Piena lopkopjiem šis gads sācies ar nepatīkamu pārsteigumu – piena iepirkuma cena strauji kritusies. Kaut samazinājums saimniecībām un piena kooperatīviem ir atšķirīgs, vidēji tas tiek lēsts 20% apmērā, salīdzinot ar decembra cenu.
Zemnieku saimniecības «Silavēji» īpašnieks Mārtiņš Mediņš Bārbelē stāsta, ka kritums nācis bez īpaša brīdinājuma – gada pirmajās dienās saņemts paziņojums, ka iepirkuma cena pazemināta. Tā skaidrojums – tirgū esot krities pieprasījums pēc piena produktiem, piena pārstrādes uzņēmumos izveidojušies uzkrājumi, jo cilvēki pēc svētku iepirkšanās drudža sākuši taupīt naudu. Iepirkuma cena esot samazinājusies arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.
«Piensaimniecībā strādāju kopš 1992. gada. Man šis nav nekāds jaunums, un vairs nekas nespēj pārsteigt. Piena iepirkuma cena bieži vien gada griezumā svārstījusies pat vairākkārtīgi. Vienīgais labums, ka saimniecība ir piena kooperatīvā. Mazie piena ražotāji šādu tendenci neiztur, tāpēc to skaits samazinās. Paliek tikai saimniecības, kur lopu daudzums ir 50 un vairāk,» teic M. Mediņš.
Piensaimnieks stāsta, ka iepirkuma cena mainoties reizi piecpadsmit dienās. Pēc janvāra sākuma sliktajām ziņām mēneša vidus pagājis bez pārmaiņām, tagad ar bažām gaida mēneša beigas.
Raksturojot situāciju nozarē kopumā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis piedzīvoto cenu samazinājumu dēvē par ļoti strauju un atzīst, ka daudzi zemnieki tādu nebija gaidījuši. Šoreiz tas visvairāk skāris tos piena ražotājus, kas pienu veda uz Lietuvu. Tur savukārt situāciju pasliktinājis pieprasījuma kritums Polijā un kāda Lietuvas piena pārstrādātāja darbības pārtraukšana. Tas radīja daudz lieku piena tonnu. Šoreiz vairāk cieš tie piena ražotāji, kam nav izveidota ilgtermiņa sadarbība un kas pienu veda tur, kur konkrētajā brīdī maksāja visvairāk.
«Esam atgriezušies tipiskajā Latvijas situācijā, kad ir nenoteikta cena. Parasti, kad tā nokrīt, augšā tā kāpj ļoti lēnām. Prognozes ir, ka tā varētu no 50 centiem samazināties līdz pat 30 centiem par litru. Taču izmaksas jau zemniekiem nav samazinājušās. Beidzot viņiem bija iespēja sasparoties saimniecības modernizācijai, bet tagad atkal viņi ir kā ar aukstu ūdeni aplieti,» atzīst M. Cimermanis.
Savukārt «Silavēju» saimnieks ar rūgtumu atzīst, ka nedz degviela, nedz lopbarība, energoresursi un citi pakalpojumi no šī gada nav kļuvuši par 20% lētāki.
«Graudu ražotāji rudenī iesēj un var ziemu skatīties, ka iesētais aug, turpretī piena ražotājiem darbs ir 365 dienas gadā. Mēs nevaram neslaukt un pateikt, ka darīsim to pēc nedēļas.» Saimniecībā, kas ir Latvijā lielākā piensaimnieku piena kooperatīva «Piena loģistika» biedre, slaucamo govju skaits svārstās no 70 līdz 80, taču, lai atražotu ganāmpulku, tikpat daudz ir arī jaunlopu.
Tāpat M. Mediņš netic, ka, samazinoties piena iepirkuma cenai, tā produkti veikala plauktos pēkšņi kļūs lētāki. Un tas, viņaprāt, zemniekus tracina visvairāk.
Lauksaimnieka šaubas apstiprina arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa teic, ka cenas samazinājums nebūs redzams vēl vairākus mēnešus. Ja iepirkuma cenas svārstības būs tikai īsu brīdi, tad tas vispār var arī neatspoguļoties veikala produktu cenā. Pašlaik cenas piena produktiem vēl nav pat nostabilizējušās. Viņa prognozē, ja vien nebūs kādi neparedzami apstākļi, cenas samazinājumu var sākt gaidīt gada vidū.
M. Cimermanis uzskata, ka radusies situācija kārtējo reizi pierāda, cik svarīga zemniekiem būtu sava saprotama un prognozējama piena pārstrāde. Viņš aicina zemniekus domāt par apvienošanos ķēdēs, jo bez tām arvien būs jābūt gataviem šādām cenu šūpolēm.
«Pašlaik ir skaidrs – ja piens ir zem 40 centiem par litru, tad pie esošajām resursu cenām tas ir jau zem pašizmaksas. Šādā gadījumā saimniecības attīstīties nevar. Cerams, ka turpmākajos trīs mēnešos iepirkuma cena tomēr nostabilizēsies normālā līmenī,» piebilst M. Cimermanis.
Otrdien, 31. janvārī, zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) uzdeva Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāram Raivim Kronbergam sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju piena nozarē, ņemot vērā straujo piena iepirkuma cenas kritumu, ziņo aģentūra LETA.
Tāpat ministrijā norāda, ka Šmits uzdevis arī organizēt tikšanos ar piena nozari pārstāvošiem maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, lai kopīgiem spēkiem meklētu labākos risinājumus krīzes pārvarēšanai.
“Piena lopkopība Latvijā ir būtiska valsts ekonomikas un tradicionālās lauku dzīves daļa. Mēģināsim kopīgi ar nozari rast risinājumus, lai stabilizētu tirgu, saglabājot piena ražošanas apjomu. Sagaidām piena ražotāju redzējumu ne tikai īstermiņa problēmu risināšanai, bet, kas svarīgi,- mērķtiecīgu plānu nozares tālākai attīstībai ilgtermiņā,” norāda Šmits.
Kā liecina ZM dati, 2022.gada pēdējā ceturksnī bija vērojama piena iepirkuma cenas samazināšanās. Vidējā cena Latvijā 2022.gada decembrī bija 0,483 eiro par kilogramu, bet šī gada janvārī tiek prognozēts tālāks cenas samazinājums līdz 0,458 eiro. Vienlaikus tirgus prognozes liecina, ka cenu samazinājums vēl turpināsies.
Foto: LETA
