Piektdien, 18. februārī, pie SIA “Vides serviss” administratīvās ēkas Bauskā (laikā, kad pašvaldības uzņēmumu ieplānojis apmeklēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”)) norisināsies SIA “Baltic Devon Mink” darbinieku protesta akcija, portālu informēja pašvaldībā.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis apliecināja, ka pikets laika posmā no pulksten 11.45 līdz 13 pašvaldībā ir saskaņots. Ar šādu rīcību Iecavas uzņēmums vēlas paust savu attieksmi pret kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā un darba vietu izzušanu reģionā.
“Pats personīgi neesmu iedziļinājies kažokādu biznesa niansēs, bet uzskatu, katra darba vieta novada teritorijā ir pietiekami būtiska,” teic A. Okmanis.
SIA “Baltic Devon Mink” atklāja, ka tā ir pašu darbinieku iniciatīva – paust savu attieksmi publiski. Piketā Bauskā piedalīsies 20 strādājošie. Pavisam Iecavas pagasta zvēraudzētavā darbs ir ap 80 Bauskas novada iedzīvotājiem.
Jau vēstīts, ka Saeima šī gada sākumā konceptuāli atbalstīja vairāku Saeimas frakciju deputātu iesniegtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra Latvijā ievērojami ierobežot kažokzvēru audzēšanu.
Likuma grozījumi paredz aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks būs kažokādu ieguve. 2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas.
Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) pauda viedokli, ka “Attīstībai/Par!” deputāti debates esot izmantojuši, lai “safilmētu reklāmas rullīšus”. Politiķis norādīja, ka, ja kažokādu ieguvi AP dēvē par neētisku biznesu, tad partiju apvienības pārstāvjiem šādi argumenti būtu jāizmanto arī par likumprojektiem, kuri ir skar azartspēļu biznesu. Pretējā gadījumā sanāktu, ka kolēģus ūdeles uztrauc vairāk par cilvēkiem.
Parlamentārietis, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze debatēs sacīja, ka neatbalsta šo “ļoti divkosīgo” likumprojektu, kas nepievēršas apēšanai audzēto dzīvnieku sliktajiem apstākļiem. Politiķis norādīja, ka uz grozījumiem skatās gan emocionāli, gan kā lauksaimnieks. Krauze norādīja, ka vistas, “kuru olas ēdat”, nevar brīvi staigāt, tāpat sivēnmātes ilgu laiku ir iesprostotas mazā platībā un tikai pilda jaunu sivēnu radīšanas funkciju. “Bet, kad ēdat karbonādes, viss ir kārtībā,” atzīmēja politiķis.
Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju – Krista Baumane (AP), Linda Medne (JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča, Valērijs Agešins (S), Evija Papule (R) un Inguna Rībena.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.
Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.
Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka “nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt,” kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.
Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.
Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē “www.kazoki.lv”, un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas, norāda politiķi.
Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā, kur daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi.
Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums “nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi.” Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm – iespēja peldēt, lapsām – iespēja rakt un socializēties, šinšillām – skriet un lēkt, uzskata parlamentārieši.
