Kantri festivāls atkal atgriezies Bauskas pilskalna estrādē ar apmeklētājiem labi zināmo mūziku, līnijdejām divu dienu garumā, uzticamiem faniem, piepildītu telšu pilsētiņu, cepurēm, tīkamiem iespaidiem un pozitīvām emocijām.
Bauskas Kantri festivāls pārtrūka 2020. gadā, kad Covid-19 pandēmija apstādināja daudzas kultūras un sabiedriskās iniciatīvas, turklāt ne vienu vien uz visiem laikiem. Tiesa, festivāla organizatoram Mārtiņam Ružam bija ilgāka pauze, jo 2018. gadā Bauskas novada dome lēma uzticēt festivāla organizēšanu Mārtiņam Jātniekam un Uldim Ozoliņam. Pēc festivāliem 2018. un 2019. gadā, pārlaiduši pandēmijas diktēto pauzi, viņi mēģināja atjaunot sarīkojumu 2022. un 2023. gadā, bet tas tā arī neizdevās.
Tomēr pagājušajā gadā par ideju atkal atsākt festivāla norisi aizrautīgi iedegās Mārtiņš Ruža un Jānis Kirejs, kuri šogad to īstenoja.
Festivāls «Bauska country festival» šogad notika 5. un 6. jūlijā. Par festivāla zvaigznēm šoreiz var nosaukt līnijdejotājus, kas atklāja festivālu, turpināja dejot līdz naktij un otrā dienā – līdz festivāla noslēgumam. Dejotāji pilnībā izbaudīja atjaunoto notikumu – pie sagatavotas mūzikas izdejoja dančus uzstāšanās starplaikos un dejoja arī pie mākslinieku dziesmām. Bija tik aktīvi, ka otrajā dienā Iecavas līnijdejotāju kolektīva «Eckau linedancers» vadītāja Raimondam Borkovska apaviem neizturēja zole. Viņš tos gan nomainīja un turpināja dejot.
Ar mūspuses līnijdeju kolektīvu vadītājiem viss ir kā vienotā novadā – Raimonds Borkovskis no Bauskas brauc uz Iecavu gatavot kolektīvu «Eckau linedancers», bet uz Bausku pie «Hot boots» dejotājiem brauc Liene Feldmane no Iecavas.
«Ceram, ka pēc festivāla interesenti vairāk nāks uz līnijdejām. Mēs ļoti cenšamies. Braukājam gan uz līnijdeju olimpiādēm, gan uz festivāliem, demonstrējam līnijdejas svētkos un koncertos. Pārstāvniecība stilos ir daudzpusīga – ir gan hobija, gan sporta līnijdejas,» stāsta L. Feldmane.
Pats festivāls kļuvis par gada kulmināciju. «Tas ir ļoti pacilājoši, festivālu ļoti gaidījām,» saka L. Feldmane. «Sapņi piepildījās!» abas dienas sajūsmā bija R. Borkovskis. «Mēs visi ļoti cerējām, ka festivāls atgriezīsies. Mūsu kolektīvi ir dzimuši Kantri festivālā, ļoti mīlam to,» emocijas neslēpj L. Feldmane.
Nemitīgā deju solī bija arī Baiba un Ilze no Rīgas līnijdeju kluba «My way». «Festivāla mums ļoti, ļoti pietrūka. Pieci gadi aizgāja nebūtībā. Mēs piedalāmies jau no pirmsākumiem. Bijām pirmajās līnijdeju grupās, kas šeit dejoja – «Jitter bug» un «Kicking star». Šogad atmiņā mums paliks jaukās emocijas, kuras izbaudījām pēc piecu gadu pārtraukuma. Atkal satikšanās prieks, kopā būšanas prieks ar draugiem un citu deju grupu dejotājiem,» pauda dejotājas.
Reizē ar labu pasākuma organizāciju rīkotāji centās atvest dažādus māksliniekus. Daudz bija ierasto grupu, kas uzstājas jau gadu gadiem – pirmo dienu noslēdza festivāla ikona «Dakota», kas šoreiz uzstājās kopā ar stīlģitāristu Kristapu Rulli, un «Sestā jūdze». Savukārt otro dienu pabeidza «Klaidonis».
