti gudra. Turpretī vismazāk meitenei pie sirds gājušas ķīmijas stundas. Viņa pastāsta, ka visus eksāmenus nokārtojusi ļoti labi, un pati par to ir priecīga. «Man pietrūks Stelpes pamatskolas, ir žēl, ka pamatskola šeit vairs neeksistēs,» tā Ilze Anna.
«Mācības tālāk turpināšu Skaistkalnes vidusskolā,» stāsta absolvente Evelīna Minkeviča, «pēc vidusskolas došos mācīties par arhitekti, jo man šī profesija ļoti interesē un man patīk zīmēt.» Evelīnai skolā vislabāk patika sociālās zinības, taču vismazāk – sports un ķīmija. Eksāmenos meitenei esot gājis labi, un, viņasprāt, tie bijuši viegli. Vislabāk eksāmenu viņa esot nokārtojusi krievu valodā. «Stelpes pamatskola ir laba skola, un man noteikti tās pietrūks,» atzīst Evelīna.
Pēcāk direktore pateicās vecākiem, kuri gadu laikā aktīvi iesaistījušies skolas dzīvē un skolas padomes darbā. Absolventi sanākušos priecēja ar atmiņu stāstu kompozīciju, kas veda cauri skolēnu dzīvei no bērnudārza laikiem līdz pat devītajai klasei. Arī skolēni sveica savus vecākus un skolotāju, izlaiduma noslēgumā ar visiem klātesošajiem kopīgi izpildīja dziesmu «Palaid puķīti pa dambi!».
«Protams, pozitīvi būtu, ja izglītības iestāde atrastos tuvāk bērna dzīvesvietai, bet reālā situācija ir tāda, ka bērnu skaits samazinās un pedagogu un tehnisko darbinieku skaits ir līdzvērtīgs audzēkņiem, bet izglītības iestādes uzturēšana kļūst aizvien dārgāka,» stāsta Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika, «Vecumnieku pusē šī jau būs trešā skola, kas tiek slēgta vai reorganizēta, – iepriekš Kurmenes un Bārbeles skola, bet pozitīvais ir tas, ka vismaz sākumskola paliek, lai mazajiem bērniem būtu tuvāk dzīvesvietai.» D. Šileika informē, ka bērnu skaits sākumskolā līdz šim ir saglabājies gandrīz nemainīgs, tāpēc viņa cer, ka sākumskola Stelpē noturēsies.
«Negatīvi šis atspoguļosies uz pārvaldes budžetu, jo jānodrošina skolēnu vešana uz tuvāko izglītības iestādi. Līdz šim atsevišķi pagasta bērni tiek vesti uz skolām, kuras izvēlas vecāki, bet pēc Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībai transports jānodrošina uz tuvāko izglītības iestādi, kas Stelpes gadījumā ir Vecumnieku vidusskola,» skaidro D. Šileika, «ja vecāki grib bērnus skolot kādā citā skolā, tas jānodrošina par pašu līdzekļiem.»
«Pamatskolas slēgšana skumdina, un es saprotu, ka, no vienas puses, tā ir valsts politika – nīcināt ārā laukus, un skaidrs piemērs tam ir Bārbeles un Kurmenes skolu liktenis,» uzskata skolotāja un Stelpes pagasta kultūras pasākumu organizatore Sandra Neliusa, «ja pamatskolu izveido par sākumskolu, tad viens bērns no ģimenes brauc mācīties uz Misas skolu, piemēram, un abi pārējie māsas vai brāļi līdzi. Mammas teic, ka nevar izskriet uz divām pusēm.»
S. Neliusa domā, ka varētu būt viena vidusskola, bet pamatskolas likvidēšana norāda, ka par laukiem netiek domāts. «Neko labu es neparedzu, mani uztrauc, ka apdzisīs tā liesmiņa, kas dega visus šos gadus, uzturot un balstot kultūras dzīvi, sadarbību ar vecākiem un visu pārējo,» tā S. Neliusa, «es negribu tā teikt, jo varbūt kaut kas mainās, bet, manuprāt, tā ir apzināta lauku skolu iznīcināšana. Pamatskolām būtu jābūt tuvāk pie dzīvesvietas, jo bērni jau tagad ceļas un brauc uz skolu pirms sešiem rītā. Kas būs vēl tālāk?»