Uzstājās «Apvedceļš», Linita un Ivars Pētersoni, Aivars Birzmalis, «Tequila», «Pakavrock band». Parādījās jaunās Latvijas grupas – uz lielās skatuves spēlēja «Zelta kniede», «Eddie Dove band», uz mazās skatuves uzstājās «Dēka», kas paši par sevi saka – vairāk ir uz pirātu pusi, un to apliecināja arī ar dziesmu tekstiem un uzstāšanās stilu.
Uz mazās skatuves uzstājās arī Viktors Zemgals, kurš iepriecināja klausītājus ar seniem hitiem un stāstiem, tai skaitā par jaunībā satikto meiteni, kas iedevusi viņam telefona numuru 243472, bet sazvanīt jauno dāmu nav izdevies. Toties sajūtām radusies dziesma.
Rīkotājs Mārtiņš Ruža šogad vairāk mēģināja piesaistīt Lietuvas publiku. Viņš pats atzīst, ka no Latvijas puses apmeklējums ir diezgan nemainīgi stabils, tāpēc mēģināja vairāk uzrunāt tuvākos kaimiņus, no kuru puses uzaicināja grupas «Jonis», «The Road Band» un «Pečius Griun».
No tālākiem viesiem jānosauc Larijs Peninsula, Veins Lavs un Sāra Džorija ar grupu, kas bija vairāku valstu kombinācija – Austrālija, Lielbritānija, Šveice un Francija. Daļa klausītāju gan atzina, ka bija vairāk gribējuši dzirdēt regulāro festivāla viešņu Sāru Džoriju kā solisti, nevis tikai piedziedot Veinam Lavam, bet gaume tomēr katram ir sava.
Par jaunatklājumu kļuva Čehijas pārstāvji «Lucy&Hangover», kuri patīkami pārsteidza skatītājus otrajā dienā, reizē izspēlējot kantri mūzikas hitu izlasi. Grupas soliste Lūsija Dobrovocka stāsta, ka viņas uzvārds čehu valodā nozīmē «labs ūdens». Pagājušajā gadā viņi uzstājās Visaginas festivālā.
«Bauskā ir ļoti jauki. Es šo koncertu izbaudīju. Tas mums deva enerģiju. Vakar spēlējām Čehijā un tad uzreiz braucām šurp. Ieradāmies divos pēcpusdienā. Laiks ir ļoti jauks, vieta patīkama. Mums patīk šeit, un vēlamies iepazīties arī apkārtni. Mēs šeit ļoti centāmies, lai jums iepatiktos,» stāsta soliste.
Svarīga festivāla vieta ir telšu pilsētiņa. Šeit atbraucēji divām vai trīs naktīm izveido mazu dzīvesvietu. Daži izceļas ar noformētu teritoriju – parasti visvairāk var pamanīt «Sestās jūdzes» fanu zonu, bet šogad uzreiz izcēlās «Wild Stable» stūrītis, kuru izveidojuši viesi no Siguldas novada. Viņi aizraujas ar katalāņu līnijdejām, pie ieejas stāvēja arī Katalonijas un Amerikas Savienoto Valstu karogi.
«Sētiņa tapa no veca šķūnīša dēļiem. Likām lietā materiālus. Visas dekorācijas mums ir piemājas pasākumos, un izliekam arī tad, kad maijā uz Siguldu brauc visi līnijdejotāju kolektīvi,» stāsta Aigars Vāvers.
Daiga Gailīte atklāj, ka siguldieši aizraujas ar katalāņu līnijdejām. Guntis Mierkalns piebilst, ka speciāli uztaisījuši deju grīdu, lai var ērti izdejot soļus un nav jālauž kājas zālājā, jo katalāņu līnijdejas esot «lecīgākas». «Noformējumā pieskaņojamies Latvijai – tāds latvisks rančo,» saka Kantrī festivāla fani.
Bauskas festivāls Siguldas puses viesiem ir «sirdij un dvēselei». «Kā otrie Jāņi, kurus piecus gadus nesvinējām. Visiem ļoti patīk. Cilvēki citādāk jūtas, labāk jūtas. Uzlādējamies ar enerģiju visam gadam. 2000. gadā šeit mums sākās līnijdejas. Bijām te no paša sākuma, kad pļava bija aizaugusi, platība bija mazāka, bet pamazām sakopa, un telšu pilsētiņa kļuva lielāka. Mēs esam tas kodols, kas radīja festivālu. Pamazām atvedām draugus, un viss vērsās plašumā. Cilvēki saprata, ka te var forši atpūsties, un brauca ar teltīm,» stāsta siguldieši.
Festivāla organizatoriskā puse bija labā līmenī. Reizē ar zirgu un mazo poniju izjādēm varēja apskatīt trušu pilsētiņu, baudīt dzērienus un ēdienus. Bija klāt ilggadējie Bauskas Kantri viesi – Amerikas auto braucēju salidojums.
Ar 1989. gada «Crysler» markas auto bija ieradies Oļģerts no Jūrmalas. «Iegādājos jau sen un braukāju tikai uz svētkiem. Man patīk amerikāņu auto uzbūve un tas, kā šis auto brauc. Par benzīnu neuztraucos – motors viņam nav liels, un patēriņš simts kilometriem ir 5-6 litri,» stāsta aizrautīgais šoferis.
M. Ruža stāsta, ka šogad top Kantri festivāla grāmata, un aicināja apmeklētājus iesūtīt savus stāstus par Bauskas notikumā piedzīvoto. «Ceru, ka uz Ziemassvētkiem iznāks grāmata ar bildēm un atmiņām,» festivāla apmeklētājus uzrunāja M. Ruža.
«Jānis Kirejs bija tas, kas atnāca un pateica, ka taisām festivālu. Man vajadzēja šo grūdienu. Klusībā pie sevis domāju par festivālu vienmēr, lai arī vienu brīdi pateicu, ka nekad vairs. Apkārt bija daudz nostaļģiski noskaņotu cilvēku, kas teica, ka to ļoti gaidīja. Bijām uz Visaginas festivālu, un tur bija ļoti daudz latviešu. Arī šis festivāls ir kļuvis mazāks, bet nolēmām, ka riskēsim un sarīkosim pasākumu,» stāsta M. Ruža.
Kopš festivālam bija pārtraukums, ir nākušas klāt jaunas grupas – ar spēcīgu pieteikumu un savu seju, kas jau izaugušas lielas un konkurē ar pārējiem. «Tās ir «Zelta kniede» un «Dēka». Kopējā atmosfēra ir ļoti pozitīva. Cilvēki no malas nāca un prasīja, vai kaut ko nevajag palīdzēt,» par atbalstu gandarīts Mārtiņš.
Festivāla lielais atbalstītājs šogad bija «Cēsu alus». «Vienkāršāk ir, ja ir viens lielais ģenerāluzņēmējs, kas strādā ar visiem, nevis es ar desmit uzņēmējiem,» norāda organizators.
Tomēr lielais jautājums, kas visas līksmās dienas virmoja gaisā – kāda būs festivāla nākotne? Šogad sarīkojumam nenāca par labu ne sestdienas vakara lietavas, ne arī tas, ka nācās norises datumu no 4. jūlija piektdienas vakara pārcelt uz svētdienu, 6. jūliju. Mēģinājums parādīja, ka mūsdienās šāds formāts nestrādā – jaunu apmeklētāju svētdien bija maz. Turklāt nākamgad Bauskas pilskalna parkā notiks pārbūve, un ir skaidrs, ka vismaz 2026. gadā festivālam būs jānotiek kaut kur citur. M. Ruža pauda cerību, kas tas tomēr notiks Bauskā.
Apmeklētāju noskaņojums bija atšķirīgs, bet pārsvarā optimistisks ar pesimisma pieskaņu. «Festivāls būs, ja droni neatlidos. Ja atlidos, tad nebūs. Nav jau tāda jautrība, kad dienā Ukrainā nogalina simtiem cilvēku,» saka Oļģerts no Jūrmalas.
«Grūti būs dabūt atpakaļ to apmeklējumu, kas bija. Jāsaglabā regularitāte, lai atkal būtu vairāk apmeklētāju. Šis ir viens no pozitīvākajiem festivāliem Latvijā, tik kompakts un pozitīvs – to nedrīkst pazaudēt. Esam bijuši Iecavas estrādē – tur ir labi, bet šādam festivālam par maz vietas,» vērtē viesi no Siguldas. Viņi aicina Bauskas novada domi nākamgad pasākumu atbalstīt. «Lai rīko kaut vai pie «Rimi» veikala pļavā!» smaida aizrautīgie viesi.
Galvenais klausītāju vēlējums – lai 2027. gadā Bauskas Kantri varētu ar pilnu jaudu atgriezties pilskalna estrādē un līksmi nosvinēt lielisko festivālu!
